because i`m TNT, i`m dinamite

Māšuks jau aizbrauca! ;(

2012-02-26T13:30:00.000+02:00

03/02/12
Šodien dejošanā pirmo reizi sagruzījos, bet tas arī bija tikai tāpēc, ka uzzināju, ka masāžas nometnes dēļ, netikšu uzstāties ar visu savu grupiņu kaut kādā dārza atklāšanā. Nav jau svarīgi, kas tas par pasākumu, bet tā iespējams bija arī vienīgā iespēja, kad būtu varējusi ar viņiem uzstāties. Sad.. ;(

04/02/12
Beeeeeeidzot abas atradām laiku. Es runāju par sevi un P`Peemai jeb Maiju, kura ir meitene no Taizemes, kas pirms pāris gadiem bija apmaiņas programmā Latvijā. Sakritis pat tā, ka tagad mācos taju skolā, kuru viņa pabeigusi :) Bija tik jauka diena, neko īpaši jau nedarījām, bet ne mirkli nebija garlaicīgi. Protams, man gribētos ar viņu vairāk parunāt latviski, bet tā nu sanāk, ka, ja pati jau kaut cik runāju tajiski un esmu starp tajiskā vidē, tad visu laiku pārslēdzāmies uz taju valodu. Bet par to jau vien pašai sev pa plecu jāuzsit, ka tās sarunas vispār raisās. No sākuma tāpat pastaigājām pa Terminal 21, bet tad aizbraucām uz kaut kādu parku, kur parasti varot barot bruņurupučus, taču šodien nebija neviens barības veikaliņš atvērts.

Tā nu apsēdāmies uz soliņa un ēdām viņas līdzi paņemtās Laimas aprikozes šokolādē :) Bet pēc tam aizbraucām līdz Siam Paragon, lai es beidzot tiktu pie ilgi kārotajām japāņu fotouzlīmēm Purikura, kur paši var taisīt dizainu, samērā mīlīgi :) Un tur pat arī jau otro reizi redzēju to ļoti skaisto korejieti, kas mums ar māsu patika, kad braucām uz Phi Phi salām. Tagad esmu pilnīgi pārliecināta, ka tas bija viņš, hihi. Kaut kā gan nepaveicās, ka bija lietaina diena, tāpēc abām ar P`Peemai kaut kāds nogurums uznāca, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs drīz atkal satiksimies ;) Bet vakarā pati uzdarbojos pa Facebook un sameklēju taizemiešus, kuri šī gada augustā brauks ar AFS uz Latviju, arī ar viņiem man noteikti jāpaspēj jau šeit iepazīties, būs man daudz taju draudziņi :))

05/02/12
Ir svētdiena, bet man jāiet uz skolu! Mieru, mieru, šoreiz nav jāmācās. Bet gan jāsaka runa kaut kādā milzīgā pasākumā, kur vecākiem tiek reklamēta mūsu skola, lai viņi nākamgad gribētu savus bērnus te sūtīt mācīties. Protams, bija jau mazais uztraukumiņš kā parasti. Bet ziniet ko? Es neizgāzos!!! Norunāju pilnīgi normāli, tajiski un visiem patika. Jau atkal prieks par sevi (šitā vēl iedomīga palikšu) :o :)) Bet pēc tam aizbraucām ar pārējiem apmaiņas skolēniem no mūsu skolas kopīgi paēst (viņiem arī bija tā runa jāsaka), tā kā diena izvērtās laba.

06/02/12
Skolā bija paredzēta angļu valodas stunda ar Wei Wei, bet viņai arī mazais slinkums, tāpēc mācīju viņai atkal latviešu valodu. Tik mīlīgi, tagad katru reizi, kad satiekamies, viņa saka man `Labrīt!` :) Un vēl viens pārsteigums bija, ka Na, tas mans nesaprotamais klasesbiedrs, ar kuru ik pa laikam strīdos, šodien bija jauks un pieklājīgs. Nezinu, kas ar viņu atgadījies :D

07/02/12
Uz skolu šodien visiem jāvelk īpašie rozā krekli par godu karaļa valdīšanas jubilejai. Un tā tagad līdz mācību gada beigām katru otrdienu būs. Ja kaut kas šeit notiek saistībā ar karali, tad tas tiek ņemts nopietni. Bet pusdienās bija smieklīgi. Mūsu matemātikas skolotāja ir viena no tām, kura atbildīga par kārtību, tātad griež matus, pieskata, lai skolas uniforma būtu kārtībā un, ja kaut kas nav, kā vajag, tad arī soda. Visiem diez gan liels respekts pret viņu. Taču mūsu klasei viņa ir kā kaut kāda labākā draudzene, vienmēr kaut ko joko utt. Un šodien nāca ar mums visiem pusdienas laikā ēst saldējumu :D

09/02/12
Pēdējās dienas skolā paiet ļoti jautri, var just, ka visiem jau iestājies tāds čills pirms mācību gada beigām. It īpaši jau maniem 12. klases klasesbiedriem :)) Nezinu, vienkārši visu laiku kaut kāda nenopietnā attieksme un joki, ir ritīgi forši :) Bet atpakaļceļā no skolas mamma uz ielas glāba bruņurupuci no mašīnām - tādā ziņā cepuri nost budistu priekšā, ka viņi par visām mazajām radībiņāmm arī rūpējas ;)

10/02/12
No rīta skolā bija atvadu ceremonija māšukam, kur man atkal bija jāpasniedz mantas direktoram, lai viņš tās tālāk pasniegtu māsai un pārējiem apmaiņas skolēniem. Bet mana `jaukā` Ajaan Juraiwan visas skolas priekšā teica, ka es tagad būšu vientuļa un viņiem mani jāpieskata. Kāpēc, kāpēc viņai mani visu laiku gribas apkaunot visu draugu priekšā? :D :D Taju valodas stundā šodien lasīju `Mazo Princi`. Bet vispār uz skolu šodien nebija gandrīz neviens no manas klases atnācis, tāpēc arī es bišķiņ pabastoju stundas un pačilloju vēl pēdējo reizi ar māsu kopā pa skolu. Pēc skolas arī kaut kāds milzīgais nogurums uznāca, tāpēc (es pati nespēju noticēt) neaizgāju uz dejošanu! :o Taču vakarā mēs ar māsu braucām līdzi mammai, jo viņai bija paredzēta kaut kāda balle ar viņas draugiem. Tā tīri interesanti sanāca, jo mamma nereāli apmaldījās Bangkokā, tāpēc mēs bijām tajā bārā ar aptuveni 2 stundu nokavēšanos. Un tad pie durvīm izrādījās, ka tur iekšā laiž tikai no 20 gadiem. Par mani, protams, apsargiem nebija nekādu šaubu, jo atšķirībā no taizemietēm, kurām varbūt īstenībā ir 20 gadi, man nav seja kā 8 gadīgam bērnam :D Bet māsu gan sākumā pat ar mammu negribēja laist iekšā, kas likās pilnīgi tizli, jo viņa taču nāk ar mammu. Beigās jau tikām iekšā un tad bija vēl lielāka nesaprašana par to vecuma ierobežojumu, jo tur nepavisam nebija nekas tāds, ko pat mans mazais brālis nedrīkstētu redzēt. Un tur vispār nebija īpaši jautri, jo bez manis, māsas un mammas bija ieradies tikai 1 mammas draugs. Un viņš vienīgais bija normālā reibumā, kas viņu padarīja superdīvainu. Es pat teiktu, ka tagad rodas iespaids, ka cilvēks pālī ir līdzīgs Ajaan Juraiwan ikdienā, jo arī mammas draugs palika pilnīgi nesakarīgs kā mana kontaktpersona :D Kad abas ar māsu no garlaicības jau gandrīz aizmigām, pēkšņi ieslēdzās normālās gaismas un mūzika, tad bišķiņ padejojām, bet kaut kas tāpat pietrūka, lai būtu izdevies vakars, tāpēc bija pietiekami liels prieks, ka mājās atgriezāmies jau pirms 1:00.

11/01/12
Busy sestdiena. Nebiju skolā, jo no rīta braucām uz templi ziedot mirušajam vectēvam. Bija privātā mūku ceremonija un savā ziņā tēta ģimenes saiets, jo visi bija ieradušies. Pēc tam tur pat templī arī brokastojām, tā diez gan neierasti, es jums teikšu :p Pēc tam pirkām māsai koferi, fotoaparātu un vēl visādas nepieciešamās lietas Panamai. Tad ātri, ātri ar mammu un māsu pie friziera, lai būtu smukas vakarā Bodyslam koncertā. Uz koncertu braucām ar māsas peldēšanas draugu, kurš mācās spēlēt bungas pie paša Bodyslam bundzinieka P`Chat. Māsai bija kaut kāds mazliet negatīvais garastāvoklis, bet es vienkārši lidinājos no prieka un nevarēju sagaidīt koncerta sākumu. Koncerts bija LIELISKS!

Sākās ar manu mīļāko dziesmu `ชีวิตเป็นของเรา` un turpinājās tik pat labi, jo P`Toon (solists) teica, ka šis ir īpašais koncerts, jo spēlēs visas labākās, arī vecās dziesmas, ne tikai no jaunākā albuma. Un, lai gan koncerts skaitījās sēdošais, ne skatītāji, ne pati grupa varēja noturēties tajos krēslos, jo bija vienkārši tik labi! Tad man vēl tur bija tādi acu kontaktiņi ar basģitāristu, jo mūsu sēdvietas bija ļoti tuvu skatuvei :D Un var redzēt, ka Bodyslam tiešām mīl, ko dara, jo koncerts gāja pilnas 4,5 stundas un bija tā sajūta, ka ne mēs, ne viņi arī tad vēl negribējām mājās :) Un cik stilīgi ir tas, ka es taju grupas koncertā izbļāvu balsi? Aiiiii, man tā patika, best concert ever! :*******

14/02/12
Tā kā arī šajā nedēļā 12. klašu dēļ man ir tāds brīvais apmeklējums skolā, tad izdomāju Valentīndienu paņemt brīvu. Es dzirdēju, ka viņa tajiem ir ļoti svarīga un visi nāk uz skolu ar puķēm, šokolādēm, atzīstas mīlestībās utt. Un tā kā mani tas īpaši neuzrunāja, tad paliku mājās. Līdz ar to ar mammu un mammas māsu aizbraucām uz perfektu veģetāriešu restorānu. Nopietni, ja man piedāvātu kļūt par veģetārieti un visu laiku ēst tādu ēdienu, kā tur, tad man pat sekundi nevajadzētu apdomāties - ņam ņam ņam :) Un pēc tam beidzot arī pienāca ilgi gdītais AFS zvans - māsa dabūja viesģimeni. Viņa dzīvos pilsētā David, Chiriqui provincē. Māšukam lielais prieks, jo tajā rajonā dzīvojot daudz skaistu cilvēku :D Un viņai būs 18 gadīga māsa. Mājās arī papagailis un suns. Bildes gan diemžēl nebija atsūtītas, bet nu šķiet, ka māšukam vajadzētu iet labi :)

16/02/12
Protams, es zinu, ka Taizemē ir daudz ladyboys, tomboys, transvestīti, geji utt., bet šodienas mazais notikums tāpat atstāja mani mazajā šokā. Meitene, ar kuru iepazinos, kad tikos ar pārējiem AFS taju skolēniem, meitene, kuru esmu satikusi tikai vienreiz dzīvē un meitene, kura nepaviam nelikās, ka ir tomboy, šodien man prasīja, vai gribu būt ar viņu kopā. Sākumā es domāju, ka viņa vienkārši joko, tāpēc kaut ko piedūros pretī, bet tad viņa sāka pavisam nopietni rakstīt, ka negrib mani laist prom no šejienes utt., nu man palika tā dīvaini. Drošības pēc apskatījos viņai facebookā, ka viņa ir `interested in men and women` un tad sapratu, ka jāmēģina kaut kā pieklājīgi viņai atteikt, jo nu `sorry girl, nebūūūs!`. Bet bija mazais pārsteigumiņš šodienai :p

17/02/12
Skolā nav, ko darīt. Draugiem visiem jāsēž kaut kādās lekcijās, bet man pašai arī taju valodas skolotāja nav brīva. Tāpēc laikā, kad nemācos angļu valodu ar Rachel vai Andy, palīdzu Ajaan Juraiwan labot kontroldarbus angļu valodā. Āāāāā, viņai tur bija tik daudz kļūdas. Lietās, kur biju 100% pārliecināta, ka man ir taisnība, viņa vēl teica, ka es nepareizi esmu izlabojusi. Tad nu turpināju labot visu pa viņas stilam, tātad ar daudz kļūdām. Viss jau būtu labi, ja viņa nebūtu devusi pēc tam vēl Andy otreiz pārbaudīt, tagad drošivien viņš domā, ka es arī neko nemāku :D Bet vispār bija samērā jautri skolā, jo ar Rachel, Andy un Wei Wei pamatīgi ieķiķinājām par Ajaan Juraiwan :D

18/02/12
Šodien māja savesta pilnīgā kārtībā un pilna ar svētku sajūtām, jo māsai atvadu ballīte. Ieradās visi viņas peldēšanas draugi ar ģimenēm un principā jau bija jauki. Saēdos daudz taju gardumus :) Vienīgi vakara beigās biju superpiekususi, jo tie atkal bija jauni cilvēki, kuri mani nepazina un gribēja runāt tajiski. Pie tam ļoti apnicis, ka viņi nezina, kur ir Latvija. Mēs gan skolā mācāmies visu pasaules karti ģeogrāfijā. Labi, viņi varētu nezināt, kur tieši Latvija atrodas, bet tas jautājums `Vai tā ir valsts?` gan mani kaitina. Paši prasa, no kuras valsts esmu, es atbildu, ka no Latvijas. `Vai tā ir valsts? Nopietni?`. Un tad man cilvēki jāpārliecina, ka jā, es tiešām zinu, no kuras valsts pati nāku un viņiem nemeloju :D Kaut kādas muļķības.

19/02/12
Jatujak tirgus ir vieta, kur gandrīz visi, kas atbrauc ceļojumā uz Bangkoku vai Taizemi, aiziet. Bet es pa gandrīz 8 mēnešiem vēl nebiju tur bijusi, tāpēc ar Siiri no Somijas šodien braucām uz turieni. Es mīlu to vietu - lētākās un skaistākās drēbes pasaulē. Nopietni! Ja neskaita to, ka, ieejot iekšā, ir sajūta, ka ārā netiksim, jo tie tirgus izmēri ir neaptverami, tad tur ir diez gan lieliska vieta, lai iepriktos. Tā nu atkal tiku pie pavisam jaunām, lētām un skaistām lietām. Pie tam kaulēties šeit ir pavisam jauki, jo to daru taju valodā un tad pārdevēji vienmēr ir īpaši pielaidīgi vai arī vienkārši grib parunāties ar mani :)

20/02/12
Šodien braucu uz AFS nometnīti Chiang Mai. No rīta jau tiekoties viņu birojā ar pārējiem apmaiņas skolēniem bija tik forša sajūta. Pēc tam gan sekoja nogurdinošais apmēram 10 stundu brauciens autobusā. Pie tam mans blakus sēdētājs gadījās franču puisis Alexander, kurš ar mani nemaz nerunāja. Tā kā īpaši jautri nebija. Sākumā. Vēlāk sākām skatīties filmas, kuras Giovanni no Itālijas bija paņēmis līdzi. Un pēc tam arī Alexander sāka runāt ar mani. Nevarētu teikt, ka man īpaši interesēja viņa attiecību sīkumi ar viņa taizemiešu draudzeni, bet nu tas noteikti bija labāk, kā klusēt. Ierodoties viesnīcā, bija atkal tas jaukais brīdis, kad tiek piešķirtas istabas un nezini, ar ko tiksi dzīvot kopā. Šoreiz man pārmaiņas pēc nebija itāļu istabas biedrene, bet gan Catherine no Dānijas. Iekārtojāmies istabās, bet pēc tam visiem bija iekšā tāds nemiers, jo nebijām ilgi satikušies, tāpēc viss 10. stāva gaitenis tika pārņemts ar lielo AFS pasēdēšanu. Bija tik forši satikt vecos un iegūt atkal jaunus draugus. Piemēram, Helida no Brazīlijas ar mums nebija pirmajās nometnēs, jo Taizemē ieradās vēlāk. Tāpat arī Milos no Serbijas. Eiiii, tā internacionālā gaisotne ir pavisam laba :)) Un tā līdz kādiem 1:30 pasēdējām un ļoti jauki pavadījām vakaru ;)

21/02/12
Šodien visi puvām kārtējās garlaicīgajās AFS aktivitātēs. Seriously? Es neredzu pilnīgi nekādu jēgu no viņām. Vienīgais labums, ka sanāca satikt taizemiešu meiteni, kura dzīvo Chiang Mai un pirms pāris gadiem bija Latvijā. Viņa gan īsti latviešu valodu vairs neatceras, taču ir ļoti jauka, tāpēc bija prieks parunāt :)) Vēlāk arī vairāk parunāju ar amerikāņiem, ja tā iedziļinās, tad nav jau viņi nemaz tik traki, kā domāju. Pie tam visiem tādi interesantie dzīvesstāsti. Piemēram, Sage, kura dzīvo kaut kādā ghetto rajonā, tekoši runā vāciski, jo viņas pa pusei čigānu mamma gribējusi, lai ģimene iepazīst jaunu kultūru un valodu, tāpēc uz gadu pārcēlās dzīvot uz Austriju. Bet Tyler tur vēl sarežģītāk - viņš dzīvo ASV, bet, ja nemaldos viņam ir Izraēlas pilsonība. Pie tam viņš ir ebrejs un pa pusei melnādainais. Kā tas viss vispār ir iespējams? Tad vēl arī viņš māk citas valodas, jo, piemēram, būdams mazs dzīvojis Meksikā, bet vēlāk kādu laiku arī Hongkongā. Ko es vispār tam varu likt pretī ar saviem apmēram 10 gadiem Valmierā un pēc tam pārvākšanos uz Rubeni? Cik aizraujoši! :D Ne tak, ir forši paklausīties, kā cilvēki dzīvo :)) Un šitajā nometnē visi paliek vēl aizvien tuvāki, jo ir jau tā sajūta, ka viss tik drīz beigsies. Gribās vairāk un vairāk to laiku ar pārējiem pavadīt kopā ;)

22/02/12
Visu dienu mocāmies braukājot apkārt ar AFS.

Es tiešām kaut kā nesaprotu, ko viņi domā, jo mēs braucām gandrīz 10 stundas, lai nokļūtu Chiang Mai, kas ir viena no skaistākajām pilsētām Taizemē. Taču šeit mūs izmitina viesnīcā kaut kur TĀLU no centra, pie tam vietās, uz kurām mūs aizved, tiek dots pārāk daudz laika un mēs garlaikojamies. Tāda laika izniekošana. Pie tam tiekam sadalīti vairākos autobusos, tāpēc visi kopā laiku arī nevaram pavadīt.

23/02/12
Jau pēdējā oficiālā nometnes diena, jo rīt jau viss laiks atkal būs jāpavada autobusā, lai tiktu atpakaļ. Supergarlaicīgās aktivitātes nomoka tā, ka vakarā pat visiem kopā kaut ko darīt nebija spēka, vienkārši atgriezāmies viesnīcā un aizmigām. Vienīgais kaut cik jautrais, ko darījām šodien, bija braukšana ar ziloņiem.

Bet, piemēram, izslavētais Chiang Mai nakts bazārs lika ļoti smagi vilties, jo viņā nebija pilnīgi nekas, ko gribētos nopirkts. Biju pārliecināta, ka tur atradīšu dāvanas māsai, brālim un varbūt vēl daudziem citiem, bet nekā. Labākais no tā visa bija arābu restorāns, kurā ēdām vakariņas - tas gan bija perfekti, iespējams, vienas no labākajām vakariņām šogad. Fonā vēl smieklīgās un īpaši dramatiskās indiešu filmas, aiii, bija jautri, un neizsakāmi garšīgi. Mēs ar Catherine, Hanna un Carlo būtu gatavi pārcelties dzīvot uz to restorānu :D

24/02/12
Atpakaļ ceļā uz Bangkoku sēdējām autobusa pirmajā stāvā, kur tāda mazā VIP zona, jo visi var sēdēt kopā, nevis tikai pa 2 kā augšstāvā. Tā ir jaukāk. Runājām par visādiem interesantajiem atgadījumiem, ko tikai cilvēki, kas tiešām Taizemē dzīvojuši, varētu saprast. Un tad notika vēl viens. Tyler atklāja, ka nav aizgājis atrādīties imigrācijas dienestam. AFS viņam neesot paziņojis, ka tas jādara, tāpēc tagad viņš ir aizkavējies jau par 2 mēnešiem. Lieki piebilst, ka par katru nokavēto dienu jāmaksā 2000 BHT soda nauda (apmēram 32Ls). Bet ko dara AFS, kad viņš iet prasīt pēc palīdzības? Izrauj to atrādīšanās lapiņu no viņa pases un pasaka `Ššš!`. Lai nevienam nesakot. Mēs visi, protams, šokā. Ko viņi dara? Kā viņš tagad vispār pierādīs, ka kādreiz jau bijis tur atrādīties? Un kā viņi var tā vienkārši oficiālu dokumentu izraut no pases un mēģināt noslēpt? ASV viņš teica, ka par tik lielu nokavēto laiku jau būtu cietumā. Bet tā, lūk, mani draugi, ir Taizeme! :p Ja neskaita to, tad mājās nonācām diez gan mierīgi. Tētis mani savāca no AFS biroja un braucām brāļa dzimšanas dienas/māsas atvadu vakariņās. Tad tēta mamma teica tādu skaisto runu māsai, pēc tam mamma, tad pienāca mana kārta, bet tur nu es biju, neko nevarēju pateikt, sāku raudāt un turpināju visu atlikušo vakaru, jo man mana lieliskā, pavisam īstā un ļoti mīļā taju māsa rīt brauc prom un man viņa tik ļoti pietrūks..

25/02/12
25. februāris ir klāt. Māsai somas kārtībā, dokumenti rokā un gatava ceļam. Pirms braukšanas uz lidostu tuvākie draugi no klases atbrauca ciemos un tad visi braucām uz lidostu.

Sākumā bija tā, ka likās, ka viss jau izpinkšķēts vakardien un šodien varēšu vienkārši tā mīļi atvadīties, bet, kad māsas labākā draudzene Ning un pēc tam visi pārējie laida vaļu emocijām, tad brīdī, kad māsa gāja iekšā pa lidostas vārtiem un es sapratu, ka, iespējams, nesatikšu viņu tagad ļoooti ilgu laiku, arī es nenoturējos. Jo viņa patiešām man ir bijusi pati labākā māsa, kāda varētu būt. Tur pat nav daudz, ko stāstīt, viņa vienkārši man ir lieliska un pati labākā :) Kad mēs jau braucām atpakaļ uz māju, viņa vēl no lidostas piezvanīja man, nu tik mīļa :)) <326/02/12
No rīta ir tāda dīvainā sajūta, kad mājās nav māsas. Brokastīs arī visas sarunas par viņu. Bet tad nāca mans ieguvums no garlaicības kliedēšanas pie datora - iegāju skaipā un arī māsa to izdarīja. Viņa vēl nebija galā, bet gan sēdēja Amsterdamas lidostā un gaidīja nākamo lidojumu. Šodien esmu jau nomierinājusies, tāpēc tikai un vienīgi priecājos par to, cik viņai noteikti labi ies Panamā :)

aziātu mati

2012-02-03T11:39:00.001+02:00

23/01/12
Šīs dienas vācu valodas stunda izvērtās pavisam interesanta - skolā tikko atgriezusies meitene, kura gadu pavadīja apmaiņas programmā Vācijā ar AFS. Tad nu viņa nāca mums par to stāstīt. Pilnīgi tekošā vācu valodā! Nopietni, kad viņas sāka runāt tajiski, likās, ka tā nemaz nav viņas dzimtā valoda :D Man tur bija mazā greizsirdība, jo, lai ko arī darītu, nu nebūs man līdz maijam tāds līmenis taju valodā. Tas nav iespējams! Bet tā jau prieks par Tangmo, kura no sava apmaiņas laika ieguvusi tik daudz ;)

24/01/12
Šorīt mūzikas klasē no rīta Chim beidzot pārstāja slinkot un sāka man mācīt jaunu dziesmu uz lanat, jo īsi pirms mācību gada beigām man būs atkal visas skolas priekšā jāuzstājas. Vēl šodienas lielais notikums bija, ka nomainījās vācu valodas skolotāji. Ajaan Sirin, kurš mācīja visu laiku, ir arī viens no kaut kādiem svarīgajiem skolotājiem skolā, tāpēc viņam nepietiek laika mūs mācīt. Viņa vietā nāca 26 gadus veca skolotāja, tikko pabeigusi Chulalongkorn universitāti (vienu no labākajām Taizemē), kuras pirmais uz tāfeles uzrakstītais vārds jau bija kļūdains. Tas mani uz mirklīti pabiedēja, bet būs jau labi, viņai arī tomēr pirmā darba pieredze un pēc rakstura viņa šķiet pavisam jauka. :)

25/01/12
Uz skolu braucot, ceļmalā redzēju stārķus - varbūt no Latvijas atlidojuši. Bet skolā Andy bija pavisam forši sagatavojies, lai mācītu man angļu valodu. Tāda laba sajūta ;) Un pēc tam Ajaan Juraiwan atbrīvoja mani no 2 garlaicīgām stundām, lai varu iet ar N`Tangmo (to meiteni, kura no Vācijas atgriezās) pārrunāt, kā viņai gāja savā programmā un vispār apspriest viskaut ko. Bija jauki. Uzzināju, kā viņai nepavisam nebija paveicies ar viesģimenēm, jo bija jāmaina 5 reizes. Un tad vēl visādas apmaiņas skolēnu lietas apspriedām. Bet vēlāk sanāca kaut kāda nesaprašanās ar manu klasesbiedru Na. Ļoti mistisks vīriņš īstenībā - dažreiz ir vissmieklīgākais cilvēks klasē, bet citreiz ar kaut kādām pilnīgām muļķībām nāk un kaitina. Tad nu šodien atkal bišķiņ pakasījāmies, bet pēc tam jau viss bija labi. Vismaz nav garlaicīgi :D Tad vēl mūsu klasē ir strīdi par gredzeniem (viņiem te arī līdzīga tradīcija, kā Latvijas žetonvakaros, ka visi 12. klašu skolēni saņem vienādus gredzenus), jo ir pieejami 2 atšķirīgi dizaini un tad, kad vairākums jau nobalsojis par vienu no tiem, uzrodas pāris cilvēki, kuri protestē, jo grib otru. Nezinu, kā beigās sanāks, tikai jācer, ka neaizstrīdēsies tik tālu, ka beigās negribēs to gredzenu vispār. Jo es gribu ļoti! :D

27/01/12
No rīta pārmaiņas pēc aizgāju uz eksāmenu kopā ar savu klasi, jo tas bija vācu valodā. Skolotājam gribējās mani intereses pēc pārbaudīt. Tiku jauki nosēdināta pēdējā rindā, kur viegli palīdzēju arī draudziņiem tikt pie labākiem punktiem ;) Kad plkst. 9:30 eksāmens jau beidzās, visa atlikusī diena tika piešķirta brīva, tāpēc ar Mink, Bee, Toey un Earn braucām uz tuvējo Central lielveikalu skatīties kaut kādu šausmeni. Bet visām bija kaut kāds nogurums, tāpēc pēc filmas jau sākām pazust pa mājām. Beigās paliku es kopā ar Bee, jo mums abām uz vienu pusi bija jābrauc. Un tad viņa man izstāstīja, kā 10. klasē bijusi tomboy, bet tad viņai izauga garāki mati un viņa izdomāja, ka labāk būs normāla meitene :D Tas tā smieklīgi, cik viņiem tā orientācijas un dzimumu padarīšana šķiet ikdienišķa :D

28/01/12
Tā kā man skola šeit saistās pārsvarā ar 12. klašu skolēniem, tad varētu teikt, ka viņa šodien bija pustukša. Jo visiem puišiem, kuri mācās militāro mācību (un to dara gandrīz visi, izņemot ladyboys un tos, kuriem ir kādas veselības problēmas), bija jābrauc uz kaut kādu 2 dienu nometni, kura arī tiks ņemta vērā pie eksāmenu atzīmēm skolu beidzot. Taču uz skolu šodien bija atnācis klasesbiedrs Fab, kuru satiku pirmo reizi, jo pēc 10. klases pabeigšanas viņš iestājās skolā, kas saistīta ar gaisa spēkiem, aviāciju un tādām lietām. Tā kā viņš tiek uzskatīts par superstilīgu šeit :D Bet pusis patiešām jauks, atvērts, pieļauju, ka, ja viņš vēl tagad mācītos mūsu klasē, tad būtu viens no labākajiem draugiem, jo tiešām viegli kontaktēties ;) Un tad taju deju skolotāja ļāva mums nobastot vienu stundu, lai visi pasūtītu no Bee mājas garšīgas pusdienas un paēstu, jo skolotāja pati arī bija izsalkusi :D Bet vakarā man atkal bija tāda interesantā sajūta, jo manu acu priekšā tika plānota visa mazā brāļa nākotne, jo viņš beidz 6. klasi, tātad jāmaina skola, jāizvēlas programma, kādā mācīties un tā tālāk. Pie tam mammai tas ir supersvarīgi, jo atklājās, ka viņai pašai acīmredzot nav bijusi tā vieglākā bērnība Taizemes dienvidos, bet kaut kā jau ir izsitusies. Un tikai domā, ko vēl viņa būtu varējusi izdarīt, ja būtu pieejama tā izglītība un iespējas, kas mazajam brālim. Tāpēc tas tāds svarīgais temats pašlaik. Bet ko es? Tikai sēžu un domāju, ka man drīz būs 19 gadi un es vēl aizvien bez nekāda skaidra mērķa čilloju pa pasauli. Lai gan, ja tas nozīmē apmaiņas gadu Taizemē, tad tas ne pavisam nav slikti, eieiei ;)

01/02/12
7 MĒNEŠI!!!!!!! Pa kuru laiku? :o
Viens no Taizemei raksturīgajiem sīkumiem, ko šodien pamanīju - lielveikalā nebija, kur noparkot mašīnu, tikai Ladyparking stāvā, bet tētis bija pie stūres un tad mamma teica, ka, ja viņš grib tur atstāt mašīnu, tad jābūt transvestītam. Es nemāku pareizi izstāstīt, bet nu ar tādu domu. Bija smieklīgi. Kurā valstī vēl tā būtu pirmā asociācija, ja vīrietis gribētu atstāt mašīnu sieviešu stāvlaukumā? :D :D

02/02/12
Šī nedēļa ir līdzīga kā pirmajā semestrī, kad visi normālie cilvēki iet uz skolu, raksta kontroldarbus un dabū starpsemestra vērtējumus, bet es sēžu mājās. Tāpēc bija laiks izdomāt, ka pietiek muļķoties ar savu `dabīgo` matu krāsu, kas saules un iepriekšējo krāsošanas reižu rezultātā bija sanācis viens liels, raibs pleķis mana ķermeņa augšgalā. Tāpēc ar apņēmību un krāsas paciņu rokās devos pie friziera, lai atgrieztos pie tumši brūnā toņa. Bet kā gan es varēju zināt, ka aziātu un maniem matiem ir jāpērk atšķirīgas firmas krāsas? Izrādās, ka viņas neiedarbojas vienādi uz visām matu struktūrām. Tāpēc tas, kas, iesmērējot krāsu matos, izskatījās, ka sanāks tumši, tumši brūns un ar zilu nokrāsu (haha), pēc izmazgāšanas sanāca tieši tāds pats, kā dienas sākumā. Krāsa nebija ievilkusies un nekas nebija mainījies. Lai nebūtu lielās bēdas, kamēr mamma aizgāja vakarā iepirkties, mēs ar māsu aizgājām uz sejas masāžām, tīri atpūtiņas pēc ;) Bet vispār pēdējās 2 dienās ir mistika, jo katru vakaru, kad kaut kur braucam, netālu no mājas redzu ziloni, kurš pastaigājas pa ielu. Protams, ar saimnieku. Un, protams, jūs drošivien domājat, ka tā taču ir Taizeme, te tas ir normāli, te visi pārvietojas ar ziloņiem - bet tā nav. Šitā tiešām bija mistika :D

Es uzrakstīju!

2012-01-22T18:01:00.001+02:00

28/12/11
Mana kontaktpersona laikam ir neorganizētākais cilvēks, ko pazīstu. Ne jau tikai tas, ka mans stundu saraksts vēl aizvien nav kārtībā, bet šodien bija jābrauc pagarināt manu vīzu. Tad nu no rīta, pēc viņas teiktā, eju uz viņas kabinetu pirms stundu sākuma, jo paredzēts, ka no paša rīta brauksim jau uz imigrācijas dienestu. Tur bišķiņ parunājam, bet tad viņa mani pie rociņas aizved uz rīta ceremoniju pie manas klases (nu tā, lai visa skola redz un draudziņiem vēlāk ir, par ko paķiķināt), jo vīzu kārtot brauksim tikai ap 13:00 vai 14:00. Labi, tad nu eju mācīties ar savu klasi, bet vēl pirms pirmās stundas sākuma viņa man zvana, lai ātri eju uz pirmo stāvu. Pie tam viņai ir saplīsis telefons, tāpēc nevarēju skaidri arī saprast, ko viņa saka un ko mēs tajā 1. stāvā darīsim. Tagad viņa izdomājusi, ka man jābrauc viņai līdzi, lai paņemtu dokumentus jauno ASV skolotāju vīzām (nu labi, nesūdzos, ja nav jāmācās). Bet tas jau ar to nebeidzās, mums bija vēl jāaiziet tāpat pastaigāt uz tirgu, lai nopirktu viņas vīram bikses. Kāds var izskaidrot, kāpēc man tur bija jābūt? :D :D Tad tirgū viņa vēl man izmaksāja iced chocolate, kura man bija jādzer ātri, jo viņa gribēja ēst ledu - tas esot visgaršīgākais :D :D Ap plkst. 13:00 beidzot braucām taisīt MANU vīzu, bet tas vēl ne reizi nav sanācis viegli. Šoreiz Nakhon Pathom imigrācijas dienests vēl nebija atkopies pēc plūdiem, tāpēc dabūjām braukt kādu pusotru stundu, lai nokļūtu vietā, kur viņi pagaidām pārcēlušies. Tur es atkal neredzēju nekādu jēgu no tās skolotājas, jo viņai teorētiski būtu man jāpalīdz, bet, kamēr visi papīri jau bija nokārtoti, es visu sapratusi un gatava braukt prom, viņa taisīja kaut kādu pērienu un bija ļoti apjukusi. Tad nu, kad beidzot braucām prom (lai gan domāju, ka skolotāja tāpat palika apjukusi un bez savām atbildēm :D), devāmies uz citu skolu saņemt naudu no AFS, jo šie palīdz tiem, kuri cietuši no plūdiem. Uzzināju, ka tur arī mācās 2 apmaiņas skolēni - no ASV un Brazīlijas. Bet tieši šodien viņi bija aizbraukuši kaut kur. Domāju, ka vakarā ierakšos savos AFS failos un atšifrēšu, kas viņi ir, bet tā arī neizdevās. Katrā ziņā skola bija jauka un tie AFS darbinieki tur bija jauki un aicināja mani ciemos :D

29/12/11
Šodien skolā bija atklātības stunda, kad visiem bija jāsasēžas aplītī un jāsaka viss, ko pa 3 vidusskolas gadiem vēl nav pateikuši saviem klasesbiedriem vai arī kaut kādas labākās atmiņas un tā. Saistībā ar to, ka līdz marta un līdz ar to arī skolas beigām vairs nav palicis daudz. Tad nu maniem klasesbiedriņiem tur sprāga visdažādākās emocijas ārā - tur bija neizsāpēta mīlestība, visādas apcelšanas, apvainošanās, pateicības utt. Daudziem normāli arī asaru upes atvērās. Un tad pienāca mana kārta, jo visi jau gribēja dzirdēt, ko tad labu pa 6 mēnešiem jau esmu sapratusi. Tad nu centos, cik varēju, lai tajiski arī uzspiestu viņiem uz jūtām (lai gan uztraukumā man tur parādījās tik daudz kļūdas, ka ceru, ka viņi vispār saprata, ko domāju) un pateiktu, ka viņi man ir tik izpalīdzīgi vienmēr, jo, sākumā atbraucot, nevienu nepazinu un arī tajiski ne vārdu nevarēju pateikt, bet viņi vienmēr bija man apkārt, un ne tikai parādīja, uz kurieni jāiet tālāk, bet arī pavadīja un sagaidīja, lai to pašu darītu arī pēc tam. Un tad vēl es teicu, lai, kad viņi jau ir veci un atceras laikus, kad mācījās vidusskolā, nekad neaizmirst, ka viņiem bija draudzene no Latvijas, kura visus gaida ciemos :) Nu tā, bišķiņ jau vajag tā saldi parunāt, lai arī viņi zina, ka tiešām man patīk :)

30/12/11
Skolā nekas prātīgs piektdienās nav jādara, tāpēc jau vakar sarunājām, ka paņemsim brīvu, lai ar daļu no klasesbiedriem aizbrauktu uz zoodārzu, tā lai vienkārši kaut ko kopā padarītu. Bija jau jauki :)

31/12/11
Rīts sācies pilnīgi bez nekādas Jaungada tuvošanās sajūtas. Taču tālāk viss izvērtās samērā interesanti. Jau zināju, ka vakarā brauksim uz tēta māsas māju svinēt Jauno gadu, taču no rīta bija plānots, ka vispirms ar mammu aizbrauksim pie friziera. Tāpēc, kad man teica, ka braucam brokastīs, es, ietērpusies mājas kleitā un ar nemazgātiem matiem, sēdos mašīnā ne par ko neiespringstot. Tikai sēžot mašīnā, pamanīju, ka visi pārējie jau ir pamatīgi uzposušies. Izrādījās, ka mēs uzreiz jau braucam uz brālēnu māju. Tad nu bez telefona, fotoaparāta un pašcieņas ierados pie viņiem :D Nē, nebija jau tik traki. `Svinēšana` sākās jau pa dienu, jo visi viesi taisīja lielo pokera turnīru. No sākuma jau bija paredzēts, ka man arī iemācīs spēlēt, bet, jau ieraugot kā viņi maisa kārtis, sapratu, ka viņi te nāk ar pārāk lielu pieredzi un vēlmi spēlēt uz lielām summām. Paskrienot notikumiem pa priekšu, pateikšu, ka mana māsa gan spēlēja un pazaudēja apmēram 45Ls :D Bet līdz ar to, ka nespēlēju pokeru, man arī atkrita galvenā aktivitāte, tāpēc īpaši jautri nebija. Pie tam visi ciemiņi bija radi, kas uzauguši vai arī atbraukuši ciemos no Taizemes dienvidiem - tātad runāja savā dienvidnieku akcentā, no kura man nebija nekādas saprašanas :D Bet kopumā jau jauki cilvēki :) Pie tam tagad ieguvu jaunus brālēnus - 18 gadīgo Tor un viņa vecāko brāli Top. Vakarā nomainījām lokācijas vietu un aizbraucām uz citu māju, kur turpinājās pokera spēlēšana. Un tā līdz pusnaktij, kuru sagaidījām pie televizora, skatoties oficiālo 10 sekunžu atskaiti un saskandinot super mini mazas vīna glāzītes. Un tā sākās mans 2555. gads Taizemē (budistu lietiņas). Taču, kur Latvijā parasti pēc pusnakts balle tikai turpinātos, tur šeit visi brauca pa mājām. Mēs ar māsu gan neatteicāmies no piedāvājuma palikt brālēnu mājā, jo tādas `ģimeniskās` dienas jau parasti ir jaukas.

01/01/12
Šodien turpināsies pokera maratons, un, tā kā māsai vēl nepietiek zaudējumu, tad tētis no rīta atveda tīras drēbes no mājas un varēju beidzot tikt savā normālajā tēlā. Visa diena tā arī pagāja - kārtis, kārtis, kārtis un es tikai sarunājos ar vecajiem cilvēkiem, kuri nespēlē pokeru :D Bet vakarā gan uzradās mazais action, kad Tor izdomāja nespēlēt pokeru, bet izklaidēt mani. Tas, lūk, puisim beidzās ar smieklīgu kondīciju, pāris neierastiem tualetes apmeklējumiem un tādiem jautājumiem viņa mammai kā: ``Mammu, tu mīli mani vai brāli vairāk?``. Bija smieklīgi :D Tā kā mans sarunubiedrs bija saguris un nolikts gultiņā, bet man vēl miegs nenāca, tad gāju sēdēt pie pokera spēlētājiem un vienkārši čillot, neko īsti nedarīt. Un tā līdz apmēram 5:00 no rīta. Jā, mēs ar māsu vēl vienu nakti pavadām tēta māsas mājā.

02/01/12
3. svinību dienā vēl aizvien turpinās pokers. Es tikmēr šoreiz paskatos kaut kādas mākslas filmas par Taizemes vēsturi, bija labas. Kad vakarā beidzot atgriezāmies savās mājās un tiku pie telefona, tur mani sagaidīja sveicienu bomba visādās valodās, kas bija superjauki :) Tālāk gan uzreiz gulēt, jo savā gultiņā jau labāk, pie tam rīt uz skolu atkal jāiet.

03/01/12
Skolā šodien sajutos bišķiņ kā cietumā, jo, kad māsa ar draudzeni gāja noskaidrot, vai var ātrāk tikt no skolas prom (mācības jau beigušās), tad viena no `bargajām` skolotājām viņas ieraudzīja un pēc tam meklēja. Tad nu māsa ar Ning arī lielā panikā bēga un slēpās, jo citādāk viņas sodītu. Kaut kas ar to viņu disciplīnas sistēmu līdz galam nav kārtīgi izdomāts. Ok, skolas teritoriju jau var slēgt un arī kontrolēt. Bet kāpēc bērni nedrīkst iet ātrāk mājās, ja stundas jau beigušās? :o Bet man pašai šodien kārtējo reizi pierādījās, ka no manas kontaktpersonas Ajaan Juraiwan nav nekāda liela jēga, jo, kad sāku viņai prasīt palīdzību par dokumentiem, kas jāaizpilda, lai pieteiktos masāžas un meditācijas nometnēm, viņa atkal bija superapjukusi un sapratu, ka ātrāk ies, ja pati visu darīšu. Vismaz dabūju savu stundu sarakstu (kurš, protams, līdz galam vēl nav pabeigts ha). Tātad tagad būs tā:
Pirmdiena - 0. taju mūzika, 1. taju val ar savu klasi kopā, 2. angļu val ar Wei Wei (to foršo ķīniešu valodas skolotāju), 3.-4. vācu val ar savu klasi, 5. pusdienas, 6.-7. augļu un dārzeņu grebšana, 8. bibliotēkas stunda kopā ar klasi, kur jāiet kārtot grāmatu plaukti.
Otrdiena - 0. taju mūzika, 1. informātika, 2. angļu val kopā ar savu klasi, 3.-4. vācu val ar savu klasi, 5. pusdienas, 6.-7. rokdarbi, kur ar tām banānu lapām jādarbojas, 8. taju val ar savu klasi.
Trešdiena - 0. taju mūzika, 1. angļu val ar Andy no ASV, 2. taju dejas, 3.-4. man atstātas brīvas, tāpēc eju ar savu klasi sēdēt ekonomikā un matemātikā, 5. pusdienas, 6.-7. taju val ar skolotāju Julaluk, kur vairāk trenējam visādas gramatikas un visādi citādi piņķerīgās lietas, 8. vācu val ar klasi.
Ceturtdiena - 0. taju mūzika, 1. sociālās zinības ar klasi, 2. angļu val ar klasi, 3.-4. taju val ar skolotāju Kanikar, kur vairāk attīstam manu vārdu krājumu, 5. pusdienas, 6. kaut kas līdzīgs audzināšanai, kur runā par visādām nākotnes iespējām utt., 7. vācu val, 8. tikšanās ar kontaktpersonu Ajaan Juraiwan.
Piektdiena - 0. taju mūzika, 1.-2. angļu val ar Rachel no ASV, 3. brīvs, 4. taju val ar skolotāju Julaluk, 5. pusdienas, 6. angļu val ar Andy, 7. angļu val ar klasi pie A.Sirin, 8. angļu val ar klasi pie A.Mod.

07/01/12
No rīta braucām satikt māsas draugus, bet es satiktu savējos, kuri tikko no kārtējā eksāmena bija iznākuši, tad nu gāju ar viņiem pačillot. Bet pēc tam ātri, ātri uz dejošanu. BEIDZOT!!!!!!!!! Kā man pietrūka tas skolotājs. Nu jā, un fiziskās aktivitātes jau arī bišķiņ :D :D :D Bet vakariņās mums piebiedrojās tēta mamma, kura no dienvidiem atbraukusi ciemos, lai vēl māsu pirms braukšanas satiktu :)

08/01/12
Šodien paņemšu tūristu dienu, lai satiktu savu Annīti un viņas family, kuri atbraukuši paceļot uz Taizemi :)) No mājas izbraucām ar stundas kavēšanu, kas ir tik ļoti taju stilā, bet vēl aizvien ne manējā :D Pēc ilgiem mēģinājumiem noparkot mašīnu, beidzot Wat Po satiku Annīti.

Āāāāāā, jūs pat nevarat iedomāties, cik tas bija lieliski! Un kāds man bija šoks, ka varu visu laiku runāt latviski. Un ar savu draudzeni, kur ir te, TAIZEMĒ! Awesome! :) Tā mēs tur čillojām un man vispār acis neievēroja neko no Wat Po vai Wat Prakaew, jo varēju beidzot uz kādu pazīstamu cilvēku skatīties :D :)) Diena noslēdzās ar vakariņām Boiyoke tornī, tajā pašā augstākajā Taizemes ēkā, kur biju Ziemassvētkos. Bet nu atmosfēra pavisam savādāka, kad varu klausīties latviskus jokus latviešu valodā un nemocīt galvu, lai izdomātu, kā kaut ko pareizi pateikt :) Vēl pa visu dienu iepazinos ar viņu jauko gidu Toniju/Mārtiņu - tajieti, kurš runā tajiski, angliski, krieviski un latviski. Jā! Protams, minimāli, bet tomēr ļoti jauki :) Un tad pēc tik labas dienas radās ideja - kāpēc gan man rīt nepaņemt brīvu no skolas un nebraukt viņiem atkal līdzi? Sacīts, darīts - kad vecāki atbrauca man pakaļ, uzreiz iekāpjot mašīnā jau paprasīju atļauju un viss kārtībā, viņi man saprotoši. Un lielum lielais publiskais paldies Annīša mammai par rupjmaizi, desu, Laimas šokolādītēm un Privātās dzīves un Kas jauns pēdējiem numuriem. Bija tāda māju garša :)

09/01/12
No rīta man 9:00 jau jābūt pie Annas viesnīcā, taču ierados ar stundas kavēšanu, jo nebija paredzēts, ka no mājas līdz turienei brauksim 2,5 stundas. Taizemes sastrēgumu burvība. Kad beidzot esmu klāt, braucam uz lielāko krokodilu fermu pasaulē, kur, ja pareizi atceros, ir apmēram 12000 krokodilu. Bet ir arī citi dzīvnieki, piemēram, vismīļākais kaķīts pasaulē - baltā tīģera mazulis, ar kuru man arī ir bilžuks attīstītā veidā. Tik mīīīīļš! :) Pēc tam arī bija izdevība pabarot krokodilus ar kaut kādu žurku vai citādu mistisku gaļu un paklausīties stāstus, kā, piemēram, sieviete aiz nelaimīgas mīlestības ielekusi vienā no krokodilu pārpildītajiem dīķiem un pēc 2 minūtēm no viņas jau vairs nekas nebija palicis. Bet pēc tam pašiem bija iespēja nogaršot krokodilu gaļu - steika vai zupiņas veidā.

Īstenībā bija ļoti gardi, tikai tā dīvaini, ka pirms tam viņus visus tur pat redzējām. Pēc tam ilgāku laiku čillojām pa kaut kādu veikalu, bet vakarā aizbraucu pie viņiem uz viesnīcu, jauki nopeldējos baseinā un tad ar Annīti gājām izpētīt viesnīcu, kur abas pilnīgi mistiski nepiemēroti saģērbušās gandrīz iemaldījāmies kaut kādā kāzu ballītē :D Bet tad īsi pirms pusnakts mani vecāki man beidzot atbrauca pakaļ un stāstīja, ka māsa esot raudājusi, ka es neesmu viņas dzimšanas dienas ballītē. Jāāāā, šodien viņai dzimšanas diena, un es jau no rīta viņu apsveicu. Pie tam nezināju, ka baigās svinības vakarā paredzētas. Bet, lai nedzīvotu tikai ar savām atrunām prātā, uzreiz iebraucot mājās gāju pie māsas vēlreiz atvainoties. Nezinu, cerams, ka būs viss labi, bet māšuks tāda atturīgā.

10/01/12
Šodien atgriezos savā taju dzīvē ar iešanu uz skolu un mazajām draudzenītēm taju rokdarbu stundā.

11/01/12
Šodien bija forši taju valodas stundā, jo tā labi sapratu to, ko man mācīja. Acīmredzot, ir progress :) Bet vācu valodā bija jautri skatīties, kā visi ar lielu prieku dziedāja dziesmiņas, kurās principā viņus neslavē, jo teksts bija `es esmu ārzemnieks un es slikti runāju vāciski`. Bet viņi jau tāpat droši vien to nemaz nesaprata, vienkārši priecājās, ka nav kaut kādi grūti uzdevumi, bet gan dziesmiņas jādzied :D :D Bet pēc stundām kaut kāda mistika ar mani, māsu un mammu. Māsa un mamma savā starpā īsti nesarunājas un māsa arī ar mani nerunā. Bet, kad viņai kaut ko vajag, viņa lika man zvanīt un runāt ar mammu. Biju apjukusi, bet likās, ka viņas ir ar mammu par kaut ko sastrīdējušās. Bet tad vakarā viss tika salikts pa plauktiņiem - māsa vēl aizvien bija dusmīga un apvainojusies par savu dzimšanas dienu. Bet tad mamma mūs tā ļoti forši samierināja, stāstīja, ka mēs taču esam viena ģimene un nevajag dusmoties un tā. Sapratu, ka, kādreiz izdarot kaut ko nepareizu (kā manā gadījumā, kad neaizgāju uz māsas dzimpo, kur pati pēc tam sev pārmetu, jo māšuks man te ir pēdējais cilvēks, ar kuru kādreiz gribētu strīdēties), atklājas, cik viņi man patiešām ir labi un kā ar ģimeni man paveicies :)

12/01/12
Skolā diena bez māšuka, jo viņa apslimusi. Būs man treniņš, lai zinātu, kā būs, kad viņa aizbrauks prom. Nekas jau īpaši nemainījās īstenībā :D Bet vakarā atliekam privātstundas, lai ietu kaut kādus daudz, daudz budistu mūkus skatīties, kas gar māju iet. Princips līdzīgs kā Aglonas svētceļniekiem, tikai parēķiniet to uz Taizemes izmēriem. Un tur, kur tie mūki staigāja, bija izklāts ceļš ar rožu ziedlapiņām, kuras pēc tam veiksmei visi varēja savākt. Mans brālis, protams, uztic man paturēt ūdens pudeli, kamēr pats iet pēc lapām. Kā rezultātā es pie viņām pati nemaz netiku. Bet par laimi uzradās kāds jauks svešinieks, kurš redzēja, ka es tur esmu palikusi tukšā, un iedeva man daļu no savējām. Tāpēc beigās es uzskatu, ka manējās bija vēl īpašākas :) Un par privātstundām neatceros, vai esmu jau stāstījusi, bet visu laiku māsai un brālim nāk mājskolotāja, kura palīdz pildīt mājas darbus un tagad pēdējā laikā viņa arī palīdz man mācīties taju valodu :))

13/01/12
Šodien visi 12. klases skolēni dodamies uz kaut kādu skolas tuvumā esošu parku, kurš cietis plūdos, līdz ar to visi bambusi nokaltuši un mums jāgrābj lapas. Pēc idejas man būtu jābūt skolā un jāmācās, bet draugi teica, ka būšot ļooooti jautri. Nu pierunāja, un nebija jau arī nemaz tik traki, kā lapu grābšana varētu izklausīties ;) Bet pēc tam ar draudziņiem no klases aizbraucām uz Mahidol augstskolu, kur viņi palūdza Budu, lai tiktu augstskolā. Tāpat pačillojām apkārt, pasvinējām Taii dzimšanas dienu ar supersaldu kūku, kura nevienam negāja iekšā. Un tad sākās pēriens ar manu tikšanu mājās, jo vienīgā dzīvoju citā provincē. Bet nu beigās jau viss tika sarunāts, draudziņi iesēdināja autobusā, pateica vēl šoferim, lai atgādina man, kur izkāpt un ar visu tiku galā. Jā, pēdējā laikā vispār ar vairāk klasesbiedriem tuvāks kontakts sanāk. Ir pluss, ka valoda attīstās, jauki, jauki :)

14/01/12
Dejošanā šodien nomainījās skolotājs. Nezinu kāpēc, bet bija čika, nevis mans dārgais Kru Op. Nekas, nākamnedēļ jau būs viņš atpakaļ :) Bet Taizemē šodien Bērnu dienu, tāpēc vakarā braucām uz ballīti ar cilvēkiem no peldēšanas kluba, kura boss agrāk bija mūsu tētis un, kur māsa agrāk trenējās. Kā man gāja? Ko tad var gaidīt no bērnu dienas? Daudz mazi, skaļi mazuļi skraidīja apkārt, pie tam māsai arī bija savi ilgi nesatiktie draugi, tā kā es īpaši ballei nepavilkos. Bet māsa gan malacis, jo ballēja līdz pēdējam, pat, kad oficiāli tur viss beidzās, viņi brauca uz vienu no draugu mājām turpināt svinēt. Es gan tiku laimīgi nogādāta čučēt mājiņās :)

15/01/12
Šodien ar māsu braucām uz AFS tikšanos, bet kaut kas tur līdz galam nebija izdomāts, jo puiši spēlēja futbolu, bet meitenēm nebija īsti, ko darīt. It kā jau nebija slikti, bet nebija arī ne tuvu tik labi kā pagājušajā reizē. Pie tam arī cilvēki mazāk.

16/01/12
Ar māsu un vēl meitenēm no skolas bija plānā braukt uz vismaz 3 tempļiem, tāpēc es, protams, piekritu braukt līdzi. Taču meitenes jau pēc Wat Prakaew apmeklēšanas izdomāja, ka viņām ir besis un, ka jābrauc uz kaut kādu lielveikalu.

Atkal! Un manos spēkos nebija pārliecināt 10 mazās taizemietes, ka tas ir garlaicīgi. Pie tam man vēl sāpēja galva, tāpēc nebiju saulstariņš šodien :D Tad vēl nācās skatīties, kā viņas ārdās karaoke istabā, jo tas taču ir tik `jautri`.

Bet kopš pagājušās nedēļas nogales nekas aprakstu cienošs nav noticis. Es vienkārši priecājos par katru dienu šeit. Un nevaru iedomāties, kā jau mazāk kā pēc 4 mēnešiem man šī lieliskā valsts būs jāatstāj! ;(

Augstāk.

2011-12-26T13:50:00.000+02:00

Pie vainas laikam ir 18 gadi, kas nodzīvoti Latvijā, jo, lai kā arī gribētu, nespēju decembra 20-os datumus nesaistīt ar Ziemassvētkiem. Es neilgojos, vienkārši vairāk piedomāju pie tā, kas notiek šeit. Un nezinu, kā, bet man ir kārtējais lieliskais vakara noslēgums, jo ar ģimeni braucām vakariņās uz Taizemes augstāko celtni Boiyoke Sky ;) Es arī nezinu, kāpēc, bet augstums, kas citiem sagādā bailes, man ir lielākais prieks. Man tā patīk skatīties uz Bangkoku, pilsētu, ko tiešām jau varu saukt par savu, no augšas, tāpēc 360`` skatapunkts no 84. stāva bija labākais, ko varēju šajos Ziemassvētkos iedomāties. Nekas daudz jau nav stāstāms, vienkārši skaisti!

Ziemassvētki mūžīgajā vasarā.

2011-12-24T17:53:00.000+02:00

Ziemassvētku dienu bija plānots pavadīt ar AFS cilvēkiem, kuri brauks vai jau bijuši Ķīnā. Jā, es, māsa, kura brauks uz Panamu, un Dream, kura brauks uz Argentīnu, arī bijām aicinātas. Mistika :D Bet līdz tam nemaz netikām, jo Siam mūs vairāk kā stundu pārķēra lieliskā atmosfērā skatāmi brakedance battle. Ja godīgi, laikam labāku Ziemassvētku dienu Ziemassvētkus nesvinošā valstī nevarēju iedomāties. Pēc tam daudz kur staigājām apkārt, redzējām ielu koncertu, Taizemes un Korejas draudzības festivālu, Ziemassvētku eglītes un superlielu sastrēgumu. Nekas īpašs, tomēr jutos ļoti labi. Nebiju pat domājusi, ka bez svētkiem būs tik vienkārši un labi, bet tā Taizeme, acīmredzot, ir tik lieliska valsts, ka novērš visas nevajadzīgās domas par mājām. Man patīk te būt! Un jau gandrīz 6 mēnešus :)) :o Priecīgus Ziemassvētkus, Latvija!

Man pietrūks mani itāļu draudziņi!

2011-12-21T15:03:00.000+02:00

Vakar atprasījos no skolas ļoti laba iemesla dēļ. No rīta cēlos un devos satikt Siiri no Somijas, lai brauktu atvadīties no AFS semestra skolēniem, kuri jau rītvakar brauks atpakaļ uz savām valstīm. Tā kā māsa skolā un pati esmu pietiekoši zinoša, tad ceļā no sākuma atkal devos viena. Viss, protams, gāja kā pa sviestiņu. Nonācām viesnīcā, kur draudziņiem ir nometne un kārtīgi izmantojām vienīgo viņu brīvo stundiņu, lai parunātos par visu, kas iespējams. Bija tik žēl, sajūta it kā pašai būtu prom jau jābrauc, visi arī tādi tā kā nobijušies, saskumuši. Marta ar Dorothea pat zvanījušas AFS un prasījušas, vai nevar nomainīt to programmu un palikt līdz maijam. Taču, nē. Tik žēl, ka visi nepaliek uz gadu, jo tie cilvēki ir tik jauki. :))

Ko gan šodien nevarēju teikt par AFS brīvprātīgajiem, no kuriem bija jādzird tādas lietas, kā `šo saldējumu tu ēst nevari, jo tas ir domāts semestra skolēniem` vai arī `tev skolā šodien nav jābūt?`. Es nesaprotu, kas viņiem par problēmām. 1) skolā ir garlaicība, mācības nav nopietnas, pie tam mana skolotāja manu stundu sarakstu jaunajam pusgadam pat vēl nav uztaisījusi, 2) vai tiešām tik grūti saprast, ka gribam atvadīties no draugiem, kurus tagad nezinām, kad nākošreiz satiksim. Tādu īgno attieksmi no AFS galīgi negaidīju :o Bet kad pēc mazās atvadu stundiņas viņi aizgāja uz savām nometnes aktivitātēm, mēs ar Siiri izgājām ielās. Jāsaka, ka Bangkokā jūtos jau pavisam labi, ir sajūta, ka, ja nezinu, kur iet, tad varu aizbraukt jebkur un pastaigāt apkārt. Kā arī, ja apmaldīšos, tad valoda ir jau pietiekošā līmenī, lai uzzinātu pareizo ceļu. To otro sanāca pielietot arī šodien, kad nevarēju atrast īsto autobusa pieturu - man par prieku, cilvēki, kuriem prasīju, bija ļoti pārsteigti, kad no manas ārzemnieces mutes nāca ārā taju valoda :) Laba diena, ļoti! :)

P.S. Redz, kur mēs ar Siiri atkal nenoturējāmies uztaisīt bildi. Hou hou hou, marry Christmas!

Kādam laikam pietiks.

2011-12-19T12:53:00.000+02:00

07/12/11
Brālis aizbrauca NaBuai līdzi uz māju, tāpēc tagad miers, jo ar māsu vēl paliekam viesnīcā. Māsa arī pastāstīja, ka plūdu dēļ, skolā stundu laiki tiks izmainīti uz 60 minūtēm un 2 mēnešus būs jāmācās arī sestdienās. Es ļoti ceru, ka Ajaan Juraiwan mani kā apmaiņas skolēnu pasaudzēs un līdz 17:00 katru dienu nebūs jāmācās, bet tad jau redzēs :D Bet šīs dienas jaukais sīkums bija tas, ka liftā sanāca parunāt ar jauku taju vīriņu, kurš pārsteidzoši labi runāja angliski un pats uzreiz prasīja, vai es šeit mācos skolā. Pirmo reizi kāds mani neuzskatīja par vienkāršu tūristu, tik jauki :))

08/12/11
Man patīk dzīve ar māsu divatā :) Šodien no rīta aizgājām uz kaut kādu tirgu, iepirkāmies, pastaigājāmies. Daudz foršāk par braukšanu uz kārtējo lielveikalu ;) Paēdām gardas nūdeles kārtējā mazajā ēstuvē ielas malā, kur puse no telpas ir atvēlēta klientiem, bet otra puse ir īpašnieku dzīvojamā istaba. Tad paņēmām retro velotaxi (vispār viņš neskaitījās retro, taču izskatījās jau ar kārtīgu pieredzi) un aizbraucām paskatīties ķīniešu kvartālu kaut kādā vecpilsētas daļā. Iegājām arī templī, kas ir pavisam, pavisam atšķirīgs no taju budistu tempļiem. Tad pabarojām zivis Čauprajā un ar tuk-tuk braucām atpakaļ uz viesnīcu. Tik jauka diena! :)

09/12/11
Izrakstāmies no viesnīcas un līdz 16:00 dzīvojam pa slimnīcu, kur strādā NaBuai, jo viņa mūs vedīs mājās. JĀĀĀĀĀĀ, šodien brauksim atpakaļ uz māju! :)) Kad, pēc gardām vakariņām Oishi, tur beidzot ieradāmies likās, ka atbraucām nepareizi - viss pagalms piekrauts ar mantām, daudz kas smilšains, samircis. Ieejot iekšā, pirmais, ko ieraudu ir skaistā skapja nelabojami izmirkušās durvis. Tālāk ejot paverās pilnīgi tukša dzīvojamā istaba un virtuve. Vannasistabu baltās durvis ir līdz pusei pelēkbrūnas no plūdu ūdens, netīrumi tā ieēdušies, ka nav iespējams notīrīt. Bet par spīti visam - mājās, istabā un, galvenokārt, manā gultiņā atgriezties ir tik neizsakāmi patīkami! :)

10/12/11
No rīta ceļamies un veļamies, jo ar māsu brauksim satikt viņas draugus no AFS nometnes. Mamma saka, ka esam 2 meitenes, tāpēc ar taxi braukt ir bīstami, tāpēc aizveda mūs līdz autobusa pieturai. Taču mēs ātri vien pārsēdāmies, jo mamma vienkārši pārāk daudz rūpējās par mums. Pie tam taksometri Taizemē ir superlēti un izdevīgi ;) Tad pie Victory Monument satiekam Folk, Dream un vēl meitenes, kuras brauc uz Panamu un Argentīnu. Kopā 7 cilvēki. Un iepazinos arī ar to meiteni, kura gribēja braukt uz Latviju, bet netika ;) Tad visa šī kompānija dodamies uz Lumpini parku (ja nemaldos, lielāko zaļo zonu Bangkokā), kur mūs sagaida šokējoši liela grupai ar bijušajiem AFS apmaiņas skolēniem. Šī bija labākā diena no visām! Nopietni! Tie cilvēki visi bija tik jauki. Pie tam neskaitāmas reizes varēju skatīties viņu pārsteigumu, ka pēc 5 mēnešiem jau varu runāt ar viņiem tajiski. Par ko gan man pašai arī bija brīnums, jo ikdienā tā nepamanu, ka būtu liels progress, jo katru dienu ir tik daudz lietas, ko arī vēl nesaprotu. Bet šodien tiešām bija lieliski! Un Lumpini parks bija īstā vieta, kur tikties, jo viss milzu bars sēdējām zālītē, spēlējām spēles, dažiem bija ukulele līdzi, tad tie arī spēlēja un dziedāja dziesmas. Protams, fotogrāfējāmies daudz, DAUDZ! :D Man pat nav, ko teikt, bija lieliski! :))))))) Un tas, ko AFS pirms manas braukšanas uz šejieni teica, ka visiem apmaiņas skolēniem apmēram pēc 5 vai 6 mēnešiem gribās mājās... Es laikam tiešām esmu izņēmums - esmu tieši tajā `riska` laika posmā, bet man te ar katru dienu paliek aizvien labāk un labāk! Un kurš pirms 5 mēnešiem būtu iedomājies, ka es runāšu tajiski? Ne jau nu es un es neticu, ka arī jūs! :D :D Bet diena ar AFS bija supersupersuper - vakarā ar māsu skatoties mūsu mīļo seriālu par SaiChon un NangFah, bildēs no šodienas saskaitījām, ka bijām ap 60 cilvēku :o Āāā, aizmirsu pateikt, ka šodien sanāca arī pa telefonu parunāt latviski, jo viens puisis ir draugs P`Mai, kura bija Latvijā pirms vairākiem gadiem. Ujjj, ir tik daudz sīkumi, ko nevaru atcerēties, bet tiešām - best day ever! :p

11/12/11
Visu dienu jūtos vēl lieliski pēc vakardienas superjaukās AFS tikšanās :) Nekas īpašs gan stāstāms nav, jo neko prātīgu nedarīju. BIju mājās, kur viss interesantais darāmais 1. stāvā ir noslīcis :D Tāpēc aktīvi čatoju ar taju draugiem, lai trenētu valodiņūūūūū :p

12/12/11
Pēdējā diena pirms skolas. Lai kā pirms tam to gaidīju, kad beidzot tas brīdis ir klāt, tad parādās arī ierastais slinkums. Plānā bija arī visu dienu slinkot pa māju, bet tad atbrauca NaBuai un pavilka mūs uz Terminal 21, tad nu sataisījām daudz bildes atkal :D Bet vakarā, kad bija paredzēts, ka māsa man mācīs vārdiņus, tas viss izvērtās jaukā sarunā par visādām lietām - par taju probmlēmām ar Kambodžu, par viņu premjerministri, vispār par Āziju kopumā un tad vēl beigās par NaBuai pirmo mīlestību :p

13/12/11
Pamodos ar grūtībām - pa vairāk kā 2 mēnešiem galīgi atrasts mosties 6:00. Bet skolā atgriezties tomēr ir diez gan jauki :) Tikai žēl, ka mēs ar māsu kā kaut kādas atkritējas bez piespraudēm, māsai pat josta un soma noslīkusi plūdos :D Skolā visus arī bija pārņēmusi mazā panika, jo Nakhon Pathom piemeklējis neparedzēts aukstums, apmēram +20 grādi :o :D Rīta pirmo daļu nosēdēju skolotāju istabā, jo man un ļoti apjukušajiem jaunajiem skolotājiem no ASV tika taisīts grafiks. Bet beigās manējam pat nepieķērās klāt, tāpēc gāju sēdēt stundās ar savu klasīti ;) Bet, kad nonācu 40 draudziņu ielenkumā un stundās, kuras man nav paredzēts mācīties, atkal bija sajūta, ka valoda ir tuvu nullei. Bet es centīšos visu vainu novelt uz troksni un to, ka viņi grib runāt ātrumā, kuram mana galviņa netiek līdzi :D Un tam visam pa vidu esmu vēl pamatīgi aizmirsusi vācu valodu, jo, kad skolotājs kaut ko prasa man, es saprotu jautājumu, bet atbilde no manis vienkārši nenāk ārā. Pēc stundām brālis sacēla kārtējo paniku, jo tētis teica, ka sev un mammai nopirks iPhone 4S, par ko mazais, kuram jau ir iPhone 4 gruzījās, jo viņš, protams, sev grib visu to jaunāko. Kaitina tik izlutināti bērni. Bet vakariņās uzzināju īsto stāstu, kā tiku vispār dzīvot šajā ģimenē. Izrādās, ka no sākuma man esot paredzēts dzīvot Phitsanulok (tālāk no Bangkokas), bet manā vietā šajā ģimenē būtu meitene no Krievijas. Taču viena no AFS brīvprātīgajām, kas dzīvo mūsu ciemā un ir labās attiecībās ar maniem vecākiem, ieraudzīja manu pieteikumu, es viņai uzreiz labāk iepatikos. Tad viņa to mapīti nozaga un paslēpa sev zem sēžamvietas, lai tikai mani nepiešķirtu kādam citam. Un tagad, kad to zinu, es viņai tik nenormāli lielu paldies esmu parādā :))

14/12/11
Šorīt skolā atgriežos arī mūzikas nodarbībās. Bet tā kā tā ir pirmā nopietnā diena, tad viņa ir pavisam nenopietna, jo neko nedarījām ;) Pa visu dienu kaut kā vairāk sanāca uzturēties kopā ar Mink (to manu klasesbiedreni, kura bija Brazīlijā pagājušajā gadā), par ko pavisam nesūdzos. Taču pēdējo stundu sanāca nobastot, jo tas bija sports, bet man sporta tērps pazudis plūdos, pie tam māsa jau bija beigusi mācīties, tāpēc gribējām ātrāk prom no skolas, lai varam ar viņas draugiem aizbraukt paēst pusdienas.

15/12/11
Pēc pamatīgi nokavēta skolas sākuma (ja neskaita reizi, kad bija sabrucis gājēju tilts, tad šis varētu būt rekords) man bija lieliskā iespēja atkal izgāzties visas skolas priekšā. Ajaan Juraiwan izdomāja, ka man jābūt tai, kura pasniegs puķes jaunajam direktoram, lai viņš tās tālāk pasniegtu jaunajiem skolotājiem. Bet tā ir Taizeme! Un te bez visādiem man nezināmiem sīkumiem neiztikt. Tā nu nezinu, vai nepareizo kāju paliku uz priekšu, vai varbūt nepareizā leņķī pieliecos, kad pasniedzu tās puķes, bet maniem draugiem un visiem pārējiem skolēniem bija ļoti uzlabots rīts :D Vismaz ASV skolotāji nomierināja, jo viņi teica, ka arī visu laiku jūtās apjukuši, jo nezina, kas un kā jādara :) :D Bet vēlāk vismaz klases meitenēm tas noskaņojums mainījās, jo paziņoja, ka pirmdien visām, kam ir pārāk gari mati (pēc skolas standartiem), viņi tiks nogriezti. Protams, tagad laikam būšu meitene ar garākajiem matiem skolā, jo man neviens neķersies klāt, esmu īpašā persona :D

17/12/11
Šodien pirmā sestdiena no astoņām, kuras būs jāpavada skolā. No rīta nebija jāiet uz mūziku, jo manam trenerītim Chim bija jāiet uz interviju augstskolā, tāpēc pa ilgiem laikiem atkal ar visiem kopā sēdēju rīta ceremonijā. Vispār skolā mirstu nost, jo tās 60 minūšu garās stundas ir pavisam nepanesamas, jo Ajaan Juraiwan vēl aizvien nav uztaisījusi manu stundu sarakstu, tāpēc turpinu vienkārši atsēdēt laiku. Bezjēdzīgi. Pie tam ik pa laikam, piemēram, šodien pat uz 2 stundām skolotāji neieradās un tad sanāca vēl vairāk un garlaicīgāk to laiku novilkt. Taču vakarā braucām uz Siam, kur bija lielā iPhone 4S prezentācija, kur arī tētis un mamma sev iegādājās pa vienam. Tur pavisam negaidīti jauki sanāca parunāt ar vienu no darbiniecēm, kurai pirmais jautājums man bija, vai esmu AFS apmaiņas skolniece. Jautāju viņai, kā viņa zina par AFS, uz ko viņa atbildēja, ka pati vienreiz gandrīz aizbraukusi AFS apmaiņā, taču viņa ļoti gribēja uz ASV, taču netika, tāpēc atteicās no citām valstīm. Kā arī vienreiz viņas ģimene ir pieteikušies kā viesģimene, taču kaut kādu apstākļu dēļ tur viss atkrita. Un beigās izrādījās, ka viņa un viņas jaukais brālis, kurš arī ik pa laikam iesaistījās sarunā, dzīvo tikai 3 km no manas Taizemes skolas. Ļoti jauka vakara mistika :)

Bet tagad noteikti atkal iestāsies rutīna `skola-māja-svētdiena`, tāpēc nekas superinteresants nenotiks. Un jaunumi nāks lēnāk. Esiet pacietīgi - labs tiešām nāk ar gaidīšanu :*

P.S. Tiem, kas lasa un ir īpaši izbadējušies pēc bildēm - meklējiet draugiem.lv Alise Eicēna. Tur ir viss, jāāā!

Hola!

2011-12-06T12:37:00.001+02:00

04/12/11
Visu dienu pavadu brāļa un Šķiņķa kompānijā, jo māsa vēl dzīvojas pa nometni, bet vecāki aizbrauca uz māju sākt tīrīšanas darbus (tur bērniem un man neļauj piedalīties :D). Lasīju savu vakar nopirkto grāmatu, kad izdomāju piesēsties pie datora. Un tagad es nejokoju - notika brīnums. Jo pilnīgi no nekurienes man pēkšņi strādāja internets, pie tam tas nebija Wi-Fi, jo datorā ikona rādīja, ka esmu pieslēgusies kaut kādam internetam, nu ar vadu :D Tad nu izmantoju visas tās lieliskās iespējas un publicēju iepriekšējo ierakstu blogā ;) Pēc tam vēl paspēju brālim salādēt dziesmas telefonā no mana datora - tagad viņš zina, kas ir AC/DC. Uzsitu sev pa plecu :D Mamma ar tēti vakarā atbrauca un teica, ka māja kādas 3 vai 4 dienas būs jātīra, bet vismaz ūdens tur vairs nav :)

05/12/11
Šodien pārvācamies atkal uz citu viesnīcu, taču pozitīvais tajā visā ir tas, ka, kad brauksim prom no šīs viesnīcas, nākamā pietura būs mājas. Nevaru sagaidīt! :)) Un vispār Taizemē šodien svin Tēva dienu, kas, protams, sakrīt ar karaļa 84. dzimšanas dienu. Iekārtojāmies viesnīcā tuvāk pie mājām, kur arī pa televizoru skatījāmies karaļa uzrunu no Grand Palace balkona. Tā jau var redzēt, ka viņš ir vienkārši vecs, slims vīriņš, bet visiem ir tāda cieņa pret viņu. Un pasākums, protams, notiek karaliskā greznībā - visa ģimene ģērbusies zelta krāsas drēbēs, notiek karavīru parāde. Pēc tam karali gan nogādā atpakaļ slimnīcā, kur viņš uzturas jau vairāk kā 2 gadus, taču princis turpina Tēva dienas aktivitātes, pasniedzot mūkiem ziedojumus. Un šādās reizēs var redzēt visus sīkumus, piemēram, princim nav jāieņem zemāka pozīcija par mūku, kā parastiem cilvēkiem, jo viņš ir princis, tātad augstā šķira. Līdzīgi arī ar cieņas izrādīšanu Budas statujai, kur parastie cilvēki nometas uz ceļiem un 3 reizes pieskaras zemei ar plaukstām un paklanās, tur princim šim mazajam rituālam iekārtota īpaša sēdvieta. Bet karalis man patīk labāk par princi, jo karalim nav 30 gadus jaunāka sieva, kā arī viņš valda jau 65 no saviem 84 dzīves gadiem, par ko Taizemē paredzētas arī lielas svinības. Bet ne par vienu no viņiem es negribu un arī nedrīkstu teikt kaut ko sliktu, jo pēc likuma var sanākt, ka tikšu cietumā uz 15 gadiem, tas tā, starp citu :D Vakarpusē māsa superpriecīga atgriežas no nometnes, un man jau liekas, ka pa 3 dienām viņa ir tā izmainījusies un tā pietrūka man. Es nezinu, ko bez viņas te darīšu? :D Bet brālim vakariņās gribējās iesist pa seju, jo gandrīz vienmēr, kad ejam kaut ku paēst, viņš uzvedās kā pilnīgs cūka - met ēdienu uz zemes, lej ūdeni uz galda un vēl kaut kādus debīlus trokšņus taisa. Tas mazais nemaz nepazīst labas manieres :o Bet gulēt aizejam pēc 1:00, jo klausāmies māsas nometnes piedzīvojumus un runājam par visādām kultūras niansēm Āzijā un Latīņamerikā, uz kuru viņa dosies. P.S. Viņai ir draudzene, kura arī brauks uz Panamu, bet kura kā prioritāti bija izvēlējusies Latviju, taču netika. Man bija tāds prieks uzzināt, ka ir tik daudz cilvēki, kas grib uz Latviju, ka visi pat netiek :)

06/12/11
Šodien ar brāli un māsu braucām satikt P`Mint. Nekas īpaši jautrs nenotika, tāpēc varu tikai pastāstīt, cik ļoti mani nokaitināja brālis ar sekošanu man uz katra soļa. Kaut kad gudrās grāmatās lasīju, ka cilvēkiem ir katram sava komforta zona, kurā visus neielaiž vai arī ja nevēlams cilvēks ienāk viņā, tad var justies nekomfortabli. Apmēram 50 cm ap ķermeni. Saistīts ar aurām un tādām lietām. Brālim jau sen būtu laiks no manējās izkāpt :D :D :D

iFox arī sāka darboties

2011-12-04T11:19:00.001+02:00

03/12/11
Šodien māsu uz 3 dienām aizsūtījām uz AFS nometni, kas parasti nozīmētu garlaicību priekš manis, taču šoreiz viss izvērtās pavisam lieliski. Pirmo reizi pa visu laiku kaut kur beidzot devos vienītī. No rīta jau bija uztraukumiņš, ka kaut kur apmaldīšos, ne tur izkāpšu, bet tas jau mani neatturēja no braukšanas kaut kur, ja apmaldītos, būtu tieši interesantāk :D Vakar māsa bija izstāstījusi visu, kur man jābrauc, kas jāsaka, taču, sēžot autobusā, atnāk ziņa no Mink, lai mainu savus plānus un BTS vietā braucu ar metro, pierunāja :D Tas galīgi elementāri un tad jau biju savā galapunktā, kur satiku Mink un vēl 2 meitenes, kuras pagājušajā gadā ar AFS arī bija Brazīlijā. Tad gājām uz Terminal 21, kas lielveikals, kurš veidots pa lidostas tēmu un katrā stāvā ir arī noformējums attiecīgi kādai īpašai valstij. Bet reāli labākais te bija tualetes ar apsildāmiem sēdekļiem :D :D Tomēr tur palika garlaicīgi, tāpēc braucām uz Siam, jo tā vieta nekad nepieviļ. Šoreiz īpaši paveicās, jo jau sen meklēju sev kādu grāmatu angļu valodā, ko palasīt, bet parastajās taju grāmatnīcās tādas nekad nav. Taču vakar Paragonā uzdūrāmies milzīgai grāmatnīcai, kur tiku pie superīgas taju autora grāmatas par dzīvi šeit, citā plauktā bija vēl lielāks pārsteigums, jo ieraudzīju grāmatu un arī DVD par Latviju :) Tā kā šī bija pirmā reize, kad kad kaut kur dodos viena pati, tad tomēr pati sevi pieskatīju un izdomāju braukt atpakaļ pa gaismiņu, lai redzētu, kur izkāpt. Bet vispār tagad noteikti zinu, ka to darīšu biežāk :) Bet vakarā braucām atkal apskatīt māju, tur pat var piebraukt ar mašīnu, taču iekšā gan negājām, jo ūdens pilns ar kaut kādiem mošķiem un bija jau tumšs :D

P.S. Es mīlu internetu! :D

Man uz pussekundi no nekurienes uzradās internets un redz kas jums no tā tiek!

2011-12-04T09:40:00.001+02:00

17/10/11
Aizgājām uz kaut kādu filmu taju valodā, man patika. :) Un šeit kino pēdējā rinda pacelta augstākā līmenī ar divvietīgiem dīvāniem. Un tad atbraucām mājās, kur līdz 2:20 naktī skatījāmies Korejas seriālu You`re beautiful, jo gribējām tikt līdz beigām ;)

19/10/11
Šodien plūdi atgriezušies, pie tam vēl stiprāki kā pirms tam. To es nopratu pēc skudrām, kuras neredzētos apmēros meklē patvērumu otrajā stāvā, respektīvi - manā istabā. Vecāki visu dienu raujās un mēģina kaut kā to ūdeni aizturēt, taču viņš tomēr tūlīt būs mājās, tāpēc darām, ko varam, un visas mantas cenšamies nest uz otro stāvu. Tad vecāki kaut kur aizbrauca, laikam noparkot mašīnas vietā, kur nav ūdens un vispār ievērtēt situāciju. Pa to laiku mājās brālim ar brālēnu bija garlaicīgi, jo pirmajā stāvā nevarēja tikt, tāpēc viņi aiz garlaicības nāca un vēra man istabai durvis vaļā un pēc tam bēga prom visu laiku. Tad man apnika un aizgāju uz viņu istabu, kur, kamēr normāli cilvēki varbūt baidītos no plūdiem, mēs sarīkojām milzu spilvenu cīņas :D Pēc tam aizgājām paskatīties, kas notiek pirmajā stāvā un ūdens jau bija klāt. Un uzreiz pēc tam nāca arī zvans no vecākiem, ka mēs esot palikuši vienīgie visā ciemā, pārējās mājas jau esot evakuējušās. :D Un tā kā es rakstu par reāliem notikumiem, tad pieminēšu arī to, ka bija nereāli psihi, ka no apmēram 19:00 līdz nākamajam rītam nebija iespējams aiziet uz tualeti. :D :D Tad Pans atkal bišķiņ nokaitināja, jo visu laiku zvanīja vecākiem un nosūdzēja māsu par lietām, ko viņa pat nav darījusi, mazais cūķis. :D Tad mājās atbrauca mamma ar tēti un teica, ka no rīta brauksim prom no mājas, tāpēc pa nakti krāmēju somu. Vispār sajūta tāda savāda, vēl ārā visu nakti rēja mājās palikušie vai ielu suņi - dzīvnieciņi noteikti juta, ka kaut kas nav labi.

20/10/11
No rīta mani pamodināja pirms 8:00. Teica, ka brauksim uz Rayong (ja nemaldos, uz mammas vecāku māju). Mamma prasīja, vai gribu braukt ar viņiem vai ar AFS. Es, protams, teicu, ka ar viņiem, jo AFS variants bija dzīvot dzīvoklī ar vienu gados vecu brīvprātīgo - nekādas baigās izklaides iespējas es tur nesaskatīju :D Viņa teica arī, ka, iespējams, pat mēnesi netiksim atpakaļ mājā, taču man jau liekas, ka tas tā pārspīlēti. Vēl pirms izbraukšanas vienīgā izcēlos un paspēju iekrist pretīgajā plūdu ūdenī, so me. :D Tad ar laivu aizbraucām līdz mašīnai, bet skats diez gan iespaidīgs, jo, ja pirms tam plūdi bija tikai ciemā, tad tagad viss lielais ceļš bija pārvērties par upi. Bet vispār taji šeit reaģē ātri, redzējām daudz armijas mašīnu, kuras bija izsūtītas, lai savāktu cilvēkus. Laikam jau situācija pavisam nopietna, jo arī cilvēki no ziņām bija ieradušies. Un pavisam jauki sasveicinājos ar vienu ārzemnieku, pilnīgi likās, ka mūs kaut kā baigi vieno tas, ka neesam taji :) Tad mums paveicās, ka NaBuai strādā slimnīcā, jo aizbraucām uz turieni un varējām tikt dušiņā, kas pēc mana stulbā kritiena bija tieši laikā. :D NaBuai arī izstāstīja, ka Čaupraja izgājusi no krastiem, tāpēc arī tik lieli plūdi. Uz lielceļa nereāls sastrēgums, jo 3 vai 4 joslas abos virzienos pārvērstas par stāvlaukumu, lai glābtu mašīnas no plūdiem. Bet tas nebija tik traki, kā parasti sastrēgumi, jo braucu labākajā kompānijā - ar mammu un māsu un bez Pana un Šķiņķa. Tad pa tumsiņu jau ieradāmies Rayong, kur mani pārsteidza pa ielu pretī nākošs zilonis. :D Izradās, ka es tomēr no rīta pārpratu, jo dzīvosim pie mammas draugiem nevis vecākiem. Tur viņiem ir vasarnīca (jocīgi to teikt, jo šeit visu laiku ir vasara, bet nu varbūt to tā sauc, jo māja netālu no jūras). Tad iekārtojāmies un vakarā skatījāmies ziņas, kur rādīja plūdus ļoti tuvu mūsu mājai, tātad situācija laikam pavisam nopietna.

21/10/11
No rīta atkal jāceļas agri, jo tādā troksnī pagulēt nav reāli - sīkie ieet gulēt visvēlāk un ceļas visagrāk, kaitina :D Vienu nakti tikai pavadām šeit un tad jau vācamies uz citu māju, tuvāk pie jūras. Pēc tam braucam brokastīs uz pilnīgu zvejnieku ciemu, kur ielas pilnas ar kaltētām zivīm, astoņkājiem un visādiem varbūt garšīgiem, bet ļooooti smirdīgiem radījumiem :D Bet jūra gan šeit labāka kā citās Taizemes pludmalēs, kurās esmu bijusi līdz šim - perfekti tīrs ūdens, bez medūzām un iesauļoties arī tīri labi sanāca. :) Tikai besī tā sērga uz manas sejas un kakla no kritiena plūdu ūdenī. Šodien paziņoja, ka skolā otrā semestra sākums pārcelts uz 1. novembri, droši vien tāpēc, ka daudziem skolēniem mājās plūdi un viņi nemaz netiktu mācīties. Tad ar māsu gājām fočēt saulrietu, jo man vienkārši liekas, ka saulrietā un saullēktā ir kaut kāda maģija. :) Bet tad mums sāka kaut kāds suns vilkties līdzi un atnāca pat līdz mājai, kur arī ilgi no viņa netikām vaļā. :D Jaunajā mājā mums te guļamistaba kā nometne - lielā istabā pa visu grīdu noklāti matrači. Man patika. Un tad vēl Erna no Ķīnas atrakstīja, ka satikusi manu kontaktpersonu Ajaan Juraiwan tur, jo viņa bija ar AFS Ernas skolā. Small world! Esot parunājušas un uztaisījušas bildes un video, katrā ziņā tagad gaidu skolu, lai to visu redzētu un dzirdētu arī no Ajaan Juraiwan. Un man tiešām riebjas māsa ar savu telefonu, jo šodien likās, ka es vispār neeksistēju. Tad nu izdomāju lieki sevi nesatraukt un gāju skatīties seriālus kopā ar pārējiem. :p

22/10/11
Man patīk šī māja, jo te ir pagalms un es beidzot varu ar plikām kājām staigāt pa zāli, kas man pavisam pietrūka dzīvojot tik vasarīgā klimatā :) Un tad atkal pierādījās, ka taji ir jauki cilvēki, jo mammas un tēta telefons visu laiku bija uz karstās līnijas, jo visi, kas zināja, ka dzīvojam Bang Buathong un bija dzirdējuši, ka tur sākušies plūdi, zvanīja, lai apjautātos, kā mums iet un kur tagad esam. Arī man pāris klasesbiedri jau bija paspējuši paprasīt :) Tad Pit (mazā brālēna) tētis NaNum arī ieradās pie mums glābties no plūdiem, taču sanāca, ka viņš pavisam bezjēdzīgu līkumu izmetis, jo mums te jauns plāns - brauksim uz dienvidiem! Ā un jums šķiet normāli, ka Panam ir 11 gadi, bet pēc dušas tētis viņu vēl smērē ar zīdaiņu pūderīšiem un palīdz saģērbties? Re kur man vēl viens kultūršoks bija :D Un tad māsa ar brāli mani tā nokaitināja, jo visu laiku čīkstēja, ka negrib braukt uz dienvidiem, jo ilgi jāsēž mašīnā. Come on!!! Es nezinu, ko darīšu, ja viņu stulbuma dēļ beigās nekur neaizbrauksim. :o Taču šoreiz par brīnumu vecāki parādīja raksturu un devāmies ceļā. :D Sēžot mašīnā aizdomājos - es te esmu jau cik ilgu laiku, bet nekad neesmu redzējusi zvaigznes. Likās tā mistiski. Un tad visiem bija lielā jautrība, kad tētis zvanīja savai mammai un sāka runāt Taizemes dienvidu akcentā (p.s. gan mamma, gan tētis nāk no Krabi, Taizemes dienvidos). Tā kā puse dienas pavadīta mašīnā, tad atradām viesnīcu Cha-am tuvumā un nakti pārlaižam tur.

23/10/11
Visa diena mašīnā. Un tad vakarā sākas viesnīcas meklējumi, jo dienvidos nepatīk suņi, bet mums līdzi Šķiņķis. :D Tad beidzot atrodam viesnīcu, te pie tam izskatās viss pavisam svaigi uzbūvēts. Tad māsai bija panika, jo istabiņā pie dvieļiem, ziepēm un šampūniem bija arī prezervatīvs. Mamma arī domā, ka tā ir seksa viesnīca, jo dienvidos tādas esot daudz, tāpēc tika izlemts, ka brauksim prom. Paliksim laikam pie tēta brāļa. Un šovakar pēc savas vakardienas aizdomāšanās beidzot redzēju zvaigznes. Mana nu jau daudz gaišākā galviņa bija piemirsusi, ka Bangkokā taču viņas aiz lietus sezonas mākoņiem slēpjas :D Vēl es redzēju perfektāko zibeni, kāds vispār iespējams, kas perfekti saderējās ar mammas uzcelto scēnu. Bija traki un bija žēl tēta, jo mammas dēļ visu laiku tikai mainīti plāni - no tēta brāļa mājas uz Krabi, no Krabi uz Phuket, bet beigās uz viesnīcu Surat Thani. Taču to arī bija nereāli atrast, jo atkal jau mūs nekur neņēma pretī Šķiņķa dēļ. Tad nu beidzot apnika, tāpēc izdomāja, ka nepieminēs faktu par suni un tad slepus viņu ienesīs viesnīcā. Sacīts, darīts! Un rezultātā tikām jaukā viesnīcā, kur gan man ar māsu nācās dzīvot rozākajā istabā pasaulē - nopietni, te pat `No smoking` zīme bija rozā. :D :D

24/10/11
Rozā istabā tomēr perfekti izgulējos. Tad nostādījām mērķi - Phuket. Pa ceļam brālis mašīnā pateica, ka Bang Buathong esot krokodili, laikam ap 120 un 5 jau nomedīti :D Braucām cauri skaistiem dienvidu kalniem un Phuket vispār man patīk. Kā pa dienu plānots, vakarā aizbraucām uz Patong pludmali, lai vērotu oficiāli atzīto skaistāko saulrietu Āzijā. Bija jau pietiekoši lieliski, ja atkal mani draugi mākoņi nebūtu uzradušies. Bet vispār braucot apkārt pa šejieni var redzēt tiešām daudz musulmaņus, kas dažās dienvidu provincēs sasniedzot pat 80% no iedzīvotāju skaita. Un tad izbaudīju kārtējo taju viesmīlību, jo tēta draugs aizgāja dzīvot uz savas māsas māju, lai tikai varētu mūs izmitināt savā mājā. :) Un mums jau te cik dienas katra nakts savā vietā :D

25/10/11
No rīta Mink atrakstīja, ka plūdi nu jau ir arī skolā. Un tad māsa ar brāli atkal pārsteidza mani ar tizlumu, jo esam Phuket, bet viņi gribēja iet uz lielveikalu, nevis jūru vai apskatīt kaut ko skaistu :o Un aizbraucām arī, bet par laimi māsa pārdomāja, tāpēc atstājām brāli ar Pit skatīties kino, bet ar māsu aizbraucām līdz Patong pludmalei, tāpat pasēdējām, iečekojām skaistus non-thai puišus un atpūtāmies. Tikai žēl, ka tas nebija plānots, tāpēc peldkostīmi bija palikuši mājās, un no peldēšanas vai sauļošanās šodien nekas nesanāca. Bet tāpat jauki :) Un vakarā bija vēl viena panika no mammas, jo tētis netīšām bišķiņ sabrauca suni. Bet viņam nekas nenotika, mamma sacēla lielāku troksni nekā suns :D

26/10/11
Šodienas plānā ar māsu divatā apskatīt Phi Phi salas. No rīta mūs savāc traks šoferīts, kurš pietiekoši lielā ātrumā aizved mūs līdz laivai :D Sagaidām citus cilvēkus, satiekam mūsu gidu, kurš gandrīz vai uzskatāms par manu un māsas privāto gidu, jo ir tēta draugs, un bijām gatavi doties ceļā. Tad ar kuģīti braucām uz salām. Krievi jau paspēja bišķiņ izgāzties, nesaprotot angļu valodu, kad vīriņš no Francijas tekošā angļu valodā gribēja ar viņiem vest sarunu. Taču, ja neskaita to, tad viņi bija pārsteidzoši jauki un pieklājīgi. :) Kuģītī/ātrgaitas laivā man paveicās ar īpašo sēdvietu, jo, braucot pa viļņiem, es VIENĪGĀ no apmēram 35 cilvēkiem tiku pilnīgi izmērcēta ar jūras ūdeni :D Tā nu pilnīgi slapja nonācu pirmajā no 3 apskates vietām - mazajā Phi Phi salā. Te ir tik jauki, jo tiek aizsargātas supermīkstās smiltis, tāpēc kurpes nemaz nedrīkstējām ņemt līdzi. Un nevarēju vispār iedomāties, ka kāda vieta uz pasaules varētu būt tik skaista. Nopietni, šeit bija mana paradīze ar baltajām smiltīm, zilzaļo, caurspīdīgo ūdeni un apzaļojušajām klintīm. To pat nav iespējams aprakstīt, bet nu katru reizi atceroties, tāda jauka sajūta. :) Pa ceļam uz nākamo salu piestājām mazā līcītī, kur pasnorkelējām pa koraļļiem. Tā kā tā bija mana pirmā reize, tad viss noteikti likās vēl daudzreiz skaistāks :)) Tad piestājām vēl 2 salās - viena no tām bija tīri kā vieta, kur tūristiem iepirkt suvenīrus, bet otra gan bija tikai kā ļoti augsts sēklis, jo reāli tur nebija gandrīz nekādi augi un viņa bija tik maza, ka varēja mierīgi ietvert vienā bildē. Un visa atkal ar smukajām, baltajām smiltīm. :) Pie tam, ņemot vērā, ka tas bija sēklis, dabūjām arī kādus 100 metrus ar drēbēm brist pa ūdeni, jo laiva nevarēja tuvāk piebraukt. :D Kad atbraucām atpakaļ ar māsu vēl paspējām pamielot acis ar pavisam jauku korejieti. Mājās uzzinām, ka skolas sākums pārcelts uz 7. novembri. Tad māsa gāja dušā, kas izvērtās pavisam baisi, jo izrādījās, ka pa ventilācijas caurumiem kaut kas no kaimiņu mājas viņu stalkoja. Tad man bija panika un galīgi nebija vēlmes pēc dušiņas :o Pēc tam skatījāmies ziņas - nu bāāāc, tur rāda, kā kroņprincis apbraukā mūsu ciemu, sarunājas ar cilvēkiem. Bet mēs tur neesam! :D :D Māsa šovakar bišķiņ slima jutās, aizgāja gulēt, tāpēc es ar brāli, brālēnu un tēti skatījos Mr. Bean taju valodā - pavisam lieliski, ka visas sērijas tāpat jau no galvas zinu :D

27/10/11
Šodien braucam prom no Phuket, dosimies uz Krabi. Pa ceļam mammai ar tēti bija lielie prieki redzēt savas skolas. Pusdienās mamma satika savu draudzeni un viņas vīrs runāja ar mani visizteiktākajā dienvidu akcentā. Jau tā ar to valodu man neiet viegli, bet šeit nesapratu NEKO :D Māsa teica, ka tas nekas, jo, kad viņa bija mazāka un tētis runāja dienvidu akcentā, viņa esot domājusi, ka tētis runā angliski :D Ar plostu pēc tam pārcēlāmies uz Lanta salu, kur cita mammas draudzene mums piešķir mājiņu tieši pie baseina, bet pludmale ar skatu uz Phi Phi salu no otras puses arī ir tikai 2 minūšu attālumā :) Vakariņās gājām uz kaut kāda restorāna atklāšanu. Sākumā bija supergarlaicīgi, jo uzstājās ļoti iemidzinošs vīriņš, bet, kad viņš beidza spēlēt, vakars izvērtās tīri labi. Tālāk uzstājās viena no tēta mīļākajām grupām, par laimi rokgrupa ar dredainu dziedātāju/ģitāristu, stilīgu bundzinieku un kaut kādu alternatīvo basistu. Vīriņi super mācēja paņemt publiku, man patika :) Un pēdējā dziesma vispār bomba, kad pāris iedzēruši jaunieši saņēma drosmīti un gāja pie skatuves dejot. Whoaaa, esmu redzējusi daudz ko, bet nu viņiem tās kustības bija vienas no smieklīgākajām ever :D :D Kempingā brālis atkal sacēla paniku, jo nevarot gulēt vēl vienu nakti bez mammas. Tāpēc man viņš tagad jāpacieš istabā. Bet par laimi tētis viņam tomēr lika gulēt `puišu` istabā, jā, man vajag atpūtu no brāļa vismaz pa nakti. Un vēl tētis šovakar gandrīz pazaudēja Šķiņķi :D

28/10/11
Pamodos no tizlākā sapņa, kur pilnīgā mistikā 28. oktobrī esmu atsūtīta mājās no Taizemes. Tas sapnis bija tik reāls, ka galīgi nepatika, jo pilnīgi noteikti vēl neesmu gatava braukt atpakaļ, man te vēl lielas lietas jāizdara :D Brokastis ēdam kaut kādā vietā pretim islāma baznīcai. Viņiem tieši dievkalpojums vai kas tajā laikā, tāpēc pa visu apkaimi skan svētās dziesmas vai kaut kas tāds. Nu es nezinu, bet man tā noskaņa patika, bet māsai bija bail. Jā, bail! WTF? Es prasīju, no kā. Viņa teica, ka viņai bail no islāmticīgajiem. Un brālis arī tā kā idiots visu laiku uzvedās, kad ierauga kādu musulmani, knapi noturas, lai nerādītu ar pirkstu viņiem sejā. Vispār taji ir diez gan rasistiski, viss tas viņu čakars ar Kambodžu, tā vēlme pēc baltās ādas un tagad vēl šis ar musulmaņiem. Es kaut kā tam visam ļoti stāvu pāri, un nevaru to domāšanu saprast. Ha, jā, vienam kreklam, ko nopirku tepat Taizemē, iekšā bija drukāts `Made in Cambodia` un vārds `Cambodia` nosvītrots. :D Bet kur es paliku? Ā, pie brokastīm. Man apnikuši rīsi, tāpēc ēdu picu nomnomnom :D :D Tad bija pienācis kārtējais laiks pasauļoties, taču (vai vispār vajadzība to teikt?) mākoņi atkal bija klāt :D Vakariņas ēdām perfektā vietā, jūras krastā, patiesībā tieši pludmalē. Taču mēs ar māsu bijām aizmirsušas fotoaparātus kempingā un dabūjām iet viņiem pakaļ, lai varētu atkal pafočēt saulrietu. Bet māsa bija pārāk lēna, nezinu, kas viņai bija uznācis, un tad nu beigās reāli viņas dēļ es nokavēju to, kas iespējams bija labākais saulriets, kādu šeit esmu redzējusi. Un pat par to, ko paspējām sabildēt, iekšā bija dusmas, jo man pavisam noteikti nav tādas fotogrāfes spējas, lai tās perfektās krāsas piemēroti iemūžinātu. Bet 2 bļodas ar franču sīpolzupu pavisam noteikti uzlaboja noskaņojumu :) :D Atpakaļ kempingā māsa runā ārā pa telefonu, bet netaisa durvis ciet, jo viņai esot bail no spokiem hahahaha :D

29/10/11
Šī rīta pārsteigums bija tas, ka, kur citi cilvēki domātu, kā atgūties pēc plūdiem, mani vecāki gaida plūdu beigas, lai varētu atrast vietu pie jūras, lai atvērtu līdzīgu restorānu, kā to, kur bijām vakar :p Tad aizbraucām apskatīt mammas bērnības māju, ciemu. Mamma satika vēl vienu draudzeni ar 2gadīgu bērnu, kurš izskatījās kā zīdainis. Tas stāsts tur pavisam emocionāls. Tai sievietei piedzima puisīts, kurš arī neauga, visu laiku palika kā zīdainis un 2 gadu vecumā nomira. Tad viņa palika stāvoklī un piedzima šis bērns, kurš pēc sejas izskatoties tieši tāpat kā iepriekšējais un arī palicis kā zīdainis. Tāpēc viņš tiek uzskatīts par savā ziņā maģisku bērnu, taču viņa mamma raudāja, jo zinot, ka viņš drīz mirs, jo tā notika arī iepriekšējā reizē. Protams, ļoti skumji, tikai es ļoti ceru, ka viņa tomēr mēģināja viņu vest pie ārstiem un kaut ko darīt, nevis tikai pieņemt, ka tas bērns ir brīnums un, ka tā ar viņu jānotiek. Pēc tam braucām pie tēta vecākiem un brāļa, un tur bija skaistākā zīdaiņu meitenīte ever, nopietni, it kā jau zīdaiņi lielos vilcienos man visi liekas vienādi, bet Taizemē viņi visi man liekas skaistāki :D Bet vispār tētis noteikti ir skaistākais brālis, lai gan otrs arī ir diez gan smieklīgs :D :D Brālis ar māsu gan ir baigā mistika, jo viņi jau tā te tik reti atbrauc, bet negribēja pat stundiņu uzturēties. Man gan patika, gribējās vienīgi, lai mācētu tekoši ar viņiem sarunāties ;) Āāā, vakarā Pans nopirka tos čipsus, ko Jidapa man iedeva, kad satiku viņu Latvijā, tas tāds sīkums, tomēr tā vienmēr būs mana pirmā Taizemes garša :))

30/10/11
Kūlas dedzinātāji novembrī - to es redzēju šodien Taizemē! :D Tā kā braucām prom no dienvidiem, bija atkal ilgs laiks jāpavada mašīnā. Palika garlaicīgi un mēģināju sevi iestaipī, ielocīt lotosa pozā, taču sapratu, ka nebūūūūs :D :D Aizbraucām uz Hua Hin, meklējām, kur tagad dzīvot, taču pilnīgi viss ir pilns. Nav jau brīnums, ja valsts apdzīvotākā daļa spiesta evakuēties. Skolas sākums pārcelts vēl par nedēļu uz 15. novembri. Lasu ziņas un ieķiķinu par taju premjerministri, viņa domā, ka izdosies savaldīt Čaupraju, kas, ja nemaldos, ir lielākā vai otra lielākā upe Taizemē, ar smilšu maisiem :D Tā kā Hua Hin nebija, kur palikt, braucam uz Ratchaburi, dzīvosim atkal pie mammas draugiem. Tur mūs sagaida māsas mazā mīlestība Alans un vispār ļoti jauki laikapstākļo, jo esam mazliet iekšā kalnos, tāpēc vakaros te ir pavisam patīkams vēsums. Māsa stāstīja, kā viņa pirmo un vienīgo reizi piedzērusies 12 gados kopā ar 2 draugiem no 3 vīniem un kā viņa rēcīgi esot dejojusi, hahaha :D Bet pie vakariņām man atkal piedāvāja aliņu ar piebildi, ka vācieši alu dzerot kā ūdeni :D

31/10/11
Šeit ir mazs puika Poom, kurš runā labi angliski, bet kautrējas runāt ar mani. Ļoti jauks. Un ar viņu un māsu bišķiņ pastaigājām pa kalniem. Izrādās, ka Alana tētis ir anglis un Alans tur nodzīvojis vairākus gadus, tāpēc perfekti runā angliski, kas man bija pavisam pozitīvs pārsteigums, jo tagad jebkurā gadījumā viņš zināja kā iztulkot to, ko nesaprotu :D Un tad visi man mācīja taju valodu, kas bija ļoti jauki, jo māsai tur pagātnes čakara dēļ bija kaut kādas saspīlētās attiecības ar Alanu, bet tagad viss normāli. Un tad te bija maza meitene Gift, kura ēda vaboles, tas reāli bija traks skats un viņa nelika mūs ar māsu mierā un nebeidza stāstīt, cik tās vaboles ir garšīgas :D :D Pēc tam atkal gājām pa kalniem pačillot, šoreiz gan sanāca pavisam forši pa džungļiem pabrist, ja vien nebūtu, piemēram, mazais Pit līdzi, kuram bail no pilnīgi visa, tāpēc dabūjām ātrāk iet atpakaļ. Vēlāk brālis atkal paspēja uztaisīt kārtējo greizsirdības scēnu un vēl sačakarēt māsai attiecības ar Thank. Man gan Thank pavisam nepatīk, bet brālis bija vēl lielāks kretīns, tāpēc man bija žēl māsu :p Bet vakarā Alans pietiekoši rēcīgi piedūrās angļu valodā, vispār viņš man te noteikti ir vairāk kā brālis nekā Pans ;) Un ziņās stāstīja, ka Bangkokā esot jau ap 400 krokodili :D

01/11/11
Turpinās intrigas ap māsu, jo viņai patīk Alans, bet viņai arī šaubas par Thank. Bet pusdienās pidžamās aizlaižam uz pilsētu, jo visiem slinkums pārģērbties. Un atpakaļ braucot ceļmalā redzējām mammas mīļāko aktieri, uzņemot kādu jaunu epizodi. Tad vēl bija traki, jo Pit gandrīz slīka, jo nemāk peldēt, bet Poom viņu izglāba. Tad māsa ar brāli atkal saraudināja Pit, jo to ir viegli izdarīt un tas esot jautri. Mani gan uzvelk, ka apceļ mazākos :D :p Tētis bijis mājās un facebookā sametis bildes no plūdiem, ūdens bijis tā līdz durvju kliņķim augstumā, skats diez gan bēdīgs, māsai arī visas mācību grāmatas izmirkušas, būs jāpērk jaunas. Un šodien man sākas 5. mēnesis Taizemē :) Ā un vispār mēs esam kaut kur tuvu Kambodžai. Bet manai dvīņumāsai LV šodien dzimpo, tur gan bišku žēl, ka nevaru būt, lai apsveiktu un nosvinētu ;) Māsa stāstīja, kā, kad braucām uz dienvidiem, Nanum sēdināja Pit mūsu mašīnā, jo gribēja atpūsties, jo Pit ir tajā vecumā, kad visu laiku prasa, kāpēc. :D Vakariņās atkal aizbraucām uz kaut kādu vietu paēst, tur bija tik daudz kaķīši un sunīši un visi ar tik skaistām acīm, ka centāmies visus pabarot :p :D Tā kā ģimenē esmu bišķiņ garāka pat par tēti, tad savējiem veikalā palīdzēju tikt pie augstākajiem plauktiem :D :D Atbraucām atpakaļ un sapratu, ka esmu tizla, jo visu laiku domāju, ka esam Bangkokai otrā pusē, taču tad beidzot apskatījos kartē, ka esmu nevis pie Kambodžas, bet pie Mjanmas robežas :D :D Pans šonakt aizgāja gulēt teltī, mums ar māsu būs miers :)

02/11/11
Esmu veca, gulējām uz cietas grīdas, tāpēc tagad man sāp mugura. Un mums te kaut kādas Taizemes versijas par iršiem uzradušās, bija samērā baisi. :D Bet tētis bišķiņ papriecājās par plūdiem, jo citādāk viņam nekad tik gari atvaļinājumi nesanākot. :D Šodien tika nopirkts iPad, tad nu bērniem tagad būs lielās atrakcijas un es paredzu, ka lielie strīdi par to, kurš tiks pie lietošanas. Vakariņās vjetnamiešu paika nom nom, man patīk :p Pēc tam redzējām, kā stāvlaukumā atkal tiek vadīta aerobika, pirmo reizi to redzēju, kad ierados šeit un bija AFS nometne :p Šķiņķis šodien apcirpās, pa visam smieklīgs izskatījās. Un vakarā māsa atkal pamācīja vārdiņus.

03/11/11
NaBuai arī šodien atbrauks uz Suan Phueng, yeyeye. Tāpēc, kamēr vecāki aizbraukuši viņai pretī, Šķiņķis ir manā uzraudzībā. Tad atbrauca NaBuai un uzreiz jau paspēja miljons bildes sataisīt. Viņa vispār ir tik forša ;) Un vakariņās māsa tētim māca spēlēt īkšķīšus :D Ēdu grillētu lasi, bet tētim Latvijā tas pavisam noteikti sanāk labāk :p

04/11/11
Šodien aizbraucām uz tādu kā atrakciju parku. Sapratu, ka es būtu drausmīga šofere, jo ar kvadraciklu gāja grūti, bet patika jau, patika :D Tad barojām aitas un citā vietā taisījām sveces aitu formā, laikam aitas šajā apkaimē kaut kāda raksturīgā iezīme. :p Pēc tam mācīju māsai svarīgākos vārdus latviešu valodā, lai viņa varētu man stāstīt par Alanu un viņš nesaprastu. Principā tas bija tā `skaists puisis, man patīk, ļoti, ļoti, jauks` un vēl pāris vārdiņi. :D Alans noķēra geko un es priecājos, jo man tās mazās ķirzaciņas patīk, bet māsa tikmēr spiedza :D Un tad te ir mīlīgs suns Dang, ar skaistām acīm, tad nu es atkal viņu pabaroju :D

05/11/11
Šodien jābrauc uz kaut kādām leilajām kāzām, par kurām māsa ilgu laiku jau runā. Tad nu gāju gludināt savas drēbes, bet, nezinu, kāpēc, mana ģimene laikam domāja, ka es nemāku to darīt, tāpēc māsa gludināja pirmā un, kad es teicu, ka pati varu, visi bija ļoti priecīgi, jo domāja, ka iemācīja man gludināt :D Tajā pašā mirklī bija vēl viens pārsteigums, jo, lai gan zināju, ka mazajam brālēnam Pit ir bail no visa, tomēr nebiju gaidījusi, ka viņš teiks, ka manas blūzes piedurknes ir bailīgas :D :D Tad braucām uz kāzu norises vietu, kur reāli bija tāāāāds pārsteigums. Kāzas nu reāli LIELAS - apmēram 15-20 cilvēki, no kuriem visa mana ģimene bija kā pilnīgi kreisie, jo nevienu nepazina. :D Un vieta arī jauka - kaut kāds pasaules nostūris pie Mjanmas robežas, kur apkārt staigā aizdomīgi kalnu cilvēki un daaaaudz kazas :D Un mēs ar māsu arī bijām manāmi neiederīgas savos puslīdz svētku tērpos, bet nu šitā tiešām ir experience of a lifetime, ko nekad neaizmirsīšu. Pie kāzu galda, protams, atkal bija problēmas ar mani, jo nevaru ieēst aso ēdienu, bet te bija ļoti jauks vīriņš vārdā Pucky, kurš speciāli man viskaut ko gardu pagatavoja. Ā, starp citu, šīs lielās kāzas padara vēl īpašākas tas, ka līgava arī bija kaut kur nozudusi un tā arī viņu neredzēju :D Kad no ļoti awkward kāzām bijām prom, nākamā pietura bija braukšana pa krācēm ar laivu. To es noteikti darīju pirmo un PĒDĒJO reizi! :p Bija 9 pieveicamās stacijas, bet pie 1. es jau paspēju nobīties. Tad nāca otrā, kur ar māsu iekritām ūdenī un man sākās pilnīga panika, kamēr māsa tikai baudīja ūdens priekus. Ar grūtībām kaut kā izturēju vēl 2 stacijas, bet tā kā 5. solījās būt visbīstamākā un es jau miru nost pie parastajām, tad izlēmu samainīties un braukt ar vienu vīriņu no staff. Tad jau atlikusī brauciena daļa pat bija puslīdz jauka, jo ar to vīriņu bija tāda drošība, nekur nekritām un viss gāja gludi. Bet tāpat - nekad to neatkārtošu! :D Kad atgriezāmies mājās, ja neskaita, ka Pans atrada lapiņu, kur māsai mācīju latviešu valodu, tad vispār bija pārsteidzoši mierīgs vakars - Alans lasīja kaut kādu grāmatu priekš skolas, kur pilns ar gudrībām Bali valodā, māsa mācīja Poom matemātiku, bet Pans ar Pitu laikam vienkārši izdomāja būt normāli šovakar. :D Tad vēlāk visi skatījāmies kaut kādu ziepeni un ar brāli un Alanu nosmējāmies par vienu gay man, bet māsa gan apvainojās, jo viņai viņš likās skaists :D

06/11/11
No rīta mamma, tētis un NaBuai aizbrauc iepirkties, bet mēs pārējie paliekam Suan Phueng. Puikas vēl aizbrauca makšķerēt, tāpēc mājās palikām ar māsu. Tad tur sākās gossipi ar Thank, kur pat uz sekundīti bija situācija it kā man būtu jājūtas vainīgai par kaut ko. Šodien vispār bija traki māsai ar Thank, izrādījās, ka viņi tomēr bija kopā, bet tagad izšķīrās pēc divām supergarām telefonsarunām, jo brālis ar Alanu tur sataisīja sūdus, uzlauza māsas facebook un sastāstīja Thank visādas muļķības. Nu vakarā tika visiem bērniem stāstīta pilnā versija, es jau visu nesapratu, jo tas notika tajiski, bet nu tie bērni, manuprāt, vērpj intrigas šeit way too much :p Tomēr vakarm bija arī jaukā daļa ar pavisam foršu grillparty un NaNum taisītu ēdienu. Un šovakar arī sāku saprast, kāpēc Alanam nepatīk mazais Poom.

07/11/11
Rīts sākās ar brāļa kārtējo veiksmīgo mēģinājumu mani nokaitināt. Es atkal izdomāju kādu laiku nerunāt ar viņu, lai pati sev netaisītu problēmas, bet tā nerunāšana parasti neizdodas. :D Šodien braucām uz Cha-am, tāpat pačillot pludmalē. Bet tas izvērtās nereālā braucienā ar banana boat un donut, jo vīriņš, kas šeit to šoferēja bija daaaudz reiz trakāks nekā Hua Hin, kur tās atrakcijas bija pavisam jaukas. :p Bet bija arī tik rēcīgi, jo Šķiņķis atkal bija bez kompleksiem par saviem izmēriem un izdomāja uzbrukt zirgam :D Tad vēl pa visu šo plūdu ekskursiju NaNum pielipis aliņš pie rokas un tad viņam ārā nāk tik smieklīgi joki, ja neskaita to, ka viņš visu laiku apceļ māsu, tad šodien labākais, ko dzirdēju bija tas, ka viņš gribot pārdot loterijas biļetes, nu būt tā kā dīleris, te daudz cilvēkiem tāds biznesiņš, vai arī atvērt 7Eleven tajā bedrē, kur bijām uz kāzām :D :D Tad tā kā māsai ir saspīlētās attiecības ar brāli, tad viņa aiziet sēdēt NaNum mašīnā, bet es palieku otrā, kur varu izbaudīt supertizlu atmosfēru un brāļa sātana seju. Bet tad vēlāk atkal viņš pēkšņi ir tik jauks, nesaprotu, kas te notiek. Un vēlāk, kā jau ik pa laikam tas notiek, man prātā atkal iešāvās doma, ka vispār ir tik stilīgi, ka es uz šo visu pieteicos, nevis gaidīju līdz augstskolai vai vispār kaut kādam brīnumam :D Man patīk šeit būt :) Ar māsu pirms miedziņa vēl padalījāmies ar visādiem smieklīgiem bērnības stāstiem, bija jauki :)

08/11/11
Kaut kādā pilnīgā mistikā Alans pa nakti atnāk runāties ar māsu, tā arī nezinu, kas tur un kā, jo biju aizņemta ar gulēšanu :D Bet pa dienu viņi turpina kasīties un es tikai reāli jūtos nogurusi, jo man tas viss pēriens apnicis. Taču vēl viens izbrauciens ar kvadraciklu, protams, spēja uzlabot manu pašsajūtu :) Un tad ar māsu mammai palīdzējām taisīt ēst, lai gan viss, ar ko tikām galā, bija gaļas sagriešana. :D Un tad, kā jau ierasts, esot šajā mājā, pirms gulētiešanas ar māsu mēs parasti par kaut ko parunājam, tad nu šodien arī pavisam jaukas lietas apspriedām par dzīvi :)

09/11/11
Pēc vakardienas gossipošanas ar māsu, no rīta pamodos no pavisam jauka sapņa. Un brokastis arī pavisam jaukas - ēdām lipīgos rīsus ar visādiem gardumiem, sēžot ārā uz zemes un ar skatu uz kalniem :) Un šoreiz pat visu nespēja sabojāt brāļa attieksme, jo bija pārāk jauki. Vēlāk izlēmām, ka vajag izkustēties no turienes, tāpēc brauksim uz kino. Āāā, un kārtējo reizi pārcēla skolas sākumu, šoreiz uz 21. novembri. Tieši pirms izbraukšanas brālis pilnīgi ne no kā sapsihojās, tā ka viņam kaut kāda panikas lēkme sākās un tad māsai viņš bija jāsavāc. Varbūt tas nav oficiāli, bet es nopietni domāju, ka viņam kaut kas nav ar nerviem kārtībā. Bet kino šoreiz gājām uz taju filmu, kurai nebija titri angļu valodā, bet es pat sapriecājos, jo pietiekoši daudz sapratu :) Un, kad gaidījām, kad vecāki mums atbrauks pakaļ, lielveikalā man uzradās kaut kāds vecs, diez gan baisa izskata pielūdzējs zaļā džemperī, kurš teica man `I love you` un beigās vēl bišķiņ izsekoja un tad mēs visi bēgām :D :D P.S. Taizemē par aktieriem laikam pieņem tikai skaistos cilvēkus, jo nu filmās vienmēr var tā pamielot acis :p :D

10/11/11
No rīta vēl aizvien turpinās intrigas ap māsu. Bet tā kā šovakar tiks svinēti Loi Kratong svētki, tad visi mājas iemītnieki taisām savus Kratong, ko vakarā palaist ūdenī. Sajūta mazliet kā pirms Jāņiem, kad tiek pīti vainaigi (ko es gan parasti nedaru), jo visa zeme izklāta ar banānu lapām un vēl visādiem zaļumiem, puķēm, no kā taisīt Kratong. Bet man sajūtas vēl aizvien kā pa viļņiem ar tiem bērniem, visvairāk jau brāļa dēļ. Taču tika izlemts, ka Kratong šodien laidīšu uz Mārtiņa B. vārda dienas veselību. Cerams, ka viņam netraucēs tas, ka tur bez naudas tika iegriezti arī pāris nagi un matu šķipsnas :D Tad vakarā, kad ārā jau tumšs, gājām uz piemājas upīti un palaidām visi savus plostiņus, tik jauki un skaisti bija. Un tad vēl gaisā uzlaidām tos mazos gaisabaloniņus, nu tādus kā man dzimšanas dienā arī draudziņi bija sarūpējuši :* Man patika šitas pasākums un, es nezinu, vai tā bija paredzēts vai vienkārši sakrita ar pilnmēnesi, bet bija tik laba noskaņa :) Bet pirms gulētiešanas ar māsu pārbijāmies no kaut kādiem trokšņiem mājās, viņa jau, protams, teica, ka tie ir spoki, bt nu jebkurā gadījumā, bija smieklīgi un bailīgi reizē :D

11/11/11
Šorīt pēc māsas pamudinājuma iemēģināju tos bērnu pūderīšus. Ei tu nost, tiiiik labi, tagad seja supermaiga, mmmm :p :D Tad vēl visi ar mazo Budo spēlējās, tas sīcis gan man patīk, iespējams, tāpēc, ka vēl nemāk runāt :D Taizemē par godu šīs maģiskās dienas 11/11/11 plkst. 11:11 bija pat īpaša princeses ceremonija, ko rādīja pa televizoru. Bet mēs mājās arī visi savas vēlēšanās tomēr iedomājāmies :p Tad vēl šodien atkal izdarīju labu darbiņu, par kuru varu uzsist sev pa plecu, jo ierosināju, ka vajag mammai dāvanu uz rītdienas dzimšanas dienu. Taču brālis ar savu neizprotamo greizsirdību jau visu sačakarēja un izstāstīja mammai, tā kā pārsteigums nebūs. Vakarā ar māsu, Alanu un tēti braucā, iepirkt produktus, lai no rīta mammai uztaisītu brokastis un jāatzīst, ka šitā kompānija bija pavisam jautra, tik labi bez mazuļiem kaut kur aizbraukt :p Un šodienas panākumi - kopā ar Alanu iemācījām māsai izrunāt vārdu `really`, jo pirms tam ar taju akcentu viņai tur bija tādas versijas kā `līlī`, `rīrī`, `lielī` un `vīvī`. :D Un tad mājās ēdām Nutellas maizes ar IEBIEZINĀTO PIENU! Jāāā, es necerēju, ka šitādu gardumu dabūšu Taizemē, bet te nu viņš bija un tik lielisks kā vienmēr :) :D

12/11/11
Bišķiņ aizgulējāmies, tomēr ap plkst 8:00 jau bijām paspējuši izbraukāt 2 tirgus un veikalu, sadabūjuši trūkstošos produktus un varējām sākt taisīt dzimpo brokastis. Bija tik jauki virtuvē un forši, ka brālis arī palīdzēja. Pēc paēšanas braucām uz templi, tur mums privātā mammas dzimšanas dienas ceremonija ar mūku. Atkal dabūju to veiksmīgo ūdeni pa seju un drēbēm ;) Un Šķiņķis arī bija ar mums templī, tas gan tā interesanti, jo es būtu atstājusi mašīnā, bet nu viņš jau mammai kā bērns :D Tā kā no rīta agri cēlāmies, tad sanāca mazliet pagulēt diendusu. Bet vakarā bija kārtējais pikniks ar gardu, NaNum taisītu ēdienu un kūku par godu mammas jubilejai. Bet vispār NaNum pilnīgi noteikti pretendē uz foršākā radinieka titulu, jo viņam tie joki ir tik labi :) :D

13/11/11
Šķiņķis šorīt pamatīgi ieberzās nenovērtējot savus izmērus, jo sakasījās ar lielāku suni, kā rezultātā tika apskādētas viņa olas :D Šodien nekas daudz vispār nenotika, taču liela mistika bija tā, ka pat ne uz mirkli nesanāca strīdēties ar brāli :o Apjuku :D

14/11/11
Šodien brokastīs čillojām pa skaisto Scenery, kad māsai pēkšņi zvana AFS un ar pavisam labām ziņām. Viņa brauks uz Panamu! Jau šajā janvārī! :o :o :o Jau tagad zinu, ka tik daudz kas mainīsies, kad viņa aizbrauks, jo manai angļu valodas saziņai tiks pielikts punkts un vispār ar daudz ko būs pašai jātiek galā. Bet man ir tik neaprakstāmi liels prieks par māsu, es jau tagad zinu, ka viņai tur ies lieliski! :)) Un man būs iespēja no malas pavērot visu to ķēpāšanos ar AFS papīriem, suvenīru pirkšanu un galu galā kofera krāmēšanu, kurai pati gāju cauri :P Bet vakarā braucām uz kaut kādu Alana onkoļa balli, kur sanāca pavisam jauks tripiņš, jo sēdējām pick-up truck aizmugurē un varējām tādu labo vējiņu izbaudīt :) Tas viss bija jauki, pat supersmieklīgi brīdī, kad Pans izdomāja patēlot ladyboy manās kurpēs :D Bet tad sākās kaut kāds nenormāls strīds tur visu bērnu starpā un lielāko vakara daļu visi vai nu gruzījās vai klusēja. Tā kā bija pavisam liels prieks, kad tas onkolis beidzot izdomāja braukt mājās, pie tam vēl mazliet izmest līkumu pa kalnu ceļiem. Izrādās, ka tur pat esot bijuši vilki, bet man nepaveicās viņus redzēt :p

15/11/11
Šodien mans draudziņš bija Pit, jo, kamēr citi peldējās, viņš visu laiku mēģināja cītīgi ar mani runāt taju valodā. Baigie panākumi jau nebija, bet tomēr jauki. :D Tad vēl māsai bija psihākā alerģija no kaut kāda kukaiņa koduma, ka izskatījās, it kā viņa būtu izmežģījusi vai kaut kā nereāli sačakarējusi celi, tur viss bija nereāli uzpampis, fūūū. Vakarā skatījāmies kārtējo šausmeni, bet brīnumainā kārtā Pit nevis pārbijās, kā būtu paredzams, bet gan aizmiga. Un tad nāca lielā scēna, lai viņu pamodinātu un aizdabūtu prom no manas un māsas gultas uz telti. :D Vispār mammai šodien kaut kāds dusmīgais garastāvoklis bija, tāpēc palīdzēju māsai locīt izmazgātās drēbes, lai visi ātrāk tiekam pie miega ;)

16/11/11
Koooo? Skolas sākums atkal pārcelts - uz 6. decembri! Nu, cik var?!! Tad mums te ir jauni gossipi, jo nevienam nepatīk Poom, taču viņš ir mājas saimnieka dēls un mamma negrib nekādas saspīlētās attiecības, kas ir neizbēgamas, ja paliekam šeit, tāpēc viņa pat apsver domu braukt atkal uz dienvidiem. Bet par laimi no tā izdevās viņu atrunāt, jo gribās tomēr būt tuvāk mājām un gaidīt, kad tie plūdi beigsies. Tad aizbraucām atkal uz templi, jo Alans gribēja parunāt ar mūku. Vispār tas budismā ir tik forši, ka, ja tev ir kādas problēmas, vari vienkārši aizbraukt aprunāties ar mūku un viņš dos kādu no savām daudzajām dzīvesgudrībām. Un tā noskaņa tur arī tik mierīga un jauka :) Mājās saraudināju Poom, bet man principā vienalga, jo viņš to tik labi notēloja, kaut gan neko ievērības cienīgu neizdarīju, fake fake fake. Ar brāli nenormāli ierēcām par kaut kādu māsas paziņu Miracle Taikuu ar supertizlām bildēm facebookā :D

17/11/11
Šorīt pirmo reizi redzēju, kā cilvēks guļ ar acīm vaļā - mazais Pit bišķiņ atpūtās :D Un Panam ar Alanu te kaut kāds prikols par mana tēta vārdu, jo Zigurds viņiem ar taju akcentu sanāk Sea Good. Tāpēc tagad man visu laiku jāklausās, kā, kad braucām uz Cha-am, tad tur bija laba jūra jeb sea good, nu nezinu, mazajiem patīk šitas joks :D Bet kafijas veikalā māsai prasa vai viņa ir taizemiete? Un tā nav pirmā reize :D Nesaprotu, kāpēc, man jau liekas, ka viņa pietiekoši taizemiska izskatās, bet varbūt tie vasaras raibumi vainīgi, kas parasti taju cilvēkiem nav :p

18/11/11
18. novembris man sākās pavisam citādāk, kā noteikti lielākajai daļai latviešu. Atkal aizbraucām uz templi, kur mūks šoreiz bija pavisam jauks, jo man un māsai iedeva Nang Phaya. Tā ir tāda budas figūriņa, talismas, par ko Alans pēc tam izskaidroja, ka, ja viņu nēsāšu, tad viņa mani pasargās kā arī piesaistīšot puišu uzmanību. Tikai pāris noteikumi - man tam tiešām jātic, kā arī no šodienas nevaru vairs staigāt zem veļas šņorēm vai līst meitenēm zem svārkiem (pēdējos divus gan īpaši nekad neesmu piekopusi :D), ja man viņa ir ap kaklu. Bet vakarā visiem bail no spokiem, tāpēc tika ieņemta mana un māsas gulta, jo pie lielajām meitenēm taču jābūt droši :D :D

19/11/11
Braucam uz Bangkoku - BEIDZOOOOT!!! Tur gan priekšpilsētā mūs sagaida kaut kāds smogs un mazs lietus, taču pie Alana mājas, kurā tagad apmetamies, gan spīd saulīte :) Un vispār man tā pietrūka šī pilsēta!

20/11/11
No rīta bija mazliet garlaicīgi, tāpēc ar māsu tāpat pastaigājām pa ielām un aizgājām līdz tuvākajam 7Eleven. Pēc tam aizbraucām uz Alana dzīvokli padzīvot pa baseinu. Tad aizgājām uz biljardu, kur Alana mamma man bija ļoti laba trenerīte, taču pats labākais šīs dienas notikums bija uzbraukt uz mājas 30. stāvu un apskatīt Bangkoku no augšas. Sataisīju jaukas bildītes arī :)) :D Bet vakarā skatījāmies atkal šausmeni, lai gan varu gandrīz droši teikt, ka vienīgā skatījos, jo sīkie nepārstāja runāt ne uz mirkli, kas bija samērā kaitinoši, jo filmas skaņu specefekti nedod gandrīz nekādu efektu, ja apkārt ir pilns ar bērnu taisīto troksni :p

21/11/11
Šodien nekas īpašs nenotika, atkal aizbraucām uz kino. Bet tad izdomājām, ka šodien brauksim prom no Alana mājas, kas sīkajiem izraisīja tādu scēnu, ka bračka pat raudāja, jo Alans viņam ir kā kaut kāds varonis un paraugs :D Bet, kad beidzot bijām prom, tikai bērni iekārtojāmies viesnīcā, kur Pans atkal kā zīdainis čakarējās, jo negribēja gulēt uz grīdas. Kad tomēr ar tēta palīdzību nolikām viņu pie vietas, tad varēju palīdzēt māsai pildīt AFS dokumentus, bet viņi vēl aizvien ir tieši tik pat neskaidri kā tad, kad es pildīju. Skatījāmies filmu Jennifer`s Body labākam miedziņam :D Un, nezinu, vai to jau esmu teikusi, bet daudzās vietās Taizemē nav iespējams dušā noregulēt ūdens temperatūru, tāpēc šeit es pavisam noteikti izbaudīju silto ūdeni :D :D

22/11/11
Visu rītu mamma strīdas ar māsu, jo `māsa ēdot par daudz un ir resna` :D :D :D Bet vakarā uz viesnīcu atbrauca arī NaBuai, par ko man vienmēr liels prieks, jo viņa spēj uzlabot garastāvokli :)

23/11/11
Es jau zināju, ka māsa neēd dārzeņus un augļus, bet, kad pusdienās no kūkas viņa nolasīja visas zemenes, man iestājās šoks :D Bet vakarā aizbraucām apskatīt applūdušo māju, kur man bija lielākais valodas pārbaudījums, jo laivas šoferis Dtam ļoti gribēja ar mani runāties. Sanāca arī mazliet iebraukt bietē, jo nav tā, ka bieži man te kāds prasītu, vai gribu būt ar viņu kopā un vēl visādas muļķības stāstītu :D Bet vispār jau malacis puika, viens no retajiem cilvēkiem, kurš bija dzirdējis par tādu Latviju un pat zināja, ka tā atrodas Eiropā. Tomēr mājās vēl pārāk daudz ūdens, lai tur dzīvotu, kā arī smaka samērā nepanesama. Būs jātaisa lielā tīrīšana. Bet vakariņās aizbraucām uz kaut kādu mazu vietu, kur vienkārši drausmīgi uzstājās 2 dāmas, kuras laikam domāja, ka māk skaisti dziedāt. :D Bet Alana zvans visiem bija baigais iepriecinājums, jo, ne tikai sīkajiem, bet arī man pa to laiku, ko pavadījām Suan Phueng, viņš kļuva par tādu kā brāli ;)

24/11/11
No rīta izrakstāmies no viesnīcas, lai iekārtotos jaunā pagaidu mājvietā. Vietā, kur vismaz šo nakti gulēsim super ērti - 7 cilvēki vienā istabā :D :D Pa dienu bija paredzēts tikties ar Alanu, taču mamma apmaldījās Bangkokā, tāpēc tas plāns izjuka. Par ko sīkajiem, protams, bija panika, jo viņš ir viņu elks. :D Tad atkal aizbraucām uz lielveikalu, kur mazajiem izdevās mani nokaitināt. Bet vakarā bija rēcīgi, jo šitajā vietā pa televizoru var redzēt apsardzes kanālus un tad tus apspriedām visus garāmgājējus :D

25/11/11
Kad bērni jau atkal reāli bija apnikuši, uzradās perfekts pārtraukums kopā ar NaBuai. Sīkos atstājām tusēt interneta kafejnīcā, kamēr divatā aizgājām sapirkties augļus un paēst. Vispār viņa ir tik forša un saprot, ka man nepieciešams pārtraukums no bērniem. Iespējams, tāpēc, ka pati ir diez gan stilīga vecmeita :D Bet pēc tam savācām māsu, brāli un brālēnu un gājām ar kājām mājās, jo viņas bija pavisam tuvu, par ko Pans bija dusmīgs uz mani un prasīja, kad braukšu atpakaļ uz Latviju, jo gribēja braukt ar taksi, bet es teicu, ka tas taču tuvu, varam aiziet ar kājām. :D Māšuks vakarā atkal AFS dokumentus taisīja, kur viņa pie ģimenes locekļiem arī ierakstīja, ka es esmu viņas māsa, tiiiiiik jaukiiiii :)

26/11/11
Esmu beidzot tikusi atpakaļ pie sava datora, tāpēc varu pieķerties kādu mēnesi iekavētajam blogam. Protams, internets gan man nav, tāpat kā USB vads, lai pievienotu bildes. Bet vismaz ir kaut kas, ar ko sevi šajā vienistabas rezidencē nodarbināt. Vēl saēdos daudz mandarīnus, kas normāli novembra beigās dotu kādu Ziemassvētku sajūtu, taču šoreiz nekā. Šodien bija jautrā daļa no māsas dokumentu pildīšanas, jo meklējām bildes, ko sūtīt uz Panamu. Bet vakariņās atkal lieliskais japāņu ēdiens :) Un vēlāk visi kopīgi man mācīja jaunus vārdiņus. Vēl ar bračku čikājāmies, kurš pirmais ies dušā, jo abiem acīmredzot bija slinkums, jo miegs vēl nenāca. Bet `akmens, šķēres, papīrs` nekad nav bijusi mana stiprā puse un arī Taizemē nekas nemainījās :D :D

27/11/11
Tā vien šķiet, ka es jau te sāku rakstīt māsas, nevis savu blogu. Šodien viņai bija jābrauc uz slimnīcu, potēties un vispār pārbaudīties. Bet mēs tikmēr ar brāli un tēti iemēģinājām masāžas krēslus uzgaidāmajā telpā, tik labi! :D Bet `mājās` mamma visu laiku ir uzvilkusies, apnikuši plūdi, grib mājās un visas tās pašas lietas, kas citiem. Un vēl klīst baumas, ka skola sāksies 13. decembrī, bet neviens vēl skaidri nezina.

28/11/11
No rīta pamostos, jo brālēns, kurš pa nedēļas nogali bija aizbraucis uz savu īsto māju, ir atpakaļ un nepārstāj runāt ne uz minūti, un es nepārspīlēju :D Bet mamma atkal par kaut ko dusmīga, kas šajā gadījumā izvērtās par labu manai pašapziņai, jo viņa pateica sīkajiem visu to, ko es jau katru dienu domāju par viņiem. Vismaz tagad zinu, ka neesmu vienīgā, kas to pamana :D Vēlāk palīdzēju māsai sarakstīt tekstus zem bildēm tajā pašā laikā tiekot pie jauniem vārdiņiem savā taju valodas burtnīcā. Bet vakara/nakts lielākā atziņa - ja man kādreiz būs krācošs dzīvesbiedrs, tad visticamāk viņš vairs nebūs mans dzīvesbiedrs :D Tētis moca mani un brāli ar savu krākšanu. :D :D

29/11/11
Šodien skolu pavisam oficiāli pārcēla uz 13. decembri. Pie tam teica, ka lielās aizkavēšanās dēļ varbūt būs jāmācās arī sestdienās un svētdienās. Nu neiet man tā apmaiņas programma kā plānots, galīgi nē, nezinu, ko darīt. :D Māsa šodien sāka čakarēšanos ar vēstulēm priekš AFS, tad nu palīdzēju viņai ar angļu valodu. Bet vakariņās ēdu Taizemes versiju par Rollton, jo ar māsu zinājām, kā iztērēt mammas iedoto naudu, jo abas tikām pie skaistiem nagiem :D :D Bet vakarā piezvanīja mana kontaktpersona un es sapratu, ka nu jau ir pavisam traki ar to neiešanu uz skolu, jo man pat viņa pietrūkst. :D :D

30/11/11
Biju māsai līdzi uz AFS biroju, tik jauki redzēt pazīstamas sejas no nometnēm. Tad, kamēr māsa ar mammu aizbrauc pakaļ dokumentiem uz slimnīcu, man tika uzticēts aizvest brāli un brālēnu paēst. Bija jau bailīgi, bet viņi pārsteidzoši labvēlīgi izturējās. Tad nu pēc kārtīgām pusdienām McDonalds, nolēmām aiziet ievērtēt Puss in the Boots 3D versiju. Tajā ziņā gan man ir paveicies ar mazāku brāli, jo vienmēr ir kompānija, lai ietu uz multenēm, ko Latvijā gan grūti atrast. Shame on you, my friends! :p Vēl šodien redzēju vienu no tām dabasparādībām, ko vienmēr esmu gribējusi redzēt - mēnesi, kurš ir horizontāls, tātad, ja tur piezīmētu acis, sanāktu smaidīgā sejiņa :) :D Bet pirms miega mamma ar brāli mācīja man vārdiņus, kamēr māsa bija ierakusies papīru kaudzē, bet pēc tam visi kopā skatījāmies spoku programmu pa televizoru. Tā spoku tēma viņiem te tiešām citā līmenī pacelta :D

01/12/11
Neeeeeedzēēēēn! Es te esmu jau 5 pilnus mēnešus pavadījusi. Pie tam 4. nebija īpaši svarīgi notikumi, tāpēc tas paskrēja visātrāk. Ujjj, tūlīt jau tas mans apmaiņas gads sāks iet uz beigu pusi, bet pirms tam vēl jāpacenšās kaut kā ielavīties beigu nometnē semestra programmas skolēniem, no kuriem kārtīgi gribas atvadīties :) Bet šodien neierastā kompānijā braucām uz Siam Square, jo man un māsai pievienojās arī brālis. Aizgājām noskatīties Braking Dawn, par ko gan gari negribu izteikties. Vienīgi zinu, ka tas brīvdabas koncerts, uz kuru pēc tam aizgājām, bija daaaaudz labāks un vērtīgāks laika pavadīšanas veids :p :D Un kāds var man izskaidrot, kāpēc tieši Siam Square apgrozās pārsvarā skaistie cilvēki? :) :D

tāpat atskaitos

2011-10-16T17:49:00.001+03:00

Mūsu rajonā plūdi ievērojami mazāki. Tāpēc ar māsu vairs nevaram nosēdēt mājās un braucam atkal uz Siam. Tur tiekamies ar Thank - māsas tomboy draugu/draudzeni (es vēl aizvien esmu lost in woods un nezinu, kā pareizi tādus dēvēt). Lai gan pa ceļam bija skaists, saulains laiks, Bangkokā mūs sagaidīja lietus. Tāpēc aizgājām uz kaut kādu mazo bērnu 4D filmu par ūdens pasauli. Pēc tam gājām paēst - tur gan izpriecājos ar mega lielu tempura bļodu un suši, kā man garšo japāņu ēdiens. :)) Un tad vēl kādu brītiņu nositām laiku, jo māsa vēl negribēja braukt mājās. Principā diena bija samērā garlaicīga priekš manis, jo es biju kā `trešais lieks` starp viņu un Thank. Protams, māsa vēl aizvien domā, ka es ticu, ka viņi ir tikai draugi, bet nu man būtu jābūt aklai un stulbai, lai nesaprastu, ka viņiem tur ir mazā love :D :D Un kad vakarā braucām uz veikalu pēc kaut kādām filmām, redzēju, kā mazi, resni taju bērni savākušies lielveikalā un spēlē kariņus. Cik es atceros, mēs to darījām ārā, pagalmā. :D Pēc tam mājās atkal Korejas vakars, mamma ar brāli jau visu dienu skatījušies sērijas uz priekšu, tagad mums ar māsu jāpiesteidz :D

Plāni vakaram? Koreja vai arī taju valoda.

2011-10-15T14:53:00.001+03:00

14/10/11
Visu dienu ar māsu mirām no garlaicības, noskatījāmies gandrīz visus Karību jūras pirātus. Bet vakarā tētis gribēja mūs glābt un aizvest uz veikalu nopirkt jaunas filmas, bet veikals jau bija ciet. Tā nu atpakaļceļā vienkārši varējām paskatīties uz plūdu izraisīto milzu sastrēgumu. Un mājās māsa gribēja skatīties korejiešu soap opera taju valodā, tad mēs ar brāli pievienojāmies. Bija pamatīgi smieklīga, bet saplīsa disks vai arī atskaņotājs, tāpēc metām mieru. Māsa arī teica, ka gribot gulēt. Man gan jau pietiek gulēt, tāpēc pa nakti bišķiņ atkārtoju taju valodas likumus, ko skolā mācījos. ;)

15/10/11
Šodien turpinās korejiešu soap opera maratons :D Tikai tam seriālam, kurš bija taju valodā, saplīsa disks, tāpēc tagad skatījāmies visu korejiešu valodā. Ok, tur bija taju subtitli, bet es tik ātri nemāku lasīt. :D :D Tāpēc iztiku ar īsiem māsas paskaidrojumiem pa vidu, bet ir jautri! ;)

pon la maai

2011-10-14T06:27:00.001+03:00

12/10/11
Kārtējā plūdu diena, kuras dēļ esam spiesti palikt mājās. Jau jūtu, ka drīz šitas paliks garlaicīgi. Un neiepriecina arī fakts, ka brīvlaiks sāk iet uz beigu galu. Bet tikko laikam dzirdēju to brīdinājuma uguņošanu. Un laikam jau bija iemesls, jo arī mūsu mājas pirmajā stāvā ir ienācis ūdens un pāris istabās grīdas jau galīgi slapjas. :D Bet nu vispār drošivien atkal kādu laiku nozudīšu blogam, ja nu kaut kas ārkārtējs negadīsies, jo nav īpaši aizraujoši katru dienu aprakstīt ūdeni. ;)

13/10/11
No otras puses, katru dienu taču kaut kas tomēr notiek. Piemēram, šorīt pamodos, aizgāju līdz ēdamistabai, kur mani sagaidīja mazs mūris, lai aizturētu plūdus no garāžas puses. Tētis laikam pa nakti bija cītīgi betonējis :D :D Pārējā diena gan lielākoties bija garlaicīga, tāpēc ķēros klāt pie taju valodas likumu atkārtošanas, lai neaizmirstu to, ko man jau mācīja. Un vakarā māsa atkal bišķiņ pamācīja vārdiņus. Šīsdienas tēma bija augļi un tad mamma teica, ka centīsies man viņus visus nopirkt un tad atprasīs man nosaukumus. Un, protams, es varēšu viņus arī apēst - tāda mācīšanās man ļoooti patīk! :D Pēc tam skatījāmies ziņas par plūdiem, tur teica, ka plūdi virzīsies uz Taizemes dienvidiem, tā kā mans brauciens uz Phuket pagaidām diemžēl atkrīt. Āā, un mamma prasīja, vai mēs Latvijā arī zinām par 2012. gada pasaules gala pareģojumu. Viņa to pieminēja, jo plūdi esot viena no parādībām, kā tas izpaudīsies. Un pēc tam viņa stāstīja kaut ko par Butānas karali. Īsti nesapratu, bet laikam viņš šodien apprecējās - mamma teica, ka esot kā Viljams ar Keitu :D

น้ำท่วม

2011-10-11T12:22:00.000+03:00

04/10/11
Mammai šodien ļoti ātri mainījās domas. No rīta viņa paziņoja, ka svētdien visi brauksim uz Hua Hin. Pēc tam teica, ka nākamnedēļ es, māsa un mamma brauksim uz Phuket, bet beigās, ka tikai es divatā ar māsu braukšu uz Phuket, jo mammai slinkums. Es jau arī ceru, ka pie pēdējā varianta paliksim, būtu tik stilīgi aizbraukt divatā ar māsu kaut kur atpūsties ;) Vēlāk braucām pagarināt manu vīzu. Ierodamies Nonthaburi imigrācijas dienestā, kur pilns ar visādiem melnstrādniekiem no Kambodžas, kuri arī grib pagarināt vīzu. Taču man ar vīzas taisīšanu laikam nekad nevar iet viegli. No Nonthaburi imigrācijas mani sūta uz Nakhon Pathom, jo tajā provincē atrodas mana skola (ja nemaldos, pārējie AFS skolēni visi taisīja savas vīzas Nonthaburi). Nekas, aizbraucam uz Nakhon Pathom imigrāciju, bet tur pamanām, ka AFS atsūtījuši papīrus ar kļūdainiem maniem dzimšanas datiem. Tad braucām uz skolu, lai Ajaan Ju ar savu roku to izlabotu un parakstītos. Tā jau puse dienas bija pagājusi, bet pēc tam gan pārsteidzoši ātri tikām ar visu galā un tagad oficiāli drīkstu šeit uzturēties līdz 31. maijam. Tikai ik pēc 3 mēnešiem jāiet šiem atrādīties ;)

05/10/11
Šodien biju kaut kādam māsas draugam Poom dzimpo svinēt. Tā jau interesanti, ka es viņu nepazinu, bet viņš mani uzaicināja :D Tad nu kā jau parasti šādās reizēs Taizemē pieņemts, gājām paēst un noskatīties fimu kino. Nebija baigi jautri, bet no mājas jau tāpat vajag izkustēties pie katras izdevības ;)

07/10/11
Mums bija labs plāns doties uz baseinu, kas atrodas kaut kādam lielveikalam uz jumta un ir tāds kā mazs atrakciju parks. Bet, protams, ieejot lielveikalā, vispirms aizgājām paēst. Tad nu sanāca atkal pamatīgi pieēsties un doma par peldēšanu atkrita. :D Tā vietā aizgājām uz boulingu, bija jautri. ;) Un šodien man brālis patīk labāk par māsu, jo māsa atkal visu laiku ieurbusies savā telefonā. Vakarā mēs ar Panu skatījāmies Limitless un spēlējāmies ar Sheriff Woodie no Toy Story :D :D Un vēl ar māsu sanāca saruna par taju premjerministri, jo māsai viņa ļoti nepatīk. Prasīju `kāpēc?` un viņas pamatojums man galīgi nepatika. Jo tur galvenā doma bija tāda, ka viņa ir sieviete, tāpēc viņa nav pietiekoši gudra, lai būtu premjerministre. Ja premjers būtu vīrietis, tad būtu labāk. Un tad viņa vēl sāka piesieties tam, ka televizorā savu runu viņa lasa monitorā. Come on! Tā dara pilnīgi visi!! Bet nu neiešu jau čakarēties, es tāpat palieku pie sava :D

08/10/11
Tie plūdi, par kuriem visu laiku nākas dzirdēt, beidzot noķēruši arī mūsu māju. Bet nav iemesla uztraukumam - smilšu maisi un laiva jau gatavībā :D

Ar brāli no rīta atkal skatāmies Toy Story, jo viņam patīk, bet man vienkārši nebija, ko darīt. Tad pēc dejošanas braucām mājās un tētis bija tik jauks, jo nopirka ko padzerties tiem vīriņiem, kas visur krāva smilšu maisus un centās pasargāt mūsu rajonu no plūdiem. ;) Tad mājās aši paķērām somas un devāmies ceļā uz Hua Hin. Pa ceļam atkal skatījos uz superskaistu saulrietu un domāju, cik stilīgi būtu, ja es mācētu labi fotogrāfēt. Tad es drošivien visu laiku pa jumtiem vien dzīvotos un taisītu nevienam nevajadzīgas ainavu bildes. :D Bet vispār ir tik forši, ka ģimenē vēl ir mazāki bērni, tāpēc taisām izbraukumus uz dažādām vietām. Tik jauki, ka piebāžam mašīnu pilnu ar mantām, uzkodām, paši sasēžamies iekšā un dodamies ceļā :) Pie tam tētis beigās arī tomēr tika un paķērām arī mazo brālēnu Pit līdzi. :) Braucot caur Cha-am un pašā Hua Hin tādas labās atmiņas no AFS nometnes. Pa ceļam mācīju Panam atkal latviešu valodu, sīkajam ir talants, viņš pilnīgi normāli var daudz ko izrunāt, māsai tik labi nesanāk :D Pēc tam aizbraucām uz kaut kādu retro stilā veidotu tirgu, bija ļoti skaisti pie tam BEIDZOT uztaisījām arī ģimenes bildi :D

Un atpakaļ viesnīcā visiem bija kaut kāds trakums, nevienam nenāca miegs un Pans tēloja Šķiņķi, pārsmējos :D :D

09/10/11
Pa nakti gribējās nošauties, jo tētis krāca vienkārši super skaļi, tā kā pie tumbām būtu piestiprināts. Bet par spīti diez gan negulētai naktij šorīt mostamies 5:30 un dodamies saullēkta bilžu medībās.

Bija jau skaisti, tomēr mazliet par daudz mākoņi. Tad kādu laiku es ar Panu un Pitu dzīvojos pa baseinu, jo māsa, kamēr es sauļojos, ļoti ātri kaut kur nozuda, lai runātu pa telefonu. Saulīte vispār šeit ļoti labi pievelk, tikai jau atkal pārāk daudz mākoņi viņai priekšā. Būs šeit vai jebkurā citā pludmalē obligāti jāierodās ne-lietus sezonā ;) Pēc tam atņēmu māsai telefonu, par ko mamma ļoti priecājās. Bet tas neko nedeva, jo viņa visu laiku aizņēmās telefonu no brāļa. Lūk, to es saucu par atkarību :D :D

Pēcpusdienā gājām iztrakoties pa ūdeni un braucām tube aiz ūdens motocikla un pēc tam ar banana boat. Tas bija vispār psihi, visu laiku mūs speciāli svieda ūdenī, bija tik smieklīgi :D Pie tam šoferīšiem arī bija tīri jautri no manas un māsas spiegšanas un smiešanās, tāpēc dabūjām vēl 2 braucienus par brīvu :D :D Man patika, tāds labais nogurums pēc tam :)

10/10/11
Haha, šonakt māsa pa nakti miegā runāja un dziedāja kaut kādu dziesmu :D Laiks gan galīgi apmācies un līst, tāpēc braucām prom jau ātrāk. Bišķiņ pa gabalu redzējām, kā uz lielās šosejas tiek apturēta visa satiksme, lai dotu ceļu kādam no karaļa radiniekiem, kas kaut kur brauca. Vēl īsi pirms atgriešanās mājās aizejam paēst un bija tāda laba sajūta, ka ārpusē redzēju akvāriju, kur visi tie krabīši un pārējie gardumi, ko vēlāk ēdu, aug. Tātad viss tiek pagatavots perfekti svaigs ;) Un tad atbraucām mājās, kur mūs gaida plūdi.

Tādi plūdi šeit pēdējoreiz esot bijuši pirms 15 gadiem. Pie tam pa radio teica, ka pēc 3 stundām viņi laikam tā nopietnāk sāksies mūsu provincē. Varbūt stulbi, bet es pat nevaru sagaidīt, jo man tā cepī visas tās stihijas. Bet pārējie arī to ņem pavisam viegli - brālis ar Pit tusē pa ūdeni, brauc ar laivu, mammas māsa taisa bildes. Pēc tam sīkie pilnīgi bez kompleksiem pliki pieduras pagalmā un tēlo ziloņus, tik rēcīgi :D :D Āā, un, ja sāksies plūdi un būs jāiet uz otro stāvu, tad būšot brīdinājuma uguņošana. :D To gan es tā arī nesagaidīju, jo aizgāju gulēt.

11/10/11
Turpinās plūdi Saksong rezidencē un visā Nonthaburī provincē :D Pēc vakar runātā, pamostos ar domu, ka iešu lejā uz pirmo stāvu, kur mani sagaidīs plūdu ūdens. Taču nē, situācija ir vēl labāka kā vakar vakarā, jo manai ģimenei laikam ir kaut kāds ļoti spēcīgs ūdens pumpis, kurš visu ūdeni no pagalma aizsūknē prom. Bet vispār plūdi te pat ir forši, satuvina ģimeni :D Visi čillojam pa māju pidžamās, mammas māsa un tēta vai mammas brālis (īsti nezinu) arī šeit, visi darbojās. Vienīgi tētis darbā. Pēc tam es ar māsu, brāli un brālēnu izbraucu pa apkaimi ar laivu ievērtēt situāciju un sataisīt plūdiņu bildes :D

Es nezinu, te galīgi nav sajūta, ka par kaut ko būtu jāsatraucās ;) Āā un sīkajiem baigi pavilkusies man jauna iesauka SeSe (no Alise). Tā kā tagad cilvēki mani sauc vēl vairākos veidos, kā pirms tam. :D :D

วันหยุด

2011-10-03T10:10:00.006+03:00

29/09/11
Vakariņās ar ģimeni aizbraucām uz kaut kādu restorānu/bāru. Tur bija arī liela skatuve, uz kuras visa vakara garumā uzstājās dažādi mākslinieki. Un mans vakars sākās ar to, ka viens no dziedātājiem pienāca pie mūsu galdiņa, jo gribēja ar mani parunāt taju valodā. Tā nebija mana jaukākā pieredze, jo varētu jau parunāt, bet tas viss ir daudz grūtāk, kad mani rāda 3 lielajos ekrānos un liek runāt mikrofonā, lai visi dzirdētu. Pie tam pa vidu maniem vārdiem visu laiku iet viņa komentāri tekošā un ātrā taju valodā, kurus es tiešām nespēju saprast. Nu nebija ļoti jautri, vismaz man nē. :D Pēc šīs spīdzināšanas mamma man no zila gaisa piedāvāja, vai es gribu dzert alu. Zinot taizemiešus, es biju tādā šokā, ka pat nevaru īsti iedomāties, kāda man bija sejas izteiksme, bet nu saņēmos un neatteicos. Ja jau mamma atļauj, tad jau viss kārtībā. :D Kamēr ēdām, visu laiku mainījās dziedātāji un priekšnesumi. Ir viena lieta, ko es gan nesaprotu. Kāpēc taju dziedātājas ģērbjas tik...hmm, kā lai to labāk pasaka?...labi tur ar pieklājīgus vārdus grūti atrast. Bet nu kāpēc viņas nevar uzvilkt normālas, mazliet garākas drēbes? :D :D Un tad vēl ar māsu bišķiņ pasmējāmies par taju akcentu, kad viņi dzied angļu valodā. ;) Vēl tētis laikam nav trenējies dzert daudz aliņu, tāpēc pieļauju, ka viņam mazliet grieza ballīti, jo parasti viņš nedzied līdzi dziesmām pilnā balsī un nespēlē Angry Bird brāļa telefonā, bija jautri :D :D Kad beidza uzstāties nesakarīgie dziedātāji, tad bija dažādi ļoti labi priekšnesumi, piemēram, taju tradicionālās dejas, pēc tam kaut kas uz indiešu un Bolivudas deju pusi. Priekšnesums par godu karalim, kur attēlota it kā kaujas aina, bet beigās visi vienkārši dzied par godu viņam. Pa starpām Pans izklaidējas un taisa mums ar māsu bildes, kur mūsu seju samiksē ar Džastina Bībera frizūru un drēbēm (jau atkal) :D Māsai gan šovakar bija jābrauc ātrāk mājās, jo viņai rīt vēl pēdējo dienu jāiet uz skolu kaut kādus mājas darbus nodot. ;) Bet es, mamma, tētis un brālis vēl paliekam. Tad bija ļoti smieklīgs hiphopa priekšnesums, kur man likās, ka lielākā daļa no māksliniekiem nesaprata, ko dara. :D Un tad bija pašas smieklīgākās sacensības, kur kādiem 4 vai 5 brīvprātīgajiem bija jādejo pie dtap dtap dziesmas, lai dabūtu alus kausu par brīvu. Un tas viss notika pie blakus galdiņa hahaha. ;) Pirms braukšanas ar tēti vēl saskandinājām un tad jau ap 23:30 bijām mājās. Tur mammas māsa Buai kā jau katru vakaru runāja ar saviem draugiem skype, bet šovakar viņa gribēja, lai es arī parunāju. Tā nu pilnīgā mistikā es runāju ar kaut kādu omi no es nezinu kurienes. Bet bija fun fun fun :D :D

30/09/11
Par šodienu vairāk stāsta bildes. Bet nu no rīta modos agri, jo 10:30 jau bija jātiekas ar Piggini un Nokyung, meitenēm, kuras pagājušajā gadā bija apmaiņas programmā Latvijā. Sanāca gan tikšanos kavēt, jo 1) mamma bija pazaudējusi tiesības un viņas bija jāatrod, 2) kārtējo reizi Bangkokā bija sastrēgumi. Bet, kad beidzot viņas satiku, bija tik jauki. Meitenes padomājušas, kā mani izklaidēt, tāpēc braucām uz Siāmas muzeju, kur praktiski arī pavadījām lielāko dienas daļu.

Bija superforši, ka ar viņām varēju runāt latviešu valodā. Protams, mums tur gāja miksiņā latviešu, angļu un taju valoda, bet bija jauki. Un, kad viņas runā latviski, tas izklausās tik mīlīgi un forši. Ceru, ka visiem tāpat liekas arī, kad es mēģinu taju valodā runāt :D :D Muzejs samērā liels, visas zāles ļoti interesantas, tādā vieglā veidā pastāstīts par Taizemi sākot no senākās pagātnes līdz beidzot ar telpu par Taizemi nākotnē. ;) Pēc muzeja iekļuvām kārtējā sastrēgumā, braucot atpakaļ uz centru. Kādu stundiņu vēl pastaigājām pa Siāmas laukumu, paēdām supergardas siera kūkas. Un tad jau bija laiks braukt mājās. Ar viņām noteikti gribētu biežāk satikties, jo pavadīju ļoti labu dienu. Žēl, tikai, ka Pigija iet 12. klasē, tāpēc viņai tāpat kā visiem taizemiešiem ir ļoti daudz laiks jāpavada mācoties. Bet es domāju, ka mēs noteikti vēl tiksimies, jo man ar viņām ir vieglāk runāt taju valodā, bet viņas negrib aizmirst latviešu valodu, mums tāda win-win situācija. :D Tiešām lieliska diena :))

01/10/11
4. mēnesi Taizemē iesāku ar iešanu pie friziera. Mamma atjaunoja lokas, māsa brīvlaikā gribēja matiem izmēģināt šokolādes toni, bet es.. Ko tad es? Šis noteikti būs liels prieks maniem vecākiem Latvijā, jo es te sāku palēnām iet uz mazliet gaišākiem matiem. :D Kaut kādas pārmaiņas jau vajag, bet nekas acīs krītošs. :p Pēc tam atkal laba dejošanas nodarbība, tikai mani bišķiņ kaitina, ka es nemāku to vilnīti ar rokām uztaisīt, pat uz pusi tik stilīgi kā skolotājam nesanāk. :D :D Un vakarā māsa ar brāli man mācīja vārdiņus taju valodā, tikai Pans visu laiku piedūrās ar tām intonācijām un to, ka es tāpat nesaprotu, ko viņš man māca, jo pārsvarā viss, ko viņš man mācīja beigās bija kāds no rupjajiem vārdiem un tad māsai bija jālabo. :D Bet tā jau smieklīgi, vismaz kaut ko lietderīgu un +/- jautru kopā darījām. ;)

02/10/11
Šodien mums bija ģimeniskā svētdiena, jo visi braucām uz kaut kādu tirgu. Peldošo tirgu. Bet ne to, kas ir ļoti slavens, bet uz kaut kādu mazāku. Ļāvu māsai izpausties ar fotogrāfēšanu, jo man tiešām vairāk patīk uz visu skatīties ar savām acīm nevis caur fotoaparātu.

Bija karsta, karsta diena un kā jau visur Taizemē - daudz cilvēku. Tāpēc diez gan ātri piekusu un pēc tam kārtējo reizi atpakaļceļā mašīnā aizmigu :D Pirms atgriešanās mājās vēl iebraucām veikalā, jo māsa gribēja sapirkt daudz DVD, lai varam skatīties filmas, kad garlaicīgi. It kā jau nekas interesants šajā procesā nevarētu būt, taču es nevaru nepastāstīt, ka mana 15 gadus vecā māsa vakar nopirka kaut kādu DVD par Bārbijām. Man tas likās tik smieklīgi, es no sākuma domāju, ka varbūt kādai mazai radiniecei tuvojas svētki, bet nē, viņai ļoti patīkot Bārbijas, hahaha :D Nu labi, lai jau izpriecājas. ;) Tad atbraucām mājās, noskatījāmies vienu no filmām un pēc tam es kāvos ar brāli, bija rēcīgi, tāpat for fun, daļa no mana plāna kā satuvināties ar viņu, jo viņš ir ļoti apsēsts ar saviem bokseriem. Bija smieklīgi :D

che cazzo :D

2011-09-29T09:21:00.005+03:00

23/09/11
Skolā pēdējā diena pirms brīvlaika (vismaz man, jo pārējiem vēl nākamnedēļ ir eksāmeni). Tāpēc pie Wei Wei skatījāmies filmu ar Džekiju Čanu. Bija laba, tikai žēl Wei Wei, jo pie viņas visu laiku nāca skolēni kārtot parādus, tāpēc viņai nebija daudz laika normāli skatīties. Skolā vispār baigā rosība, jo visi kārto pēdējos darbus pirms semestra beigām. Taju valodā atkal bija smieklīgi, jo laikam katru piektdienu tagad man un Kru Een pievienosies arī Wip, kurai vienkārši nav, ko darīt tajā laikā. Viņa visu to mācīšanos padara tādu nenopietnāku, smieklīgāku, ir labi. Pēc stundām skolā bija koncerts. Gāju tur ar māsu un viņas draugiem, jo visi mani klasesbiedri gribēja mācīties tajā laikā. :D Mūzika jau bija laba, patiešām, bet visiem mazajiem tā bija kā kaut kāda disene, tāpēc man īsti jautri nebija, jo negribējās iet dejot pa vidu sasvīdušiem, maziem taju bērniem. :D Bet ļāvu māsai izpriecāties. :D Tad gribējām braukt mājās, bet mamma laikam bija aizmirsusi, ka jābrauc mums pakaļ vai aizgulējusies, tāpēc kādas 40 minūtes dabūjām vēl pasēdēt skolā. ;)

Vakarā es, māsa, mamma un mammas māsa braucām uz kaut kādu restorānu/bāru, kur mamma tikās ar saviem draugiem. Nieka 2 stundas un bijām klāt (šādos brīžos neesmu sajūtā, ka Bangkoka ir TIK liela :D). Bet kas man šejienes cilvēkos patīk, ka pat savos ~40 gados viņi samērā bieži atrod laiku, lai tiktos ar draugiem, atpūstos. Latviešiem no tā vajadzētu pamācīties, jo tas tiešām ir stilīgi skatīties, kā viņi labi pavada laiku. ;) Tajā vietā, kur bijām, vakara sākumā teica, ka uzstāšoties kaut kāda slavenība. Man jau uzreiz tā aizdomīgi likās, jo tā vieta diez gan maza. Protams, beigās man bija taisnība un uzstājās tikai tās slavenības brālis. Taču mūzika vienalga bija ļoti laba, tāpat kā atmosfēra. Vēl es restorānam visu laiku taisīju problēmas, jo man sāpēja kakls, pasūtīju tēju, tēja viņiem nebija. Pasūtīju apelsīnu sulu bez ledus - atnesa man sulu ar ledu. Ar trešo piegājienu beidzot dabūju, ko gribu. Bet tad bija jāpasūta ēdiens. Kur, protams, prasīju, lai nav ass. Atnesa asu. Paši vainīgi, dabūja vēlreiz taisīt. :D Tā nu pēc tāda mazliet interesantāka vakara mājās atgriezāmies pēc 1:00, whooa party animals :D :D

24/09/11
Šodien brokastīs Pans ar Pee par kaut ko strīdējās, kā parasti nezinu, par ko tieši. Tad mamma viņus audzināja. Bet vispār man bija smieklīgi skatīties un atcerēties, ka mēs ar bračku bijām tādi paši. Kaut gan tagad liekas, ka nebijām tik spītīgi un kaitinoši, taču īstenībā esmu 100% pārliecināta, ka bijām jau nu gan. :D Ar vecumu laikam tiešām tās lietas sāk saprast. :D :D Vispār šodien biju kā tāda novērotāja - piemēram, māsa pārāk daudz piesienās Panam, kad viņš jau tā ir sagruzījies. Bet arī Pans nebija nekāds zelta gabaliņš, jo nevarēja saņemties un atvainoties. Ai, tak smieklīgi man te iet ar viņiem. :D Vēlāk šodien bija dejošana, lai gan gājām tikai uz otro nodarbību, jau tagad varu teikt, ka bija kā vienmēr lieliski. Te tiešām vienīgais mīnuss, ka viņa ir tikai reizi nedēļā. ;)

25/09/11
Sakarā ar Linkin Park koncertu piektdienā, šo nedēļas nogali Bangkokā bija izdomājuši pavadīt daudz AFS skolēni. Tāpēc šodien biju sarunājusi tikties ar Charlotte no Beļģijas. Sākumā bija domāts, ka braukšu viena, taču beigās izrādījās, ka māsa tomēr arī tiek, tāpēc braucām kopā. Un labi vien bija, jo Charlotte neieradās. Tāda maza problēma vēl tur bija, ka man nebija viņas numurs. Taču vēlāk no viņas uzzināju, ka tas nekas, jo viņai arī telefons bija saplīsis, tāpēc viņa nevarēja man piezvanīt un pateikt, ka nebūs. Izrādījās, ka viņas draudzene Georgia bija apmaldījusies kaut kur un pazaudējusi somu, tāpēc viņai bija jātiek ar to problēmu galā. Nu nekas, mums ar māsu bija forša pēcpusdiena Siāmas laukumā.

Pie tam tiku pie perfektām dejošanas biksēm (cik maz vajag priekam). :D Tomēr mājās braucām ātrāk, kā gribētu, jo māsai rīt eksāmens, viņai jāmācās, baaaaa, man jau apnikusi tā viņu nemitīgā mācīšanās :D

26/09/11 - 28/09/11
Ko es daru tagad? Visas šīs dienas aiziet samērā lielā garlaicībā, jo maniem taju draugiem ir eksāmeni, bet daudzi no maniem AFS draugiem ir kādā nometnē vai vienkārši dzīvo pārāk tālu. Tāpēc es principā sēžu mājās un gaidu piektdienu, jo tad tikšos ar Pigginii un varbūt vēl kādu no taizemiešiem, kas pagājušajā gadā bija Latvijā. ;) Un vēl tāpēc, ka māsai beigsies eksāmeni, tāpēc, ja man nebūs nekas labāks pašai, ko darīt, tad vienmēr varēšu uzkrist viņai uz kakla un pierunāt viņu kaut ko darīt. :D

Tiksimies jau pēc 8 mēnešiem, bet pagaidām palasiet šo.

2011-09-18T15:55:00.001+03:00

Es nezinu, vai maniem vecākiem izdevies mani tādu izaudzināt, vai pie vainas fakts, ka esmu no it kā mazāk attīstītās Latvijas, vai varbūt vienkārši esmu kaut kādā ziņā vecmodīga.. Nezinu, kur tā problēma. Lai gan īstenībā uzskatu, ka problēma nav manī, bet visos citos. Nu jā, vienkārši ļoti sāk kaitināt tā viņu atkarība no telefoniem, īpaši, kad visu laiku mašīnā, mājās, skolā jāklausās māsas BlackBerry pogu klikšķēšana. Vai arī jādzird par kārtējo wall post facebookā. Vai arī, ka lielākā traģēdija varētu būt, ja mazais brālis facebookā ieliktu neizdevušos bildi un ietagotu mūs tur. Man jau principā vienalga, bet māsa būtu dusmīga, jo `Kas būs, ja viņas draugi redzēs?`. Tāpat arī tā pastulbi likās, kad māsa man neizprotamā priekā teica, ka Iphone5 drīz varēs nopirkt Taizemē. Es viņai prasīju:"Kas par to? Tev jau ir BlackBerry." Protams, kā jau sagaidīju, viņa nekādu sakarīgu atbildi uz to nevarēja sniegt, bet tā vienkārši viņiem ir tāda parādība - visu laiku iegādāties jaunākās tehnoloģijas, tādā veidā parādot, ka esi stilīgs (??!). Būtu labāk sportojuši, dejojuši, kaut vai pildījuši mājas darbus visā tajā laikā, ko atvēl savai virtuālajai dzīvei! Bet, kā AFS nometnē mums teica - nekas nav labs vai slikts, tas ir vienkārši citāds. Tāpēc tagad beidzu rakstīt dusmīgo bloga daļu. Šodien bija jaukas brokastis kaut kādā restorānā, jo mazajam brālēnam Pit bija dzimšanas dienas svinības (tāds smieklīgs resns puika :D). Un pēc tam ar māsu, brāli un brāļa draugu Talee aizgājām uz kino. Tā kā ir jau tāpat forši šeit. :)

http://www.youtube.com/watch?v=4JipHEz53sU

2011-09-17T18:37:00.000+03:00

Interesants rīts. Pamodos un jutos saaukstējusies (vai to vispār tā var saukt, ja esmu Taizemē, kur vienmēr ir milzu karstums?). Sanāca tā pavairāk pašķaudīt un arī kakls bišķiņ sāpēja, bet vēlāk jau pārgāja. Iespējams vakar pēc fitnesa apmeklējuma pārāk ātri auksto ūdeni sadzēros un arī tie gaisa kondicionieri visur droši vien nenāca par labu. Bet vēlāk ar māsu braucām uz dejošanas nodarbību. Ujjj, tur gan gāja ideāli. Mums ir lielisks skolotājs, pārējie dejotāji arī ļoti labi. Un laikam pirmo reizi bija tā, ka netiku līdzi tiem mācīšanas tempiem, bet man pat patika. Lielāks iemesls censties. ;) Žēl tikai, ka tās nodarbības tikai reizi nedēļā, bet nu arī to vienu reizi noteikti nevarēšu sagaidīt no nedēļas uz nedēļu. :)) Un vispār man pašai par sevi baigais prieks, jo esmu pavilkusi uz sportošanu arī savu taju ģimeni, kas tajiem vispār nav raksturīgi. Vakar uz fitnesu nāca tētis ar brāli, bet šodien mammas māsa. Latvijā man liekās, ka cilvēkiem būtu mani jāpierunā, lai kaut ko darītu, bet te es pati esmu tā ļaunuma (īstenībā jau labuma) sakne. Vienīgais pēc šitā treniņa izdomāju, ka varētu uzkāpt uz svariem un pārbaudīt, vai ir kāds progress. Nebija gluži gaidītais rezultāts, bet es cenšos sevi mierināt, ka Taizemē varbūt gravitācija ir mazliet spēcīgāka kā Latvijā. :D

วันศุกร์

2011-09-16T18:41:00.002+03:00

No rīta uz šosejas bija kaut kāds milzu sastrēgums. Sākumā nesapratām, kāpēc, bet tad mamma piezvanīja tētim un viņš ziņās esot redzējis, ka gājēju viens gājēju tilts esot sabrucis. Tā var gadīties tikai Taizemē! :D Kamēr sēdējām sastrēgumā, māsa spēlēja ģitāru, lai nebūtu garlaicīgi. Un atšķirībā no citiem rītiem, kad mašīnā vienmēr aizmiegu, šoreiz pat miegs nenāca. Lai gan pēc kādas stundas pavadītas tajā superlēnajā satiksmē, protams, aizmigu. :D Tad tikām no šosejas nost, bet tad sastrēgums mūs atkal pārķēra. Mamma mēģināja braukt pa kaut kādu īsāko ceļu, mazajām ieliņām, bet bišķiņ apmaldījās. :D Tāpēc skolā ieradāmies ap 9:05, kur mūs jau sagaidīja skolas sargs un reģistrēja kavētāju sarakstā, prasīja iemseslu utt. Bet mums vienalga, jo satiksme bija vainīga. Savu dienu vajadzēja sākt ar angļu valodu pie Wei Wei, bet viņa bija aizgājusi uz banku, tāpēc es dabūju paskatīties dažādas bildes no mūsu skolas skolēniem, kuri bijuši kādā apmaiņas programmā, atradu arī to meiteni, kura bija Latvijā. ;) Pēc tam sekoja viena taju valodas stunda. Pārējās 2 nenotika, jo Kru Een šodien nav skolā. Tāpēc man bija daaaaudz brīvā laika. Bet bija tik forši, jo piektdienās viņiem ir tas brīvais režīms un tad visi nāk uz skolu ar savām ģitārām, spēlē, dzied, tā stilīgi. Folk man stāstīja visādas baumas, piemēram, par taju deju skolotāja, kura par kaut kādām kopijām visiem skolēniem prasījusi 20BHT, kaut gan citur viņas var dabūt par brīvu. Tad viņš izspēra joku, ka gan jau, ka viņa krāj jaunai plastiskajai operācijai :D Tad Folk gari un plaši stāstīja man par visām taju seksualitātēm (gejiem, ladyboys, tomboys utt.), kas šeit esot normāli un pieņemami. Bet Tat (tas, kurš brauca uz Meksiku un kuru mīl mana māsa :D) teica, lai neklausos Folk, jo tas nevienā pasaules malā neesot normāli. :D :D Tad vēl ar Tat runājot tā interesanti sanāca, jo daudzi cilvēki ir sajūsmā un saka, ka labi runāju taju valodā, kad pasaku kaut vai vienu frāzi, taču Tat man prasīja, kāpēc es nemēģinu vairāk runāt taju valodā. Es pat nezināju, ko atbildēt, man jau liekas, ka mēģinu, vienkārši tas vārdu krājums man tik niecīgs, ka bez angļu iestarpinājumiem neiztikt. :p Pēc stundām mūzikā atkal neko nedarījām, daži skatījās filmu, es palīdzēju atkal ar angļu valodas mājas darbiem cilvēkiem, taču neesmu laba skolotāja, jo nemāku paskaidrot, varu tikai pateikt priekšā, manuprāt, pareizo atbildi. Tad braucām mājās, izrādījās, ka Šķiņķis ir slims, esot bijis pie ārsta, sašpricēts ar zālēm.

Bet vēlāk jau viss bija labi. Un vakarā mums bija superīgs fitnesa apmeklējums, jo bez manis un māsas šoreiz nāca arī brālis ar tēti. ;)

Mazliet iekavētais pēdējā pus mēneša apraksts :*

2011-09-15T15:37:00.009+03:00

Uzreiz vēlos pateikt, ka tas būs garš un garlaicīgs ieraksts, tāpēc iesaku skatīties tikai bildes. :D Bet nu galvenais, ka beidzot saņēmos un to izdarīju, jo galu galā tās piezīmes galvenokārt ir svarīgas man pašai. Bet tagad - enjoy! ;)

01/09/11
3. mēnesis Taizemē sākas ar AFS nometni, kuru tik ļoti gaidīju! Sākumā visi tikāmies AFS Bangkokas birojā, jau tad bija tik jauki satikt visus draugus, kurus neesmu redzējusi kopš ierašanās šeit. Tad pāris stundu brauciens līdz Cha-am, autobusā visu laiku runājam par to, kas pa šo laiku jau atgadījies. Un, protams, atkal esmu itāļu kompānijā, es viņus mīlu :** Viesnīcā, kas atrodas pie pašas pludmales, mūs sadalīja pa numuriņiem, un, protams, arī šoreiz dzīvošu ar itālieti, tikai ne ar to, ko pirmajā nometnē. Tā kā man atkal ir jaunas draudzenes. ;) Iekārtojāmies istabā un ar Lisa un citiem cilvēkiem uzreiz gājām peldēt uz jūru, jo bijām ļoti noilgojušies pēc saulītes un peldēšanas. Tā gan laikam nebija mana labākā pieredze, jo ne īsti atveldzēties, jo ūdens temperatūra diži neatšķiras no gaisa, ne arī baudīt ūdens priekus sanāca, jo 2 medūzām ļoti gribējās apskādēt manu kāju. Tās gan laikam kaut kādas mazās bija, tāpēc stundiņu tā kāja pasāpēja un tad jau bija labi. Pēc tam gājām uz garlaicīgām AFS aktivitātēm, kur visu laiku jārunā par to, ko jau izrunājām pirmajā nometnē - kultūršoku, to, ko sagaidām no viesģimenēm, skolas, draugiem.. Garlaicīgi, jo visi gribēja vienkārši brīvu laiku, lai parunātu ar draugiem. Labojums - gandrīz visi. Jo apmaiņas skolēni no Amerikas gribēja vienkārši nopirkt alkoholu tuvākajā 7Eleven, dzert un ar to faktu vēl palielīties. Man un manai šīvakara kompānijai gan to īsti neprasījās, jo neviena no mums īsti negrib riskēt ar tiem AFS noteikumiem, apmaiņas gads tomēr svarīgāks. Tāpēc es, Lisa, Gretha, Ludovica un Laura šovakar palikām mūsu istabā un vienkārši runājām par visu, sākot ar to, ko viesģimenes mums dod brokastīs, beidzot pat ar kaut kādām neticami pasaulīgām tēmām. Bija stilīgi. ;) Un pēc šīvakara mani jau kārtējo reizi piemeklēja doma, ka vismaz gadu kaut kad arī jādzīvo Itālijā, es vienkārši esmu radīta tai vietai, pat valodai, jo pāris lietas jau saprotu (par ko Laura ar katru reizi rāda pārsteigtāku seju, jo nesaprot, kā tas ir iespējams :D). Bet par amerikāņiem - tie arī uz īsu brīdi iegriezās mūsu istabā un pacentās atstāt neaptēstu cilvēku iespaidu. To grūti izskaidrot, bet nu likās diez gan sekli. Par laimi arī nometnē redzēju, ka ne jau visi tādi ie, jo, piemēram, Jeanine ir superjautra un forša. ;) Un vēl jau pirmajā vakarā novēroju, ka pa šiem 2 mēnešiem esmu palikusi drošāka, varu runāt ar pilnīgi visiem un gandrīz par visu, tik laba sajūta. Viena no lieliskajām lietām, ko AFS dara ar cilvēkiem, jo arī pārējie pilnīgi noteikti bija atvērtāki kā pirmajā nometnē. :))

02/09/11
Mostamies 7:00 un dodamies uz kaut kādu skolu. Tādas šodienas plānā mums jāapmeklē 3 vietās. Pirmajā mums ir taju ēstgatavošanas nodarbība, taču neiemācījāmies pilnīgi neko, jo gandrīz viss tika izdarīts mūsu vietā. Vienīgais mans šodienas darbs bija garneļu tīrīšana, lai pagatavotu Tom Yum Gung zupu, taču tas arī nebija īpaši jautri, jo bija jāskatās uz itāļu veģetārieša Leonardo bēdīgo seju par `nabaga garnelēm`. Nākamajā skolā mums bija tāda kā rokdarbu stunda, kur skolēni mācīja mums taisīt Phetchaburi provincei raksturīgi rotājumu no niedrēm, ja nemaldos. Es nebiju vienīgā no AFS skolēniem, kurai gāja ļoti grūti, taču par laimi mans taju palīgs bija ar mieru izdarīt gandrīz visu manā vietā, lai tikai beigās būtu skaisti. :) Nākamajā skolā mums bija muay thai jeb taju boksa nodarbība, kas sākās ar ļoti skaistu paraugdemonstrējumu četru 10. klases skolēnu izpildījumā, taču pati mācīšanās atkal bija garlaicīga. Visi gribējām tikai tikt atpakaļ uz lielisko viesnīcu, atpūsties pie jūras vai runāt ar draugiem. Kad tas beidzot notika, uzreiz gājām uz baseinu (nevis jūru, jo negribējās atkal draudzēties ar medūzām), tur visiem pārāk patika, tāpēc kādas 40 minūtes nokavējām programmā paredzēto kārtējo runāšanās aktivitāti. Pēc vakariņām ar Siiry no Somijas nopirkām saldējuma kasti un divatā viņu izēdām, tik forši bija. Tad gājām bišķiņ pastaigāt pa viesnīcas apkārtni, kad pēkšņi Alise no Itālijas (tā, kura runā latviski) pienāca pie manis un sāka runāt latviski. Un es to pilnīgi negaidīju, tāpēc bišķiņ kritu panikā, jo nevarēju normāli noformulēt teikumu latviski, jo visu laiku domāju pārsvarā angliski. Un tas man lika tā mazliet stulbi justies, jo es vienmēr esmu iesmējusi par cilvēkiem, kas pārceļas uz citu valsti un aizmirst savu dzimto valodu, bet tagad es pati uz brīdi biju šīs parādības upurīts. :o Vēlāk vakarā mēs čillojām Dinas istabā ar labākajām draudzenēm no pirmās nometnes un vēl Fionu no Beļģijas un Siiry ;)

Bet, kad atnācu uz savu istabu, atkal pārliecinājos, ka viņa ir perfektā vietā, jo pa dienu te var iziet uz balkona un baudīt perfekto skatu uz pludmali, bet šajā vakarā varēja attaisīt balkona durvis un skaidri dzirdēt ģenerālmēģinājumu rīt notiekošajam roka un regeja koncertam.

Un šonakt Laura palika pie manis un Lisas, jo viņai nepatīk viņas istabas biedrene :D

03/09/11
Visu dienas pirmo daļu mums plānā atkal bija AFS aktivitātes ar runāšanu, garlaicīgākā nometnes daļa. Pie tam amerikāniete Heather paspēja bišķiņ nokaitināt ar savu attieksmi un stulbo runāšanu, pēc kuras varēja saprast, ka viņa ir inteliģentākais cilvēks pasaulē un, ka man pēc viņas domām ir kādi 15 vai 16 gadi (tas jau nekas, ka esmu vecāka par viņu). Pēc tam bija žēl par istabas biedreni, jo viņa ļoti gaidīja nometni, lai satiktu draugus un labi pavadītu laiku, atpūstos no problēmām ar viesģimeni, bet tagad viņa bija slima. Un vēl visi sākām bišķiņ gruzīties, jo AFS mums pateica, ka nebūs novembrī paredzētā nometne, kas nozīmē, ka iespējams lielāko daļu no skolēniem, kas šeit ir uz semestri, pēc svētdienas vairs nesatiksim. Taču tagad visi esam kļuvuši par tādiem draugiem, kas tas pilnīgi noteikti nekam neder. Tāpēc uzreiz jau, piemēram, ar Martu no Itālijas sākām kalt plānus, ka viņa varētu veikt AFS piedāvāto nedēļas apmaiņu un dzīvot manā ģimenē, iet kopā ar mani uz skolu utt. Pēc tam mūs visus veda uz Hua Hin ekskursijā uz nakts tirgu, kas bija garlaicīgi, jo nebija nakts un tirgus bija tāda tūrisma vieta, kas mums nepatika, jo te viss bija dārgāks kā citur un īstenībā mēs, apmaiņas skolēni nemaz nejūtamies kā tūristi.

Kad atbraucām atpakaļ uz Cha-am, mūs sagaidīja cilvēku pūļi un roka un regeja koncerts. Taču, ja vakar vakarā vēl apsvērām ideju iet uz turieni, tad šodien galīgi vairs negribējām, jo pa dienu redzējām pietiekami asiņainu kautiņu un viena no AFS brīvprātīgajām mums paspēja pateikt, ka pa dienu jau viena sieviete ir nodurta. Bet interesanti tas, cik mierīgi, ar smaidu uz lūpām viņa to teica, tas tajiem ir tipiski - uztvert visu pozitīvi, kamēr mēs visi ārzemnieki jau normāli bijām sabijušies. :D Ā, vēl, braucot autobusā no Hua Hin, sēdēju ar saviem itāļiem un viņi salīdzināja savus dialektus (piemēram, no Sicīlijas, Itālijas ziemeļiem, Itālijas dienvidiem). Un tagad es zinu 3 vai 4 nozīmes vārdam čika (neviena no tām nenozīmē to, ko es saucu par čiku). :D Bet vispār šajā vakarā lielākā daļa no mums izdomāja neiet gulēt vai vismaz iet gulēt ļoti vēlu, jo vienkārši gribējām pēc iespējas vairāk būt kopā, runāt, atpūsties. Tā nu es ar itālietēm atkal sēdēju Dinas istabā. Neko dižu jau mēs nedarījām, bet bija jautri, piemēram, kad Martai sāka nākt miegs, mēs gājām skriet pa viesnīcas trepēm no 12. uz 20. stāvu un atpakaļ. :D

Tad vēl vēlāk Marta ieslēdza Skype un man bija jāparunā ar viņas mammu un jāpasaka visi tie pāris vārdi itāļu valodā, ko zinu (pat, ja tie nebija paši pieklājīgākie). :D Jauka nakts sanāca, pie tam arī koncertu dzirdējām no 20. stāva balkona. Un tad beidzot ap 5:00 gājām gulēt, lai jau pēc 2 stundām celtos.

04/09/11
Pēc 2 gulētām stundām Dinas istabā (iepriekšējā naktī visi bija samiksējuši numuriņus), ievēlos pie Lisas, kur priekšā jau bija arī Federico. Tad visi ātri sataisījāmies, izrakstījāmies no viesnīcas un braucām vēl pēdējā ekskursijā pa Petchaburi. Atmiņā visvairāk palikusi vieta, kur pēc idejas būtu jāapskata tempļi, taču to bija grūti izdarīt, jo visu laiku bija jāuzmanās no zaglīgiem un agresīviem mērkaķiem. :D

Tad braucām atpakaļ uz Bangkoku. Lai ceļā nebūtu garlaicīgi, mēs ar Martu, protams, sataisījām bildes ar sevi un guļošiem cilvēkiem.

Un, kad bijām klāt AFS centrā, ģimenes jau mūs gaidīja tur, tāpēc bija ātras, bet nu ļoti grūtas atvadas no draugiem, it īpaši semestra programmas. Es nezinu kā, bet ceru, ka satikšu viņus vēl kādreiz. Jo nometnē sapratu, ka tomēr pietrūkst tāds īsts kontakts ar draugiem, kas nav taji. Visvairāk jau man pietrūks italianos :*** Bet, kad atbraucu mājās, bija tomēr tik laba sajūta, ka ģimene mani te gaida un viss ir tik labi. Tad vēl ar brāli un māsu izdomājām noskatīties Suckseed (tā ir superpopulāra filma taju jauniešu vidū ar labu mūziku), taču iepriekšējā nakts un nometne vispār mani laikam bija nomocījusi, tāpēc līdz galam netiku un aizmigu.

05/09/11
Vienīgais, par ko šodien skolā domāju, bija miegs. Bet nometne gan bija mani arī baigi labi uzlādējusi, jo sāku vairāk runāt taju valodā (cik nu vairāk tas ir iespējams ar manu mini vārdu krājumu). Un taju mūzikā pēc skolas neko nedarījām, tāpēc varēju draudziņiem palīdzēt ar angļu un vācu valodas mājas darbiem, mīlīgi ;)

06/09/11
Zobenu cīņās šodien progress, jo sākām ar skolotāju arī bišķiņ cīnīties, ne tikai tās lēnās, skaistās kustības taisīt. Bet taju mūzikā man pateica, ka būšot jāspēlē solo direktores pensijā iešanas ceremonijā piektdien, tāpēc varu teikt Atā! brīvajam laikam, jo visu laiku būs jātrenējas. Pusdienās man ar draugiem kaut kā sākās ēdiena miksēšanas joki, kad sojas mērce pēkšņi bija pilna ar vasabi, šokolādes glazūru, rīsiem, Pepsi un vēl dažām sastāvdaļām. Bija smieklīgi :D Un starpbrīdī pirms vācu valodas nezinu, kāpēc, bet sākām dejot limbo (nu to, kur jālien apakšā slotai latviskajā versijā). :D Arī šodien vēl aizvien cenšos vairāk runāt tajiski. Un taju mūzikā uz kādu laiku esmu tikusi pie jaunas skolotājas Huan, kura, kā izrādās, arī dzīvo Bang Bua Thong, tāpēc kādreiz noteikti būs jāsatiekās ar viņu. ;)

07/09/11
Taju deju nodarbības pēdējā laikā ir ļoti garlaicīgas, jo mums nav jādejo. Bet šodien skolotāja mani laikam gribēja šokēt, jo teica, ka man piektdien tajā direktores ceremonijā būšot jādejo. Un ne jau taju dejas, bet vienalga kādas, ko es gribu. Tikai tāda maza problēma, ka man to pasaka trešdienā, bet jādejo jau parīt. Pie tam vienai! Un kur lai es tagad vēl kādu tērpu izrauju? :o Bet es viņai skaidri neatbildēju, ka piekrītu, jo biju diez gan apjukusi par visu to situāciju. Pēc skolas gaidīju māsu ēdamzālē un mazas, nepazīstamas meitenes pienāca pie manis un prasīja palīdzību angļu valodas mājas darbā. Tādi bērni man patīk, ar kaut kādu mērķi nāk pie manis, nevis vienkārši pasaka `Hi!` un aizskrien prom vai arī paprasa vēl `How are you?`. Tāpēc ar prieku palīdzēju. ;)

08/09/11
Rītu sāku ar kārtīgu izjautāšanu Ajaan Ju par rītdienas pasākumu un to, vai man tiešām ir jādejo. Sākumā viņa gribēja mani pierunāt vēl, lai dejoju latviešu tautas dejas, bet tad pēc ļoti cītīgas un garas skaidrošanas, pārliecināju viņu, ka skolā nav alternatīvas latviešu tautas tērpam un viena es arī viņas nevaru dejot. Kad šī problēma bija nost no mana kakla, sākām runāt par jautrākām lietām. Piemēram, to, ka nākamajā pusgadā es iespējams reizi nedēļā iejutīšos skolotājas lomā un kādiem 20 cilvēkiem, kuri pieteiksies, mācīšu latviešu valodu (tas jau tā nenopietni, bet es domāju, ka būs fun). Mākslā šodien zīmēju bambusus un kārtīgi daudz ķēpājos ar tinti, visas rokas bija melnas, bet tik laba sajūta, man patīk tās stundas. Pie tam pa vidu vēl mani kā pabaro ar uzkodām vai tējiņu. :) Nākamā stunda bija taju dejas, kur skolotāja jau atkal aizrunājās, jo viņa visām klasēm kaut kādu lekciju lasa par to, ka pēc sporta dienām neviens vairs nekoncentrējas skolai. Katrā ziņā garlaicīgi, pie tam tādēļ nokavēju pusdienas ar draudzenēm, jo viņas jau bija prom. Aikido stundā ar māsas klasi kā vienmēr bija jautri, jo man vienkārši patīk māsas klase. Šodien skolotājs stāstīja par visādām slimībām (AIDS/HIV utt.), tāpēc fiziski neko nedarījām. Pēc tam taju mūzikā sākumā atkal neko nedarījām, tas jau nekas, kas rīt jāspēlē solo, bet dziesmu līdz galam vēl nemāku. Bet tad 15 minūtes pirms mājās braukšanas atnāca arī Huan un iemācīja man visu. Vēl šodien tā normāli iepazinos ar P`Mik, viņš ir tāds kā skolotājs mūzikas klasē, taču ļoti jauns un visiem draugs. Pie tam ar ļoti skaistiem matiem :D Kad braucām mājās, es māsai atkal sūdzējos, ka ēdu par daudz. Tad nu izdomājām, ka mājās taču ir trenažieris, varēšu viņu izmantot. Bet, kad atbraicām mājās, izrādījās, ka Šķiņķis ir pārgrauzis elektrības vadu, tā kā plāns ir izgāzies. Bišķiņ jau saskumu, bet paprasīju māsai un viņa piekrita kaut kad iet skriet pa mūsu ciematu ;)

09/09/11
Šorīt skolu sanāca kavēt ne manis vai māsas dēļ, bet gan tāpēc, ka mašīnas motorā bija ielīdis kaut kāds kaķēns, kurš nemaz negribēja nākt ārā. Bet pa ceļam uz skolu mamma māsai mašīnā lasīja lekciju par to, ka viņa par daudz lieto telefonu, nu es varēju tikai piekrist, taču labāk izvēlējos paklausīties mūziku, lai šīs tur pašas tiek galā. Taju valodas stundās šodien gāja super smieklīgi, jo man un skolotājai pievienojās vēl viena cita meitene, tīri tā jautrībai. Vakarā skolā bija ceremonija par godu direktorei un vēl vienai skolotājai, kura šogad arī iet pensijā. Tāpēc biju jau gatava spēlēt lanat, kad man bez jebkāda paskaidrojuma pateica, ka būs jāspēlē mong - tas ir mazs gongs, ļoti elementāri spēlējams un samērā garlaicīgs instruments. Bišķiņ pat sagruzījos, jo vakarā arī viesmamma ar viestēti atbrauca, jo viens no iemesliem bija redzēt, kā es spēlēju. Bet gan jau būs citas reizes ;) Pats pasākums gan bija grandiozs, bez klātiem galdiem, direktores un skolotājas apdāvināšanas mums bija arī leļļu teātra šovs un gados jaunās skolotājas bija sagatavojušas taju deju priekšnesumu. Un man bija tāds prieks, ka mana Kru Een bija pašā vidū, izskatījās tik mīlīgi un dejoja arī ļoti skaisti. :) Bet vispār bija interesanta sajūta, jo gandrīz visa publika, izņemot mani, māsu un Ning, bija skolotāji. :D

Vēl tāds it kā nesvarīgs notikums, bet man lika justies tik labi, ka nošķaudījos un Ajaan Mod pateica `Bless you!`. Jo no tajiem neko tādu nevar sagaidīt, bet viņš kā angļu valodas skolotājs zināja to teicienu, tik jauki :) Pēc tam iepazinos ar AFS biroja manā provincē direktoru, kurš man prasīja, vai esmu apmierināta ar visu un tā, taču svarīgākais vakara sakāmais viņam bija māsai. Tā kā māsu uz Itāliju AFS nepieņēma, bet uz Ķīnu viņa braukt negrib, tad šis vīriņš viņai piedāvāja braukt uz Latviju. Un viņa piekrita, tagad tikai jāgaida vēl, vai AFS to apstiprinās. Ja jā, tad nākamajā augustā viņa noteikti būs Rubenē! Es tik ļoti ceru, ka tas piepildīsies, turiet īkšķus, visi! :))

10/09/11
Ar māsu beidzot aizgājām uz fitnesa zāli tuvu pie mājas, kur mūs trenēja izbijis kultūrists, tāpēc es viņam ļoti uzticos un ceru, ka viņš mani atkal iedabūs formā. Bija perfekts 2 stundu fiziskais treniņš! :)

11/09/11
No rīta izdomājām aizbraukt un tomēr pieteikties dejošanas nodarbībām, taču tas, ko redzēju, mums abām nepatika, tāpēc šī ideja atkal tiek atlikta uz vēlāku laiku. Bet lai tāpat kaut ko padarītu, ar māsu gājām skriet pa tuvējo apkaimi, bija ļoti forši iziet ielās, un redzēt tuvāk to ceļu, pa kuru katru dienu braucu. ;) Un vakarā vēl bijām veikalā, kur redzējām, kā tiek filmēts kārtējais seriāls. Sieviete, droši vien galvenās lomas atveidotāja tik smieklīgi un uzspīlēti tēloja, bija jautri paskatīties.

12/09/11
Taju valoda pie Ajaan Jung bija ļoti grūta, jo jo vairāk viņa man māca teoriju, piemēram, par lasīšanu, jo vairāk man šķiet, ka es nemaz nemāku lasīt. :D Bet pusdienās atkal spēlējāmies ar ēdienu un miksējām visu kopā. Līdz pēkšņi nāca viena skolotāja, tāda naidīgā, viņa uzrauga, lai visur būtu kārtība vai kaut kā tā. Tāpēc tas ēdiena šķīvis ar miksējumu galīgi nebija labs. Protams, mani klasesbiedri zināja, ka no tās skolotājas jāizvairās, tāpēc ātri nozuda pie cita galdiņa, taču es kā lēnā ārzemniece tik ātra nebiju. Tāpēc tā skolotāja pieķēra mani un lika man novākt visus traukus. Par laimi es esmu apmaiņas skolniece, tāpēc viņa mani nesodīja nekā vairāk, bet principā jau jautri man tie klases biedri, jaunu pieredzīti sagādāja. :D Pēc skolas Ning bija tik mīļa, jo piektdien redzēja, kā man garšo Indijas rieksti, tāpēc šodien man uzdāvināja veselu paku ar viņiem, ko bija dabūjusi no savas vecāsmammas :)

13/09/11
Kā parasti zobenu cīņas beidzās ātrāk nekā vajadzētu. Tāpēc sēdēju pie taju valodas kabineta, gaidīju nākamo stundu un redzēju, kā visa māsas klase skrien pa trepēm no 5. vai 6. stāva un atpakaļ, jo viņi esot nokavējuši stundas sākumu. :D Pēc stundām negāju spēlēt lanat, jo no rīta Chim nebija, tāpēc domāju, ka arī pēc stundām viņš nebūs. Vēlāk cits puisis no mūzikas klases pateica, ka Chim ir atpakaļ skolā, taču man bija pārāk liels slinkums iet līdz 4. stāvam. Tāpēc šo pēcpusdienu pavadīju ar Taii, Gem, Bee. Viņas man piedāvāja iet sveicināt mūku. Bet izrādījās, ka mūks pēc viņu angļu valodas ir Budas statuja. Tomēr bija interesanti, jo aizgājām uz to vietu, Taii paprasīja skolas sargam slotu un sakopa apkārtni pie statujas. Tā it kā katru dienu būtu jāizdara kāds labs darbs priekš Budas vai kaut kā tā. ;) Kad braucām mājās, pirmo reizi mašīnā laikam nebija Šķiņķis (viņš parasti ir ļoti kaitinošs, jo nekad nevar nosēdēt mierā). Māsa prasīja, kur viņš ir. Mamma teica, ka Šķiņķa draudzene (arī suns) esot slimnīcā un Šķiņķis arī ir slimnīcā ciemos pie viņas. Rēcīgs suns. :D

14/09/11
Kas šodien labs notika? Kopā ar savu klasi rakstīju eksāmenus angļu valodā un matemātikā. Matemātikas skolotāja pie tam bija īpaši pacentusies un palūgusi, lai kāds iztulko uzdevumus angliski priekš manis. :) Un ar visu manu valodas nezināšanu mācību procesā es laikam tomēr tiku galā labāk par pārējiem skolēniem, jo viņiem pilnīgi visi priekšmeti skolā liekas nereāli grūti. :D

15/09/11
Iesējams, pamanījāt, ka pēdējo dienu apraksti tādi īsāki. Vienkārši pierasts jau pie tās skolas dzīves. Nu tad šodienas interesantā daļa bija tā, ka mākslas stundas nenotika, tāpēc gāju sēdēt skolotāju istabā pie Ajaan Ju. Parasti neesmu sajūsmā, bet šoreiz viņa runājās ar angļu valodas skolotāju Peter no ASV, bija interesanti paklausīties. Viņš jau 22 gadus dzīvo Taizemē, ieradās te, kad dienēja armijā. Bet viņam ir viens bērns, kurš dzīvo Amerikā vēl aizvien, taču tagad viņš ir precējies ar taizemieti un ļoti priecīgs, ka viņiem nav bērni, jo viņam arī ļoti nepatīk viņa mazbērni, jo viņi esot stulbi. Neviens no 3 nav uzņemts augstkolā utt. Tāpēc viņš priecājas, ka ASV vairs nekad neatgriezīsies (veselības dēļ) un viņi īpaši bieži uz Taizemi arī ciemos nebrauks. Es nemāku izstāstīt, bet bija aizraujoši paklausītes, pie tam visam pa vidu tāda laba attieksme un joki.

That`s how it`s going to be.

2011-09-11T18:32:00.000+03:00

Ir izveidojusies tāda situācija, ka ir 22:35 un rīt no rīta jāmostas uz skolu plkst. `pārāk agri`, tāpēc arī šodien normāli tā blogošana nesanāks. Bet es patiešām apsolu saņemties tuvākajā laikā, un tad jums būs pieejams detalizēts un cerams, ka arī kaut cik baudāms apraksts par notikušo un notiekošo. Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu - tā kā man te vienmēr ir silts, es izvēlos gaidīšanu! ;)
Byeee!

Eiii, slinkums.

2011-08-30T16:57:00.002+03:00

24/08/11

Beidzot klāt sporta dienas. Tāpēc modinātājs skanēja jau 4:40, bet no mājas izbraucām 5:40. Biju pārsteigta, ka jutos tik labi tādā rīta agrumā. Pie tam pa ceļam varēju redzēt tik perfektas saullēkta debesis, kādas citādāk nekad neredzētu. Tā nu mēs braucam uz skolu, kad pēkšņi māsa atceras, ka atstājusi fotoaparātu mājās. Tas nozīmē, ka, lai gan jau tā kavējam, brauksim atpakaļ uz māju. :D Ieradāmies skolā un Mink pateica, ka šodien nebūs jādejo, kaut kas vēl neesot gatavs, īsti nesapratu, kas. Bet nu tas mani nomierināja, jo par deju vēl aizvien nejutos pārliecināta. Vēlāk skolā izgāzos, runājot ar klasesbiedru Na, jo kārtējo reizi neko nesapratu. Tā runāšana ar skolasbiedriem vispār interesanta lieta. Mani jau sāk kaitināt, ka viņi visu laiku prasa, vai viņi ir skaisti. Protams, daudzi no viņiem ir skaisti, bet nu tas jautājums sāk palikt ļoti nepatīkams, kad kāds ne tik skaists cilvēks to prasa. Un man tā negribas atbildēt. Tāpēc cenšos arī skaistajiem neko neteikt. Bet no tās situācijas tik grūti izlocīties. :D :D Bet tālāk par sporta dienām. Protams, viņiem tur bez sacensībām, spēlēm un dejošanas ir jābūt vēl kaut kam, jo citādāk tā nebūtu Taizeme, kur visu svin maksimāli. Tāpēc bez visa iepriekš minētā šodien redzēju arī supertalantīgu beatboxeri, kurš milzīgajās un kvalitatīvajās tumbās izklausījās perfekti. (Ne tikai tumbas, bet dekorācijas, apbalvojumi, viss šeit iederējās pie vārda `kvalitāte`.) Tad vēl kādi 10 cilvēki rādīja trakos teikvando trikus ar visām dēlīšu, ķieģeļu laušanām ar rokām un kājām utt. Un vispār es skolā jūtos tik labi, ka pat nebaidos visas skolas priekšā iet un izgāzties, dejojot kaut kādu kopīgo deju, kuru, protams, visi izņemot mani jau iepriekš zināja. Pie tam neviens jau nepamanītu, ka es izgāžos, ja mans aikido skolotājs tajās milzu tumbās pa visu skolas teritoriju neaprunātu mani un nespertu visu laiku kaut kādus jokus. :D Vēl šodien skolā eju pusdienās ar saviem klasesbiedriem un tad pēkšņi 3 mazās meitenes ar fotoaparātiem priekšā un grib mani nobildēt. Es te esmu jau 2 mēnešus un tas smaids vairs nemaz nav dabīgs. :D Es nesaprotu, ko viņas tādu manī saskata, bet tā jau kultūras lieta. Es, ieraugot kādu ārzemnieku mūsu skolā, diez vai skrietu viņam klāt un taisītu bildes. :D :D Pēc skolas braucām mājās un mamma bija modernā budiste, jo tās lūgšanas/mantras/svētos tekstus (nezinu, kas tas īsti ir), ko viņa parasti pirms ēšanas skaita, šoreiz viņa lasīja savā IPhone. Mājupceļā māsa vēl mani nošokēja, ka rīt skolā jābūt jau 5:00, tāpēc sporta dienu vārdā šodien gulēt eju jau 19:00.

25/08/11

Ceļos un veļos jau 3:20. Un pirmo reizi mūžā jau ap 4:00 taisnoju matus. :D Skolā ierodamies mazliet pēc 5:00, tāpēc arī saulrietu sanāk sagaidīt tur. Bet skolā jau liela rosība, pilns ar cilvēkiem, dažiem jau viss meikaps, frizūras gatavi. Tikai mana klase vēl nebija ieradusies, tāpēc sākumā patusēju ar māsu. Tad atbrauca arī pārējie, visi sāka gatavoties parādei - vilka dažādus kostīmus, sagatavoja plakātus, afišas utt. Skolā vispār tik jauka atmosfēra, jo ieradušies arī daudzi absolventi, tāpēc visiem ir lielie prieki. :) Pie tam satiku puisi, ar kuru pirmo kontaktējos no šitās skolas, kad vēl biju Latvijā, tā forši. Tad skatījāmies parādi (man nebija jāpiedalās), tik stilīgi bija. Visiem superkrāšņi tērpi un lieliska izdoma, kā prezentēt savas komandas tēmu. Tātad šogad tēmas bija tādas - zaļajai komandai kaut kas ar autosportu saistībā, rozā komandai Moulin Rouge, zilajai komandai Aladins, bet manai sarkanajai komandai bija tēma ar nosaukumu `3D` - Democracy, Decency, Drugfree. Un parādē man tik ļoti patika mūsu grupas doma, jo tur bija ietverta cīņa starp Red Shirts un Yellow Shirts, dažādi taju tradicionālie kostīmi un daudz kas cits. Bet vispār jau visas komandas, protams, bija kārtīgi pastrādājušas. ;) Pēc parādes tuvojās brīdis, kad man ar meitenēm jāuzstājas ar deju. Tik uztraukusies ja ne nekad, tad nu ļoooti sen nebiju bijusi. Es tur spiedzu, kliedzu, tirinājos un satraucos, bet citiem jau bija jautri uz mani tādu skatīties :D Bet, kad beidzot tikām uz laukuma dejot, tad nu izliku sevi visu, es domāju, ka trenerītei Laurai būtu prieks par to, kā es Explosion Taizemē prezentēju :D :D Un sajūtas tik labas, ka visi vairāk kā 2000 cilvēki skatās, smaida un atbalsta. Un pēc tam vēl tik daudz labus vārdus dzirdēju. Tad, lai dzīve būtu interesantāka, bija arī maza drāma, jo Mink izšķīrās ar savu draugu, tad tur lija asaras utt. Vēl šodien mana klase bija tik forši izdomājusi, ka nebija jāmaksā par pusdienām, jo klasesbiedrenes Bee tētis bija visiem sataisījis paciņās pusdienas, tik mīlīgi un arī ļoti garšīgi :) Pusdienu pārtraukumā atnāca arī kaut kādi 3 pieauguši transvestīti atjaunot mūsu karsējmeitenēm meikapu, bija interesanti paskatīties un pavērtēt, kas nākotnē varētu iznākt arī no mūsu skolas ladyboys. :D Pēc tam turpinājām skatīties sporta spēles un gaidīt vēl pēdējos dejošanas priekšnesumus un Taii man uztaisīja tik ideālu masāžu pleciņiem un sprandai, mmmm. Tad bija tā pēdējā deja, kur visām komandām bija jāiesaista karaļa portreti vai kaut kas par to tēmu, tad nu mūsu klases deju arī fotogrāfēju, jo Som bija piekususi visu dienu taisīt bildes. Tāpēc kaut kad jāmēģina no viņas arī visas tās miljons bildes dabūt. Bet nu skaisti, skaisti. :) Un tad sākās apbalvošana, kārtējie uztraukumi. Par manu un meiteņu deju dabūjām 3. vietu, bet kopumā, ņemot vērā gan sportu, karsējas, gan vispārējo komandas noformējumu, mēs uzvarējām!!! No rīta man māsa teica, ka sarkanā komanda pilnīgi katru gadu uzvar, tad nu mēs turējāmies godam. :)) Taču šis gads laikam ir īpašs, jo uzvaru dalījām ar rozā komandu, tāpēc bija tik stilīgi, ka mājās abas ar māsu varējām braukt kā uzvarētājas :D Kad visas balvas piešķirtas, visi kopā dziedāja karaļa himnu un taju valodā sauca `Long live the king!`. Bet pēc tam lielajās tumbās palaida Dtap dtap dziesmu, kas te ir topā visiem jauniešiem un tad visi vienkārši milzīgā barā tur pat sporta laukumā paballējās. Saule nenormāli karsēja un bija arī nogurums, tāpēc ilgi tur netrakojām un devāmies mājās, bet nu biju tik pozitīvi uzlādējusies, ka tāpat kā lielākā daļa skolēnu negribēju, lai sporta dienas beigtos. Bet nu ilgi jau nevar dzīvot ritmā, kad naktī jāceļas ap 3:00, 4:00 un jābrauc uz skolu. :D Bet nu atmiņas vislabākās un tādas emocijas! :))

26/08/11
Pēc sporta dienām, kurām visi bija gatavojušies jau kādus 2 mēnešus, skola šo dienu piešķīra brīvu no mācībām, tāpēc abas ar māsu visu laiku gulējām, ieēdām, atkal aizmigām un tādā ļoti garlaicīgā, bet nepieciešamā veidā pavadījām piektdienu. Vakarā vēl aizbraucām uz khong stundu, kur skolotāja teica, lai es māsai iemācu to dziesmu, ko spēlējam, jo viņa visu bija aizmirsusi, bet es ļoti brīnumainā kārtā nē. :D Un tad jau braucām mājās, pa ceļam redzējām superspēcīgu negaisu ar milzu zibeņiem, man patika. Un gājām gulēt.

27/08/11
Šo rītu sāku ar pucēšanos, krāsošanos un gatavošanos koncertam, uz kuru vakarā brauksim, jo māsa jau vakar bija sākusi domāt, ko vilks mugurā, un es negribēju atpalikt no viņas. :D Tātad dosimies uz Chick Mountain Music Festival, kas ir vienas dienas mūzikas festivāls, kur uzstājas visi, manuprāt, labākie Taizemes mūziķi - Da Endorphine, Palmy, Paradox, Scrubb, Suckseed un visam pa virsu perfektie Bodyslam. Uz notikuma vietu būtu jābrauc kādas 2 stundas, taču tur mūs gaidīja lietus un stulbie, stulbie sastrēgumi, tāpēc ceļā, manuprāt, bijām kādas 4 stundas. Pie tam Pans šodien bija vienkārši īpaši kaitinošs, visu ceļu runāja, ne mirkli nevarēja paklusēt, bļaustījās, čīkstēja, niķojās. Nebija jautri. Pie tam, kad bijām jau tuvu koncerta vietai, sēdējām mašīnā un dzirdējām, kā Suckseed spēlē, taču mašīnu kustīb tur bija tik lēna, ka to grupu pilnībā nokavējām. Bet, kad beidzot tikām iekšā, mūs sagaidīja mazā Woodstocka ar milzu dubļiem, lietu un labu mūziku. Tikai žēl, ka šo vakaru, kas varēja būt līdz šim man labākais Taizemē, pavadīju ar ģimeni, kura rokkoncertu apmeklēšanas ziņā nemaz nelīdzinās manai Latvijas ģimenei. Jo tur bija tik daudz vietas, kad ieradāmies, bet mēs stāvējām tik tālu no skatuves. Pie tam izšķirties jau arī nevarēja, jo tad kāds būtu nenormāli uztraucies, ka es pazustu utt. :D Bet tajā mūsu `drošajā` vietā blakus bija kaut kādi pretīgie vīriņi, kuri īpaši neslēpti šņauca kokaīnu vai kādu citu baltu pulverīti, nu vismaz es pamanīju. Un tad mamma ar māsu izrādījās supervājas, jo nevarēja panest cigarešu dūmus, tāpēc gājām prom, kad ritīgi lab grupa spēlēja. Pēc tam viņi visi izklaja lietusmēteļus uz zemes, sēdēja, klausījās mūziku. Taču es nu noteikti neesmu atbraukusi uz rokkoncertu, lai sēdētu un tāpēc arī paliku pie saviem principiem un visu laiku tur viena pati trakoju pie sava sēdētāju bariņa, jo mūzika bija tiešām lieliska un lietus arī pārgāja. ;) Tad, protams, mani ievēroja, jo vēl aizvien neizskatos pēc aziātes, un nofilmēja kaut kādi vīriņi no Pepsi, jācer, ka kādā reklāmā izmantos, haha :D Un tad māsa ieraudzīja slavenu taizemiešu aktieri, viņai obligāti vajadzēja ar viņu nobildēties, es negribēju, jo viņš izskatījās nereāli iedomīgs, bet nu māsa nelikās mierā un tad nu man arī ir bilde ar viņu māsas telefonā. Un, ja kāds domā, ka es varbūt daudz laiku pavadu pie telefona vai datora, tad viņš noteikti nav redzējis manu māsu, kura pat šovakar reti kad izlaida telefonu no rokām. Man tas bija pilnīgi nesaprotami, jo skanēja tik laba mūzika, ka neko citu vispār nevajadzēja. Jā, un kad pienāca Bodyslam kārta uzstāties, es jau biju pilnīgā sajūsmā par visu un viņi man patika vēl vēl vēl vairāk kā gaidīju, taču īpaši vairāk jau nav iespējams. Vienīgi žēl, ka viņi spēlēja tikai pusotru stundu, taču tā pusotra stunda bija lieliska. :) Un tad jau braucām atpakaļ mājās, ap 5:00 ievēlos gultā.

28/08/11
Kā parasti cēlos ar modinātāju, jo negribu, lai mana taju ģimene zina, kāda miega mīlētāja es esmu. :D Tad ar mammas māsu, viņas draudzeni, māsu un brāli braucām uz kaut kādu iepirkšanās vietu. Paņēmām Čauprajas ekspresi, nebija jau lēna tā laiva, taču no ekspreša lielākā pazīme tur bija skaņa, nu tā kā raķete, bet ne tajā labākajā nozīmē :D :D Taču arī šodien galapunktā mūs sagaidīja lietus, tāpēc no iepirkšanās nekas nesanāca, taču saēdāmies nenormāli daudz perfektus suši, nomnomnom. :) Braucām atpakaļ un redzēju 2 AFS brīvprātīgās, kuras bija nometnē, pilnīgi neticēju, ka Bangkoka, Taizeme var būt tik maza, ka kādam nejauši tā uzduršos virsū uz ielas, taču nebija laika runāt, jo man šovakar mazā ballīte ar klasesbiedriem par godu uzvarai sporta dienās. Bija jābrauc mājās taisīties, lai 17:00 jau būtu kaut kādā lielveikalā. Bet tas nemaz nebija garlaicīgi, kā varbūt biju gaidījusi, jo mēs to lielveikalu ātri pametām un izgājām ielās. :D Aizgājām uz kaut kādu bufeti, kur atkal priekšā nolika pannu un pats varēja taisīt visu, ko grib. Bijām salīdzinoši maz cilvēki, bet ļoti jauka kompānija. Pie tam Bee bija paņēmusi savu draugu ar pāris draugiem līdzi, kuri mācēja runāt angliski un pat zināja, ka Latvija atrodas Eiropā. Biju pozitīvi pārsteigta :D Pēc tam daži brauca mājās, bet daļa gājām uz karaoke istabu, tik smieklīga padarīšana, kā viņi man taju dziesmas dziedāja un kā Mink baidījās no spoka videoklipā. :D Vispār man ir tik forši draugi, jautri un jauki, man patīk. ;) :D Bija labs vakars un pēc tāda noteikti negribējās, lai rīt būtu pirmdiena ar skolu, bet tāda jau tā dzīve. :D

29/08/11
Kārtējā pirmdiena. Dejošanas stundā nekas nenotiek, jo visa skola vēl ir apsēsta ar Sporta dienām, tāpēc skatījām albumus no iepriekšējiem gadiem. Pusdienu pārtraukumā ēdamzālē arī televizoros uzlika video no sporta dienām. Pēc tam man nenotika augļu un dārzeņu grebšana, gāju pie savas klases uz taju valodu, kur viņi pirms stundas sākuma arī vēl dejoja karsēju deju un dziedāja to dziesmu. :D Programmēšanā arī skatījāmies bildes no Sporta dienām, nevis kaut ko mācījāmies. Tā kā cilvēku prātos tās Sporta dienas vēl nemaz nav beigušās. :D Bet pēc stundām gāju uz mūzikas klasi, kur šodien kādi 5 mani draugi tik forši improvizēja, bija man labs privātais koncerts. :D Vakarā atbraucām mājās, mēs ar māsu gribējām Glee skatīties, bet Pans gribēja kaut kādu boksu, par ko viņš ir safanojies, skatīties, tāpēc, kad tika izlemts par labu Glee, tagad es viņam droši vien nepatīku, jo manis dēļ viņš nevarēja darīt, ko grib. :D Bet nu es ceru, ka viņš ir kā visi bērni un ātri aizmirst tādas lietas.

30/08/11
Šorīt mūzikas klasē kā parasti Chim prasīja, lai Sanuk palīdz un kaut ko iztulko un pasaka man, taču viņam jau laikam tas ir apnicis, tāpēc baigā atsaucība nebija. :D Bet nu var jau saprast, arī man ir apnicis visu laiku neko nesaprast. Bet Kapsuun, tas mazais puika, kurš ar mani runā angliski, ir tik jauks, pie tam pilnīgi apsēsts ar savu melno angry bird spēļmantiņu, kuru vispār no rokām neizlaiž. :D Pēc tam pa ceļam uz zobenu cīņām trepēs kaut kāds ļoti foršs mazais puika ar mani parunājās, tikai pēc tam sapratu, ka tas laikam manas klasesbiedrenes Dia brālis un, ka es ar viņu Sporta dienās iepazinos. :D Bet vispār šodien jutos samērā slikti, visu laiku nāca miegs un īpaši smagi tas bija vācu valodās, jo tad nedrīkst nākt miegs, jo skolotājs visu laiku principā runā ar mani, jo pārējie vācu valodu nesaprot. Tāpēc man ir jākoncentrējas un jābūt gatavai atbildēt jebkurā laikā, pat ja citi tikmēr guļ. :D Vēl šodien viena no ķīniešu valodas skolotājām piedāvāja man piektdien piedalīties kaut kādās viņu aktivitātēs/šovā, taču what a pity, ka es netieku, jo man ir AFS nometne, kuru nevaru sagaidīt! :)) Mūzikā šodien Chim beidzot mācīja arī citus cilvēkus, tāpēc man bija kārtīgs mēģinājums pašai ar sevi, kas nozīmē, ka rīt iespējams sāpēs rokas, jo bišķiņ pārcentos. :D :D Un mūzikā arī izgāzos kārtējo reizi, jo viņi visi mēģināja kaut kādu dziesmu, taču man bija jābrauc mājās. Bet es gribēju būt pieklājīga un sagaidīt īsto brīdi, kad iet projām, lai viņiem netraucētu, taču beigās visi laikam domā, ka esmu jocīga, jo neeju prom. :D :D Šodien vakariņās pilns ar jūras veltēm, taču nebiju sajūsmā, labāk atkal ieēdu ananāsus un kukurūzu. ;)

P.S. Ir pagājuši 2 mēneši kopš esmu šeit un man ir tiešām slinkums šeit kaut ko rakstīt, uhhh, tas bija tik grūti, tāpēc tagad gaidiet ziņas tikai pēc nometnes, byee!

Chan roo prung nii*

2011-08-23T19:11:00.002+03:00

*Es gaidu rītdienu!!!

21/08/11
Tātad šodien atkal braucu uz skolu. Taču tik garlaicīgi man sen nebija bijis, pie tam meiteņu attieksme arī īpaši neiepriecināja. Es taču tos soļus māku, bet visu izdejoju vairāk reizes nekā viņas, kuras tikai vēl mācās. Reāli, esmu pārliecināta tikai par vienu meiteni (neskaitot mani), ka viņa varēs labi nodejot. Bet nu neiešu jau bojāt attiecības un uzbāzties ar mācīšanu. Pie tam pusi dienas pavadīju skatoties, kā viņi taisa komplektus mazajiem bērniem, kuriem sporta dienās jātaisa fons dejotājiem. Tur viss bija jāuzskaita precīzi, tam jādod sarkanie pušķi, tam lillā, tam vajag dzelteno cepurīti utt. Nu tā jau svarīgi, tikai man bija pilnīgi zemē nomests laiks, par ko arī paspēju pie sevis sapūcēties. Bet tad pienāca Mink un atvainojās par šodienu un no tiem pāris vārdiem man palika tik daudz labāk. Jā, šeit laikam iederētos kāds jēlais citāts par vārdu spēku vai kaut ko tamlīdzīgu, bet es gribēju vienkārši pateikt, ka pēc tam vairs nedusmojos. Un kad braucām mājās, māsai bija kaut kādi gossipi par Tank (to viņas draudzeni/draugu/mistery). Kaut kādai klasesbiedrenei, kurai jau ir draugs, gribas būt kopā ar Tank, taču māsai pēkšņi atklātības mirklis, ka viņai patīk Tank. Nu interesanti paklausīties tās intrigas. :D Un vēl šodien es iemācīju Panam spēlēt īkšķīšus, yeaaah!

22/08/11
Skolā rit pēdējās dienas pirms Sporta dienām, tāpēc neviens mācības neņem nopietni. Protams, es arī netaisos izlēkt, tāpēc ar klasesbiedriem sanāca nobastot pāris stundas. Tas bija tik smieklīgi, jau gandrīz esam pie kabineta durvīm, Mak prasa, vai gribam iet uz stundu. Visi bez šaubām novienojās, ka nē un tad es, Gem, Oi, Mak, Kawtang, Ment, Anny un vēl pāris cilvēki sēdējām bibliotēkā. Kārtējo reizi viņi smējās par manu rupjo vārdu vocabulary manas klades beigās. :D Vēl šodien beidzot dabūju gatavu savu stundu sarakstu, tādu, kā vēlos. Protams, pēc oktobra brīvdienām viņš atkal mainīsies. :D Bet nu tagad ir tā:
*pirmdiena - 0.taju mūzika, 1.taju deja, 2.taju valoda, kur nemaz nemācamies taju valodu, bet dziedam kaut kādas dziesmas par vēsturi, 3.bioloģija, 4.taju valoda (privātstunda), 5.pusdienas, 6.,7.augļu un dārzeņu grebšana, 8.programmēšana, 9.taju mūzika,
*otrdiena - 0.taju mūzika, 1. taju zobenu cīņas, 2.taju valoda (privātstunda), 3.vācu valoda pie vācieša, 4.vācu valoda, 5.pusdienas, 6.vācu valoda, 7.rokdarbi, 8.brīvs, 9.taju mūzika,
*trešdiena - 0.taju mūzika, 1.tikšanās ar Ajaan Ju, 2.taju valoda (privātstunda), 3.taju deja, 4.angļu valoda, 5.pusdienas, 6.,7.matemātika, 8.vācu valoda, 9.taju mūzika,
*ceturtdiena - 0.taju mūzika, 1.tikšanās ar Ajaan Ju, 2.,3.māksla, 4.taju deja, 5.pusdienas, 6.taju valoda, 7.vācu valoda, 8.aikido, 9.taju mūzika,
*piektdiena - 0.,1.taju mūzika, 2.,3.angļu valoda pie Wei Wei, kur vienkārši runājamies, 4.taju valoda(privātstunda), 5.pusdienas, 6.,7.taju valoda(privātstundas), 8.angļu valoda, 9.taju mūzika.
Pēc stundām ar dejošanu atkal īpaši nekā negāja, jo ir tik daudz visādi sīkumi dekorācijās, kas vēl jāpaspēj izdarīt līdz sporta dienām, ka dejošanai laika nepietiek. Tā nu sēdēju, skatījos, kā draudzenes krāso afišas un pēkšņi Toey sev uz rokas uzkrāsoja `ALISE`.

Tik mīlīgi! Betm par to nekā nedarīšanu ar deju, ja skatās no pozitīvās puses, es vismaz neesmu tik nogurusi, kā citas dienas. Un vakariņās braucām uz kaut kādu itāļu restorānu, kur Pans nenormāli mocījās ar tiramisu ēšanu, laikam galīgi nav vēl tas vecums, kad var izbaudīt saldo ēdienu, kurš nav pārcukurots. :D

23/08/11
Diena sākās ar to, ka kaut kāds vēl nekad neredzēts puisis ar mani gaitenī sāka runāt normālā angļu valodā, biju pārsteigta. Pēc tam es konstatēju, cik ļoti es mīlu šejieni, jo ir gandrīz jau septembris, bet no Latvijai raksturīgā rudens aukstuma nav ne miņas. Es dzīvoju pilnīgā vasarā visu cauru gadu. Kā gan cilvēks varētu nebūt laimīgs tādos apstākļos? :) Taju valodas stundā Kru Een teica, ka es visiem skolotājiem ļoti patīku, jo atšķirībā no citiem skolēniem uz stundām vienmēr nāku laikā. Jup, arī man pašai tā īpašība sevī tīri labi patīk. :D Tālāk sekoja supersmieklīgas vācu valodas priekš manis, jo Herr Ronal bija par kaut ko dusmīgs un tad šodien viņš lika Chim un Suay pierakstīt pilnu tāfeli ar tekstu `Das weiss ich nicht.`, jo reāli visā klasē tikai pāris cilvēki kādreiz kaut ko tiešām zina, par ko iet runa vācu valodas stundās. Bet mani tas tā uzjautrināja, jo viņi nezināja tik elementāras lietas, tādas, ka es pat zināju, kā to pateikt taju valodā, ko mācos tikai nepilnus 2 mēnešus, bet viņi nesaprata vāciski, ko mācās jau 3. gadu. :D (Un šeit noteikti nevajag pārprast, ka mana taju valoda būtu progresējusi, vienkārši viņi nezina pat tādas lietas kā `lesen`, `setzt euch` utt.) :D Bet tā rakstīsana uz tāfeles bija laba, jo atgādināja The Simpsons intro, kur Bārts vienmēr raksta uz tāfeles. Tālāk diena gāja kā parasti, taču pēc stundām bija baigās intrigas ar dejošanu. Bija paredzēts, ka mazākas meitenes nodejo savu priekšnesumu, tad dejojam mēs un tad ir fināls, ko dejojam visas kopā. Taču, kad Mink centās kaut ko noorganizēt ar to finālu, tad pilnīgi mistisku iemeslu dēļ mazās palika dusmīgas, dažas vēlāk raudāja. Nu bija drāma. Pie tam mazās dejoja samērā slikti, dažām bija tik dusmīgas sejas, ka paliek pilnīgi bail un rīt negribu uz viņām skatīties. Tā kā viņas neizdarīja visu gluži kā vajadzētu, viņām nebija tiesības dusmoties, manuprāt. Un man žēl arī Mink, kura cenšas visu sadabūt kopā, bet vesels bars šitā visu noraida. Kas vēl tāds? Ā, nu šodien bija superkarsta diena un bez lietus. Un tajā karstumā ārā mazajiem bija tik foršs mēģinājums priekš fona rītdienai, būs skaisti, ja visu izdarīs precīzi. Nevaru sagaidīt rītdienu! Jā, tad vēl klasei šodien bija jāpabeidz viena deja, kur beigās puiši cēla Su augšā špagatā, būs tik stilīgi. Un tad vēl piedāvāja mani pamēģināt pacelt, es, protams, neatteicu un bija tik forša sajūta, jāāā, man patika! Pēc tam ar DIa, Kawtang, Bat un vēl pāris cilvēkiem bija neplānotais brauciens uz Mahidol University. Tas ir tuvu skolai, tāpat ieēdām un tā. Un Dia teica, ka kopš pirmās dienas, kad mani satika, es esmu ļoooti atvērusies un man to bija tik labi dzirdēt. :) Tad māsa ar tēti atbrauca man pakaļ. Māsa mašīnā nošokēja, ka rīt skolā jābūt jau 6:00, tātad jāceļas pirms 5:00, kas šķiet pilnīgi neiespējami, jo, ņemot vērā, cik excited es esmu par rītdienu, es vienkārši nevaru aiziet gulēt! Kur nu vēl piecelties tik agri? Ā vēl māsa teica, ka brauks pie friziera, prasīja, vai es arī gribu. Gandrīz jau atteicu, jo domāju, ka jāiet gulēt, bet tad atcerējos, ka lasīju kādā no ceļojumu aprakstiem, ka Taizemē iet pie friziera ir kā iet uz galvas masāžu. Tāpēc devos pārbaudīt to uz savas ādas un tas ladyboy/transvestīts frizieris, pie kura tiku, nemaz nelika vilties. Bet labi, man jāmostas pēc 5 stundām, arlabunakti! Āāāāā, rīt liela diena, nevaru sagaidīt!

Sestdienaaaa!

2011-08-20T17:58:00.002+03:00

Jeees, pārējās meitenes ir aizņemtas, tāpēc šodien uz skolu nav jābrauc un varu atpūsties. Protams, pirmkārt man plānā bija izgulēties. Bet loģiski, ka, kad visu nedēļu gribēju gulēt, nebija laika, bet, kad tagad beidzot ir laiks, tad pamostos pati no sevis jau ap 7:00. Bet vispār šodien nekas interesants nenotika. Brokastīs aizbraucām uz kaut kādu vietu blakus tēta māsas mājai. Tad nu pēc tam ar viņu arī iepazinos - pēc sejas šie abi divi ir pilnīgi vienādi. Satiku arī abus brālēnus un māsa pēc tam stāstīja, ka ar vienu viņai nav kontakts, jo viņš ir gejs. Kas man likās ļoti dīvaini, jo skolā tas faktors viņai netraucē draudzēties ar visiem gejiem, ladyboys, tomboys utt. Bet nu nav jau mana darīšana ;) Tad vēl māsa šodien bija smieklīga, jo viņa pasūtīja botas visai savai dejošanai priekš sporta dienām, taču viņi pārdomāja un tad šodien viņai zvanīja, ka botas ir atvestas, jābrauc pakaļ, jāmaksā un jāsaņem. Un tad viņa izvairījās no telefona celšanas, jo nezināja, kā pateikt, ka tās botas tomēr nevajadzēs. Beigās visu atrisināja tētis :D Un šodien veikalā māsa ar brāli bija tādi mazie bērni, visu laiku kāvās :D :D Kas vēl tāds? Ā, vakariņās šodien atkal bija traki, jo es apēdu 2 porcijas un vēl māsai palīdzēju. :D Tas nav uz labu, bet es sevi cenšos mierināt ar to, ka rīt būs atkal jādejo un daudz jāsvīst :D Un vēl šodien bija progress ar sēdēšanu taju stilā, sapratu, ka īstenībā tas ir pat ērti, ja tā var sēdēt krēslā vai dīvānā, nu uz mīkstas virsmaz es domāju. To sāpju atslēga ir tas, ka skolā tā jāsēž uz cietas virsmas.

Kas tad te? Ā, Alise dzīvo Taizemē.

2011-08-20T13:28:00.003+03:00

17/08/11
Sporta dienu un dejošanas dēļ man nav laika normāli mācīties lanat, tāpēc šorīt mani pielika pie kaut kādu gongu spēlēšanas - ļoti elementāri, garlaicīgi un izskatās arī smieklīgi :D Bet neko darīt. Un vēl es te pūcējos uz sevi, ka nemāku taju valodu, jo gribētu arī kādreiz saprast, ko Chim man saka, jo sanāk tā stulbi, ka katru dienu viņš man māca lanat un katru dienu mēs pusi laika pavadām domājot, kā lai viens otram pasakām to, ko vajag. :D Pēc tam Ajaan Ju izdomāja, ka grib mācīt man taju valodu (kas nesakrīt ar manām interesēm, jo Ju nevar panest lielās devās), bet beigās sanāca, ka es viņai mācu latviešu skaitļus. Pēc tam gaitenī satiku to angļu valodas skolotāju no Kanādas, viņš ir tik foršs, tāds draugs man. Laikam jau viņam arī prieks, kad ar vēl kādu var parunāt angliski. Šodien arī kā parasti bja 3 vācu valodas, kur Taii (mana blakus sēdētāja) uz lapas uzzīmēja klases shēmu un mācīja man klasesbiedru vārdus. Un es pat gandrīz visus jau atceros, yeaaa! :) Pēc stundām Mink bija sarunājusi, ka tiksim mēģināt deju aikido telpā, jo tur ir spoguļi. Pavisam cita lieta, tik daudz izdarījām, ka forši nomierinājos pēc vakardienas bezcerības sajūtas. Tagad zinu - būs labi, ar deju tiksim galā! ;) Tad gājām skatīties volejbola spēli, jo pirms sporta dienām, kas ir nākamnedēļ, šeit jau visu laiku notiek sacensības, lai pēc tam noskaidrotu, kurš būs labākais. Un bija tik forši, ka sarkanā komanda (manējā) uzvarēja. :) Vēl šodien ar Mink ļoti forši parunājām par viskaut ko, jo pirms tam viņa man likās tāda mistiska draudzene, ka nevar saprast, vai es īsti viņai patīku vai nē. Bet nu tagad zinu, ka viss kārtībā. Tad ar māsu braucām mājās, aizvedām arī dažas viņas draudzenes, jo bija negaiss. Un viņas klase ir tik jautra, bet māsa vispār bomba. Mēs esam vienādas, ar identiskiem tizlajiem jokiem un visu, tik labs! :) Un vispār šodien kaut kā tik labi pozitīvi uzlādējos, ka paprasīju miljons jaunus vārdiņus māsai un mammai. Tagad tikai grūtākā daļa - atcerēties viņus! :D Un šodienas lielākais ieguvums - stilīgākā pidžama pasaulē. Ar Papaju virsū, nu to multeņu vīriņu, kurš ir kaut kāds jūrnieks un ēd daudz spinātus, lai audzētu muskuļus. Yeeeea! ;)

18/08/11
Šodien atkal kavējām skolu, jo mamma bija sajaukusi manus un māsas uniformas svārkus, tāpēc māsai vēl ātri bija jāgludina slapjie svārki, lai kaut bišķiņ viņus pažāvētu. Taču šodien nevajadzēja kavēt, jo skolā bija Zinātnes diena, kur man jāspēlē tie gongi. Bet nu paspēju, paspēju kaut kā un bija jau normāli. Un mūzikā ir tik foršs mazs puika Kapsun, kurš ar mani runā angliski un visu laiku saka, ka man tik labi sanāk spēlēt gongus, lanat vai vienalga, ko daru. :D Tad pārējie palika vēl mūzikas klasē, bet man bija jāiet uz mākslu. Tur šodien bija lieliski, uztaisīju kaut kādu tradicionālo briesmoņa masku.

Un mākslas nodarbības man ir individuāli skolotāju istabā un kā jau taizemieši, viņi visu laiku uztraucās, vai esmu paēdusi, tāpēc atkal mani pabaroja. :D Pēc mākslas gāju paēst, jo domāju, ka arī šodien stundas ir tikai 40 minūtes sakarā ar sporta dienām, bet laikam sapēros, jo ēdamzāle bija pilna ar pamatskolu. :D Tā nu sanāca, ka ēdu pusdienas kopā ar maziņajiem un nobastoju taju deju stundu (bet skolotāja zināja, ka eju ēst un nemēģināja mani apturēt, tāpēc uzskatu, ka neko sliktu neizdarīju). :D Pēc tam beidzot tiku pie savas klases. Atnāca Ajaan Mod un knieba visiem, kas no rīta nebija skolā (jo skolā bijuši tikai kādi 15 cilvēki, tāpēc, ka Zinātnes diena un viņiem jāvelk baltās žaketes, kurās ir ļoti karsti. Un tā viņi izdomāja nenākt). Tad vācu valodā bija kontroldarbs, nebiju gatavojusies, bet laikam jau biju gatavāka par daudziem citiem, jo visi teica, ka tik grūti, tik grūti. Nu es domāju, ka man būs normāli tur viss. Un šodien skolā baigi sāka apnikt visi tie mazie bērni, kuri nāk pretī un saka Hello. Pārāk daudz man tā viņu uzmanība, fuuu. Pēc stundām, kā katru dienu paliku šeit līdz 18:00, jo jātrenējas sporta dienām atkal. Un vispār tas, kā visa skola te gatavojas tam pasākumam ir apbrīnojami - skolēni paši taisa visas superskaistās dekorācijas, visur ir rosība, tiek zāģēts, krāsots, dejots, daži spēlē bungas, citi domā saukļus, vēl citi turpat blakus esošajā sporta laukumā pelna punktus savām komandām. Nekāda niekošanās! Un tad pirms braukšanas mājās uzzināju intrigas no māsas, ka kaut kāda meitene Faai no 12. klases šodien sakāvusies ar Yot, to jautro māsas klases ladyboy. Tur garš tas stāsts, bet nu garlaicīgi nav. :D Un kā katru dienu šonedēļ atkal mašīnā gulēju, jo pēc skolas ir pārāk liels nogurums. Un kā gan viņš varētu nebūt, ja ceļos 6:00, bet mājās braucu 18:00? :p

19/08/11
Man pilnīgi kā reflekss ir iegājies, ka, kad kāds nošķaudās, ir jāsaka `Uz veselību!`. Tāpēc mani kaitina, ka tajiem nav tam līdzīgs teiciens un man jāpaliek ar vaļā muti, jo neteikšu jau viņiem latviski, angliski vai vāciski, tāpat nesapratīs. :D Bet turpināšu ar pozitīvo. Šodien beidzot nekādi plāni nemainījās, tāpēc tiku uz savu angļu valodas stundu pie Wei Wei. Viņa ir tik stilīga, 23 gadus veca un pilnīga draudzene man. Wei Wei ir no Ķīnas, perfekti runā ar mani angliski un, pēc tikai gada nodzīvota Taizemē, pašmācības ceļā tekoši iemācījusies runāt taju valodā. Tāds stimuls, ka tas ir iespējams, lai gan viņa teica, ka aziātiem ir vieglāk to iemācīties, jo gramatika ir līdzīga un tā, bet nu es turpināšu censties. Un tad es viņai mācīju latviešu valodu bišķiņ, jo viņa bija aizmirsusi, ka es šodien nākšu un nebija sagatavojusies. Bet bija tik laba sajūta, ka bez nekādas plānošanas varēju pavadīt 2 stundas brīvi runājot angliski. :) Pēc tam turpinājās ierastā piektdiena, kad ir sajūta kā nometnē, jo visiem ir brīvais laiks. Tā nu mēs sēdējām pie galda, meitenes viena otrai pina bizes un visādi citādi mēģināja nosist laiku. Tad izdomāju, ka iešu ar savu klasi uz angļu valodu, jo jau vakar man bija 2 mākslas nodarbības, pie tam Ajaan Ladda bieži aizmirst par grafiku (laikam jau īsta māksliniece). Pēc skolas šodien beidzot pabeidzām deju, protams, tur vēl ir miljons kļūdas, ko slīpēt, bet man ir tāds prieks! :) Tad braucot mājās jau atkal biju pārgurusi, tāpēc izdzēru 2 superlielas Expresso krūzes, taču arī tās palīdzēja tikai uz brītiņu. Tāpēc vēl iegājām grāmatnīcā, sapratu, ka man baigi pietrūkst visādi Geo, Ilustrētās Zinātnes u.c., jo taju valodā viņus vēl noteikti nevaru lasīt. :D Un tad atbraucu mājās un vienkārši gāju gulēt. Tieši tik interesanta ir mana dzīve pirms Sporta dienām - miegs, skola, dejošana, vakariņas, miegs! :D

foon tok

2011-08-16T16:43:00.002+03:00

15/08/11
Skolā šodien parasta pirmdiena. Pat notika visas stundas un fruit and vegetable carving atkal taisīju puķītes no redīsiem. Tikai pēdējā stunda bija citādāka kā gaidīju, jo programmēšanas skolotāja manis dēļ pacentās un visu stāstīja angliski. Un, ja dara tā, tad atšķirībā no iepriekšējās nedēļas es pat visu saprotu. :) Pēc stundām sākās smagā treniņu nedēļa sporta dienām, kad skolā katru dienu tagad būšu līdz 18:00. Tā nu sāku mācīt kustības, taču es nezinu kā mēs tiksim galā. Visas meitenes nekad netiek uz mēģinājumiem, jāmāca pa daļām, bet tas ir vēl sarežģītāk, jo nevar nekādas kompozīcijas un neko izveidot. Un tam visam klāt vēl nāk karstums un fakts, ka netiekam telpā ar spoguļiem. Bet Shotiem gan ir maģija, jo tāpat kā LV daudzi zināja to deju, tad arī šeit visām meitenēm patīk. :D Pēc skolas abas ar māsu bijām pārgurušas, bet saņēmāmies un visa ģimene aizbraucām uz vjetnamiešu restorānu vakariņās. Ko es esmu novērojusi? Māsai ir pilnīgi noteikti ir augšanas vecums, jo viņa ēd kaut kādas trīskāršās porcijas un iztukšo visus traukus :D :D Un tad, kad jau taisījos iet gulēt, pa skype man zvanīja Dina ar Martu, manas itāļu draudzenes, un mēs tik forši parunājām. Visām vienas un tās pašas problēmas - nevaram atcerēties cilvēku vārdus, ik pa laikam izgāžamies ar kādu kultūras sīkumu. Bija tik labi dzirdēt, ka neesmu vienīgā! :D Bet pēc tam gan uzreiz iekritu gultā..

16/08/11
Skola kā parasti sākās ar lanat nodarbību, taču Chim šodien bija jābūt kaut kādā augstskolā, tāpēc tiku pie jauna skolotāja. Un vēl Ajaan Ju atnāca paskatīties un piesēdās man tik tuvu, ka nevarēju ne īsti rokas pakustināt, ne arī ērti justies. Viņa ir mazliet too much. Pēc tam pirmo reizi gāju uz zobenu cīņu stundu - āāā, tas man varētu būt mīļākais priekšmets, tik stilīgi. Protams, mēs tur necīnamies. Kā jau Taizemē, visam jābūt skaisti un graciozi. Viens no skolotājiem, kas bija tajā telpā pat teica, ka tā ir sword dancing nevis sword fighting, jo arī šeit ir visas tās tradicionālās kustības ar atliektajiem pirkstiem, wai sveicieni utt. Nu man ļoti patika, pie tam šķiet, ka atklāju sev jaunus muskuļus, katrā ziņā tādus, kurus agrāk neizmantoju. Pēc stundām Ajaan Mod man pateica, ka 1.-4. septembrī visiem AFS skolēniem, kas dzīvo Taizemes centrālajā daļā būs nometne Cha-am pilsētā. Jau fakts, ka viņus varēšu atkal satikt ir ļoti labs, bet tas, ka dzīvosim viesnīcā pie pludmales, visu padara vēl lieliskāku. Nevaru sagaidīt! Tad atkal turpinājās treniņnometne ar dejošanu. Es tiešām nezinu, kā mēs to izdarīsim un vai tas vispār ir iespējams. Bet negribu ieslīgt te detaļās par to, kā kaut kas nesanāk. Interesantāk ir tas, ka sāka līt lietus (foon tok) un visi pēkšņi gāja ārā, jo kaut vai bija negaiss īstenībā beidzot tieši bija gaiss, ko elpot. :D Tad ap 18:00 mamma atbrauca pakaļ un Joe (tas, kurš izskatās pēc Mistera Bīna) mani tik forši glāba no lietus un pavadīja līdz mašīnai ar kaut kādu milzīgu saulessargu. Taji vispār tik jauki, viņi tā rūpējas par mani, jo tas būtu `drausmīgi`, ja kaut kas notiktu ar falang (ārzemnieci). :D Pie mājas ieliņa atkal kā upe un šodien arī pērkonu dzirdēju, nevarēju nedzirdēt, jo no viņa aizkari trīcēja, bija mazliet stiprs :D :D Tagad gulēt, jo rīt noteikti būs smaga, smaga diena. Tschüss!

update

2011-08-14T19:17:00.001+03:00

12/08/11
Šodien ir īpašā `bez skolas` piektdiena, jo Taizemē brīvdiena par godu Māmiņdienai (šeit cilvēki saprot, ka svētki IR jāsvin, nevis tikai jāatceras, sēžot darbā vai skolā). Tāpēc visu dienu pavadījām tāpat pa māju slinkojot, bet vakarā ar ģimeni devāmies uz Bangkoku vakariņās. Pa ceļam redzēju perfektas debesis - vienā pusē spīd rietoša saule, otrā pusē tumši, tumši negaisa mākoņi, bet tieši priekšā tādā mazliet migliņā ir Bangkokas augstceltnes. Es kārtējo reizi sapratu, ka gribu dzīvot lielā pilsētā, man patīk tā dzīvība. Un gribu braukt ar mašīnu, lai to visu vieglāk izbaudīt. Jo arī uz šosejas var tādus skatus redzēt - piemēram, kad sastrēgumu stundā sēžam augšējā šosejas slānī, bet apakšā tur ir mašīnu jūra, kur vienā pusē spīd sarkanas gaismas, otrā - baltas un tam visam nevar redzēt galu. Jā, bet tie mākoņi šodien bija labākie - es laikam pārāk daudz National Geographic skatos par visām stihijām, vētrām utt. :D Chan choob maak, mans mīļākais kanāls, esmu atkarīga ;) :D Tālāk par vakariņām. Izrādījās, ka brauksim 4 stundas ar kaut kādu kruīzu pa Čaupraju, gar visām skaistākajām vietām - tempļiem, mājām. Tas bija tik skaisti - viss perfekti izgaismots un tas, ka šeit pat nakts laikā ir tik silts, ka pilnīgā komfortā var staigāt pa āra klāju un skatīties visu.

Vēl uz kuģa ļoti bija padomāts par Māmiņdienu, jo katrai mammai tika piešķirta tāda skaista piespraude, kā dāvana. Un katrs kruīza apmeklētājs dabūja arī tādu kā lotosa ziedu, kur iekšā bija svece. Un tad kuģis apstājās pie Wat Prakeo un Grand Palace, visi izgāja ārā, aizdedzināja svecītes un dziedāja Karalienes himnu. Āāā, tādas emocijas, es jau kādu miljono reizi no jauna iemīlējos Taizemē. Un pēc tam vēl salūts! Tad gan gājām atpakaļ iekšā, kur sākās ballītes daļa ar kaut kādu grupu, kur backvocālistes bija ieģērbušās noughty parodijā par japāņu skolnieču uniformām. Solists jau dziedāja labi, bet tās čikas visu, visu sabojāja, vēēē :D Bet bija jautri, kad visa ģimene apsmējām viņas. :D :D Un, braucot uz māju, jautrībai vēl pamācīju Panam mazliet latviešu lamuvārdus - viņam patika. :D

13/08/11
Vakar vakarā māsa paziņoja, ka šodien jāceļas 7:30, jo brauksim satikt viņas draudzeni Mint. Sākumā mamma mūs aizveda līdz Skytrain, tad braucām līdz pašai pēdējai pieturai, kur stacija atvērta tikai no vakardienas. Tad satikām Mint, braucām ar autobusu un soong teu (šodien dažādus transporta līdzekļus sanāca izmantot) līdz beidzot nonācām Ancient Siam. Tas ir tāds kā parks, kas ietver raksturīgākās, skaistākās ēkas, kultūras pieminekļus, ko var atrast visā Taizemē, tikai mazākos izmēros. Ļoti skaisti, pie tam izīrējām riteņus, lai visu to teritoriju apbraukātu un labi pavadījām laiku, jo Mint ir ritīgi forša, viņai ir 22 gadi, tā kā man patika arī ar vecāku cilvēku parunāt pārmaiņas pēc.

Pie tam viņa gadu dzīvojusi UK, tāpēc ar to runāšanu pat nebija nekādas problēmas. Pēc tam ar Taizemes lēto taxi aizbraucām līdz kaut kādam lielveikalam, iepirkāmies, tiku pie skaistas kleitas, McDonalds auskariem un vēl pāris niekiem. Mint arī uzaicināja uz savu augstskolas izlaidumu janvārī Chang Mai, tātad būs izbrauciens. Tad paēdām vakariņas superīgā vietā, kur atkal priekšā nolika ogles un trauku, kur pats visu var cept un vārīt. Bet tā bija bufete, kur par Ls1,60 varēja ēst, cik lien, tāpēc bez visiem cepamajiem gardumiem es pa ilgiem laikiem pārēdos suši un, protams, pa virsu vēl 2 veidu taizemiešu saldos ēdienus paķēru. :D Tad bija laiks braukt mājās, Mint aizbrauca, bet mēs ar māsu superlabā garastāvoklī gājām uz Skytrain, kur visu atpakaļceļu pilnīgi stulbi jokojām un pārsmējāmies, piemēram, par pieturu nosaukumiem Mo Chit un Chit Long.

Mājās izdomājām, ka jātaisa filmu vakars, taču vispirms man bija privātais koncerts, jo Pans dušā no visas sirds dziedāja tā, ka visa māja skanēja. :D Un pēc tam skatījāmies taju šausmeni Laddaland. Tik psihi, es bieži tā nebaidos. Pie tam pierādījās, ka nav jāmāk valoda, lai saprastu filmas būtību. Bet bija arī smieklīgi, kad māsa, piemēram, prasīja, kādi mums Latvijā ir spoki. Es teicu, ka mums tādi nav. :D Bet Taizemē viņi visi ļoti tic spokiem, nezinu, kāpēc, bet tas ir smieklīgi. Pēc visām šodienas aktivitātēm gāju gulēt un nemaz negribēju domāt par dejošanu, kas man rīt jāmāca klases meitenēm.

14/08/11
Ņemot vērā, ka piektdiena bija brīva, tad ar Mink izdomājām, ka šodien varētu tikties skolā un sākt beidzot mācīties deju priekš sporta dienām (jo palikušas tikai 10 dienas). Ierasties skolā bez skolas uniformas un redzēt arī pārējos cilvēkus tādus bija tik nepierasti, bet ļoti forši, visi pilnīgi citādāk izskatījās. Vēl labāk kā parasti! ;) Un skolā tāda mājīgā atmosfēra, jo ne jau tikai mūsu klase bija skolā, bet vēl daudzi citi cilvēki, jo visi kaut kam gatavojas. Mans klasesbiedrs Nah, kā parasti, sagaidīja mani ar tekstu `Welcome to Thailand!` :D Tad mācīju Mink kustības, bet gāja grūti, jo mēs tikām tikai klasē bez kondicioniera un bez spoguļa.Tāpēc iemācīju viņai tikai bišķiņ - no rītdienas sāksies hard work, kad no skolas laikam ātrāk par 18:00 prom netiksim. Bet, kamēr gaidīju, kad man 16:00 brauks pakaļ, paskatījos klases otru priekšnesumu. Viņiem te vispār karsējmeitenes (arī pāris karsējpuiši) iedalās 2 veidos - vieni dejo vairāk hip-hopu, bet otri dejo pavisam citādāk, tādas asas, karsēju kustības, kur paši runā tekstu un skaita ritmu, bez nekādas mūzikas. Būs man liekās, ka ļoti interesanti un kvalitatīvi arī noteikti, jo, piemēram, mūsu klasē paši nemaz nedomā soļus, bet ir sameklējuši kaut kādas 2 treneres no augstskolas, kuras visu domā, māca, slīpē. Tā lieta tiek ņemta pavisam nopietni! Āāā, un skolā ir puisis vārdā Joe, kurš man atgādina Misteru Bīnu! :D (Piefiksējiet faktu, ka es sāku atcerēties cilvēku vārdus, yeyeye). Mājās Pans vakariņās raudāja, jo nedabūja bekonu, bija smieklīgi skatīties, kā viņš cenšās vēl kādu asaru izspiest :D Tad piesēdos pie datora un man bija pavisam neplānota saruna pa skype ar savām itāļu draudzenēm no nometnes Martu un Dinu. Sarunājām, ka rītvakar jāieplāno normāla saruna, jo šodien nebija daudz laika, bet kopumā jau forši. Un tad izdomāju, ka varētu patulkot taju dziesmu angliski. Tā nu apmēram pusotru stundu mocījos un tiku galā tikai ar pirmo rindiņu. Taču, kad katrs vārds jāmeklē vārdnīcā, tad tas tulkojums sanāca drausmīgs un pilnīgi nesakarīgs. Tomēr bija arī daļa, par ko priecāties, jo fonētiskais tulkojums bija labs, tikai 1 mazu kļūdu pieļāvu. Ko tas nozīmē? Es māku lasīt taju valodā!!! Lai gan ļoti, ļoti, ĻOTI lēni un ar burtnīcas palīdzību, pie tam nesaprotot, ko izlasu. Bet visu uzreiz jau acīmredzot nevar dabūt! :D :D Ujj, bet bija long day, tagad miedziņš nopelnīts!

ขี้เกียจ

2011-08-12T11:00:00.002+03:00

10/08/11
Sākumā vēlos atvainoties, ka šeit vairs tie ieraksti nav tik regulāri un gari. Vienkārši vakaros pēc skolas ir pārāk liels nogurums, lai pieķertos dienas notikumu aprakstīšanai. Bet tālāk ne par to. Ko es darīju šodien? Spēlēju lanat skolas pasākumā, jo (lai gan īstā Mātes diena ir tikai piektdien, Karalienes dzimšanas dienā) šodien skolā mazā ceremonija par godu Māmiņdienai. Brīnumainā kārtā mēs ar māsu šoreiz pat atbraucām uz skolu laicīgi. Tad visiem bija jāvelk svētku uniformas (kaklasaites un žaketes) un jāiet spēlēt. Protams, mūzikas skolotājs bija izdomājis, ka man jāsēž pašā priekšā visai mūzikas grupai, par ko man, protams, nebija milzīgs prieks, jo tā sēdēšana vēl aizvien sagādā grūtības, bet, sēžot priekšā, nekā īpaši pagrozīties un atpūsties arī nevar. Par laimi laikapstākļi bija draudzīgi un nespīdēja saule, bet arī lietus nelija. Vienā brīdī gan, kad saule parādījās, tad sēdēt tajās žaketēs bija diez gan mokoši. Kamēr mēs gaidījām savu uzstāšanos, skolā bija ieradušies mūki, tad skolotāji un direktore viņiem deva ziedojumus. Bija garas oficiālās runas. Un tad beidzot dejotājas bija gatavas, varējām spēlēt. Kopumā es zinu, ka varēju nospēlēt labāk, taču visi tāpat teica tikai labus vārdus un apbrīnoja mani, ka tik ātri esmu to iemācījusies. Es gan tiešām neuzskatu, ka esmu kaut ko baigi labi iemācījusies, man un lanat ir vēl garš ceļš ejams. :D Vēl visiem AFS skolēniem, kas ir mūsu skolā, atkal bija jātaisa kopbilde, jo viena meitene brauks apmaiņas programmā uz Austriju, bet viņa nebija pirmdien uz visu lielo sveikšanu. Un tad skolas diena turpinājās kā parasti. Kad braucām mājās, atgadījās mazā avārija, jo mammas mašīnai riepa pārplīsa. Tā nu kādu pusotru stundu dabūjām pasēdēt starp rīsu lauku un kaut kādām mājām, kur daudz suņi staigā. :D Tad beidzot ieradās mūsu glābēji - mammas māsa un tētis - un tad jau braucām mājās. Pēc šīm atrakcijām gan biju kā zīdainis, jo gribēju tikai ēst un gulēt un to arī darīju. ;)

11/08/11
Atšķirībā no Latvijas skolām (vai arī tā ir tikai Pārgaujā), kur ekskursijām un pasākumiem atvēlētas tik maz dienas, Taizemē kaut kas notiek praktiski katru nedēļu. Piemēram, šodien ar māsas klasi braucām uz Bangkoku kaut kādu milzīgu zinātnes izstādi apmeklēt. Tā vieta bija milzīga un tur ir tik daudz, ko redzēt, taču tur bija arī tik ļoti daudz cilvēki, ka nekam īsti nevarēja tikt klāt. Bet jebkurā gadījumā lieliski pavadīju laiku, jo māsa un viņas draugi ir tik smieklīgi.

Piemēram, viņiem ir atrakcija, ka, ieraugot skaistu puisi, viņi cenšas neuzkrītoši iefiltrēties viņa bariņā un iet līdzi. Nu, es nemāku izstāstīt, bet izskatās tik smieklīgi, kad viņi izseko kādu :D Tad vēl māsas klasē iet ladyboy vārdā Yot, kurš vienkārši ir pats smieklīgākais cilvēks skolā. Nopietni - atbraucot atpakaļ uz skolu, man sāpēja vaigi no smiešanās :D Viņš visu laiku autobusā dejoja un tas bija tik hahaha. :D Un ko es ar to gribu pateikt? Ka ladyboys ir tiiiik jautri, nopietni, ar viņiem nekad nav garlaicīgi. Protams, ir daži izņēmumi, kuri spēj kaitināt ar kaut kādiem izgājieniem, bet, piemēram, Yot vienkārši bija vakardienas brauciena nagla, uzlaboja visu pasākumu kādas 5x :D :D Kas vēl? Ā, dažreiz esmu mazliet confused par tiem ladyboys, shemales, gays utt. Nesaprotu to atšķirību. :D Bet māsas klasē, piemēram, ir interesants pāris - mazliet puiciska meitene un puisis, kurš ir meitene (itkā, jo reāli viņš ir puisis, bet uz skolu velk meiteņu uniformu). Bet viņi abi ir ļoti forši. Un tad vēl ir māsas draugs/draudzene, kas laikam ir meitene, taču grib būt puisis un es arī nesaprotu, kādas īsti ir viņu abu attiecības, vai viņas ir labākās draudzenes vai tur ir kaut kas cits. Bet nu interesanti pavērot, kas notiek! :D Āā, vēl es ļoti izmantoju, ka esmu ārzemniece (īpaši jau, kad esmu skolas uniformā), jo visi skatās uz mani un tad es skatos visiem cilvēkiem acīs. Un ir tik smieklīgi skatīties viņu reakciju - daži sakautrējas, daži smaida pretī, daudzi grib nofotogrāfēties, bet vissmieklīgākie ir mazie bērni, kuri parasti sāk smieties un viens ar otru sačukstēties un aprunāt mani. :D Bet pēc visām izklaidēm atbraucām atpakaļ uz skolu, māsas klase bišķiņ patrenējās sporta dienām ar savu deju - būs ļoooti labi. Tikai tagad man bail domāt deju savai klasei, jo ir baigā spriedzīte, kad zinu, ka citiem ir tik labi jau viss noslīpēts. :D Vakarā vēl Pans kārtējo reizi lika man smieties, jo bija dabūjis Iphonam kaut kādu aplikāciju, kur Džastins Bībers sit pats sevi, un tad visu vakaru man viņu ļoti priecīgs rādīja. Pēc tam vēl uzlika Džastina Bībera dziesmu un rādīja tā kā popielu. Protams, beigās pasakot, `Justin Bieber gay man!` :D :D That`s all for this time! :)

P.S. Atvainos, ka man te putrojās angļu valoda iekšā, es cenšos savaldīties, taču ikdienā pārāk pierasts viņu izmantot. ;)

Ir tā, ka es nevaru iedomāties iemeslu, kāpēc, lai gribētu prom no šejienes. :))

2011-08-09T15:49:00.000+03:00

Tikko piedzīvoju savu garlaicīgāko dienu skolā. Jo bija ieradies kaut kāds viesskolotājs, tāpēc visām 12. klasēm VISAS dienas garumā bija angļu valoda. Un tas bija tiiiik nenormāli garlaicīgi, es nopietni mocījos, lai neaizmigtu tur pat uz krēsla, bet daudzi arī necentās turēties pretī miegam un pagulēja. :D Pēc tam ieraudzīju, ka Ajaan Ju mani mēģinājusi cītīgi šodien sazvanīt, bet man nebija laika viņai atzvanīt, jo bija jāiet trenēties spēlēt lanat, jo rīt jāuzstājas skolas priekšā. Bija hard mēģinājums, bet kopumā vajadzētu būt ļoti skaisti, jo mēs spēlēsim un meitenes dejos taju dejas. ;) No skolas beidzot tikām ārā ap 17:20. Kamēr gaidījām mammu, paskatījāmies futbola spēli tur pat, tā viņiem kā liela ballīte, visur skan mūzika, ir ēdiens, daudz cilvēki. Un tad mašīnā Ajaan Ju beidzot izdevās mani sazvanīt. Viņa esot visu dienu mani meklējusi, jo es neesot bijusi uz stundām. Laikam vācu valodas skolotājs, kurš teica, ka man jāiet uz to angļu valodu, bija izmirsis to pateikt Ju. Tāpēc viņa teica, lai neesmu noughty girl un rīt mums būs jāparunā par stundu sarakstu, jo skolotāji esot mani gaidījuši :D :D Un vēl tajiem ir tāds tā kā pa jokam, ne īsti lamuvārds dtap dtap, kas nozīmē `es gribu tevi appēst`. :D Un, kad Ju teica, ka viņa grib mani apēst, jo neeju uz stundām, es knapi savaldījos, lai nesmietos telefonā :D Bet pēc tam māsai un mammai pateicu, tad visas kārtīgi iesmējām. :D Un Taizeme jau noteikti ir valsts, kur par skolotājiem nedrīkst smieties, taču māsa teica, ka Ajaan Ju ir izņēmums, jo viņa ir bišķiņ jocīga, pat viesmamma ar savām draudzenēm par viņu gossipo. :D :D Tā nu es atkal pārliecinos, ka man ar to ģimeni ļoti paveicies. ;)

Sprechen.

2011-08-08T19:08:00.001+03:00

Tā diena ir pienākusi - beidzot teicu savu runu skolā un iepazīstināju visus ar sevi taju valodā. Bet tik vienkārši jau tas nebija. Jo māsa šorīt bija lēnāka kā citas reizes, tāpēc kavējām arī vairāk kā citas reizes. :D Tad nu uz skatuves sanāca gandrīz vai pa taisno no mašīnas skriet. Jo skolotāja jau bija vairākas reizes manu vārdu pa visu skolas teritoriju mikrofonā saukusi. :D Pati runa arī bija samērā smieklīga, protams, pusi no sava teksta angļu valodā es aizmirsu, jo tam īsti negatavojos un tad kaut ko tur noimprovizēju, bet tas vēl bija normāli.

Kad sāku runāt taju valodā, tad likās, ka mikrofons mani nenormāli bremzē un no malas varētu izklausīties, ka runāja kaut kāda meitene no Latvijas ar problēmām. :D :D Bet visi applaudēja, smaidīja, tad jau bija labi. ;) Pēc tam bija jābūt taju deju stundai, bet pilnīgi mistiska iemesla dēļ mani aizveda sēdēt uz skolotāju istabu, tur neviens īsti neko nepaskaidroja, tā nu pāris stundas vienkārši neapmeklēju. Bet skolotāju istabā tik forši, viņi tur visi tik mājīgi ar plikām kājām staigā. :) Tad gāju uz taju valodas stundu, šodien grūtu tēmu ņēmām ar skolotāju, bet bez tādām jau neiztikt. Un vēlāk uzprasījos Ajaan Ju, lai sarunā man vairāk kā 3 stundas nedēļā taju valodu. :)) Augļu un dārzeņu grebšanā taisījām puķītes no kaut kādiem milzu redīsiem, man pat patika, kā man sanāca. Bet nu vispār tā lieta ir tik neparocīga, jo pusotrā stundā uztaisīt 3 puķītes - tas taču dzīvē nekam neder! :D Pēc tam gāju atkal pie Ajaan Ju, jo izrādās, ka 12. klasēm ir kaut kāds eksāmens, tāpēc man pēdējā stunda nenotiek, jo viņi visi ir tur. Tāpēc viņa mani aizveda uz kaut kādu stulbu stundu pie kaut kādiem pamatskolniekiem. Vienīgi skolotājs no Kanādas par laimi saprata, ka man tur īsti nepatīk un tad mēs visu laiku kaut ko tur jokojām, jo es varēju noprast, ka arī viņš par Ajaan Ju nav īsti sajūsmā, jo viņa diez gan izteikti mācīja viņam, kā darīt savu darbu. Nu tā, es negribētu, lai man tā dara. Bet pēc tās stundas par laimi tiku atkal brīvsolī, gāju trenēties lanat, kā ierasts, taču Chim kaut kur bija pazudis, tāpēc neko nepaspēlēju, tikai pasēdēju mūzikas klasē ar ļoti foršu khong skolotāju un dažiem skolēniem. Tad klasesbiedrenes mani savāca, jo bija jāiet gatavoties sporta dienām, respektīvi man viņām jāmāca deja. Sapratu, ka Explosion kustības ir pārāk high level, tāpēc tagad man ir mājas darbs izdomāt kaut ko vieglāku. Taču es jau nu noteikti neesmu ideju māja, redzēs, kas tur sanāks! :D Par šodienu vēl 3 lietas un tad eju gulēt:
1) Ajaan Ju teica, ka izskatās, ka esmu pieņēmusies svarā. Es viņai teicu, ka nēēē, nevar būt. Bet viņa teica, ka jā, viņa gribot, lai es uzēdos, jo tas nozīmējot, ka esmu laimīga. Haha, stulba ideja, manuprāt, tad es labāk esmu nelaimīga :D :D,
2) tajā angļu valodas stundā pie sīkajiem viena maza meitene bija mājās pacentusies un māsai palūgusi uzrakstīt vēstuli ar tekstu `Čau! Tu esi skaista. Kad tu brauc atpakaļ? Vai tu mīli Taizemi? Prieks ar tevi iepazīties.` un facebook vārdu. Kad māsai šito izstāstīju, viņa arī pasmējās, ka man fanu klubs un ka esmu mazo meiteņu elks. :D,
3) mana māsa pilnīgi brīnumainā kārtā šķiet tik pieaugusi. Viņai ir 15 gadi, bet te daudzi skolas biedri, kas vecāki par viņu, uzvedas bērnišķīgāk. Un tādā ziņā man ar viņu ir tā paveicies, jo viņa saprot dieeezgan daudz no dzīves, tā kā man sanāk ļoti viegli kontaktēties ar viņu. :)
Chan rak prathed thai! Fan dii!

Vakar bija slinkums rakstīt, tāpēc labrīt ar vecām ziņām! ;)

2011-08-06T06:01:00.003+03:00

No rīta skolā runa, protams, atcēlās. Tāpēc gāju uz mūzikas klasi, kur arī pavadīju gandrīz visu dienas pirmo daļu, jo pārējiem nenotiek stundas daudz piektdienās, tāpēc arī es paņēmu brīvu no angļu un vācu valodas. Kamēr biju tur, pamēģināju vēl 3 citus taju mūzikas instrumentus, bet ar tiem man daudz grūtāk gāja kā ar khong un lanat, tāpēc īpaši ar to neaizrāvos. :D Bet piektdienas vispār skolā ir interesantas, jo lielākā daļa no vidusskolas puišiem ir armijas apmācībā, kamēr lielākā daļa pamatskolas ir skautu un gaidu uniformās. Un es nezinu, kur ir skolotāji, bet, kamēr sēdēju mūzikas klasē, viena no manām draudzenēm tur pat arī vadīja stundu mazajiem skautiem.

Pēc tam taju valodas stundā mācījos par intonācijām un pēc stundas pati uzprasījos skolotājai uz mājas darbu, lai tās lietas ietu ātrāk uz priekšu. Pēc tam sēdēju gaitenī, gaidīju draudzeni un pa to laiku vesela klase ar mazajiem, supermīlīgajiem tajiem skautu uniformās nāca ar mani runāties. Un es atkal nobrīnījos par viņu valodas zināšanām, jo viņi bija tik maziņi, bet vairāki runāja angliski labāk kā mani klasesbiedri. :D Un ir viena lieta, ko, manuprāt, vēl neesmu izstāstījusi. Kad kāds man prasa, no kurienes esmu. Es saku Latvia. Viņi vienmēr pārprasa `Lassia?` (ar to viņi domā Russia, jo viņi `r` un `l` burtus visu laiku maina vietām vai izrunā vienādi). Un man ir ļoooti apnicis, ka viņi tā dara. Pie tam dažreiz vēl kāds paprasa, vai Latvija ir pilsēta? Nu come on! Kādas viņiem ir ģeogrāfijas zināšanas? Mums ģeogrāfijā gan liek visas valstis mācīties no galvas, tā kā pat ja aizmirstu, kur viņa atrodas, esmu pārliecināta, ka zinātu vismaz kontinentu un arī to, ka tā ir valsts. Nu jā, tas tā mazliet, lai ir, par ko man te padusmoties arī. :D Tad gāju pusdienās tur satiku klasesbiedrenes un varēju atkal pārliecināties par savām supervājajām `akmens,šķēres,papīrs` spējām, jo mēs čikājāmies un tas, kurš zaudēja, sita otram pa plaukstu, un beigās manējās bija sarkanas :D Bet vispār piektdiena ir kā nometne, visi čillo, nekādas stundas nav jāapmeklē, tad mēs vēl spēlējām UNO. Visu laiku ir jautri. Kad beidzot man stundu sarakstā bija ieplānota mākslas nodarbība, tad aizgāju tur un uzzināju, ka skolotāja atkal nav skolā. Tāpēc gāju ar savu klasi pie ajaan Mod uz angļu valodu. Tik jautra stunda, skolotājs visu laiku kaut kādus jokus stāsta. Bet, kad man prasīja, vai zinu, ko nozīmē `trash collecting`, un es teicu, ka jā un paskaidroju, tad kaut kas no klases teica, ka ir saprastis tikai vārdu `company`. Tā viņi te mācās! :D Pēc skolas bija khong nodarbība, taču tā mani nenormāli nomocīja, jo pēc šīs nedēļas skolā, kad pirms un pēc stundām ir jāspēlē lanat un visu laiku jāsēž taju stilā, manas kājas nevarēja vairs ilgāk to izturēt arī khong nodarbībās.

Tāpēc bija tāda īsā stunda un pēc tam mājās mamma mani glāba un uztaisīja lielisku masāžu kājām. Bet prinipā traka tā sēdēšana. Bet vakars tomēr bija labs, jo māsa mācīja man valodu. Sākumā normāli, pēc tam pieķērāmies pie rupjajiem vārdiem, tik smieklīgi, kā mēs abas domājām, kā labāk viņus angliski paskaidrot. Nu bija fun fun fun fun!

wan nii

2011-08-04T18:35:00.000+03:00

Sākot ar šo rītu, man skolā diena sāksies un beigsies ar Lanat (beidzot uzzināju, kā sauc to ksilofonam līdzīgo instrumentu) nodarbībām, jo tā kā nedejošu Mātes dienā, tad kopā ar skolas orķestri spēlēšu gan. Tāpēc tagad mani gaida hard work. :D Pēc tam stundu sarakstā paredzēta tikšanās ar manu kontaktpersonu, bet viņa šonedēļ nav skolā, tāpēc garlaikojos viena pati brīvstundā un mācos alfabētu no galvas. Pēc tam vajadzēja būt 2 mākslas nodarbībām, taču arī tā skolotāja izrādījās, ka nav skolā, tā nu mans rīts bija samērā garlaicīgs. Pa brīvstundām paspēju pasēdēt skolotāju istabā, kur viņas visas smējās par kaut kādiem saviem jokiem, bet principā jau jautri, tāda pozitīva atmosfēra. Un tad gāju uz bibliotēku, lai palasītu avīzes angļu valodā, bet pa ceļam satiku angļu valodas skolotāju no ASV, kurš ir superjauks vīriņš, kurš 20 gadus jau dzīvo Taizemē, bet nerunā taju valodā praktiski nemaz. :D Bet viņš ir ļoti draudzīgs un teica, lai nāku vienmēr ar viņu parunāties, kā man ir brīvāks laiks. Kad tiku līdz bibliotēkai, protams, tikai sākumā baudīju lasīšanu klusumā, jo nepagāja ilgs laiks, kad jau atkal biju ielenkta starp daaaudziem vēl neredzētiem cilvēkiem, kuri visi gribēja ar mani parunāt. :) Pēc visām brīvstundām sekoja taju deju stunda ar vienu no 12. klasēm, taču viņiem nesanāca tik labi kā manai klasei. :D Bet stundā parunāju ar puisi, kurš pagājšgad bija ar AFS Meksikā, stāstīja, kā viņš tur ballējies un, kā viņam tas paticis. Principā centās iestāstīt man, ka Taizeme nebija pareizā izvēle man. Bet nu neizdevās! Man te pārāk patīk ;) Un vēl tajā stundā pamanīju, ka daudziem puišiem izgriezti kaut kādi robi matos. Prasīju, kāpēc tā. Viņš atbildēja, ka skolotājs domā, ka viņu mati ir pārāk gari, tāpēc nogrieza. Taču reāli tam puisim, ar kuru runāju, lai dabūtu vēl īsākus matus, būtu jānoskuj plika galva. Jā, viņš arī teica, ka nesaprot, kāpēc viņam arī tie robi izgriezti. Bet pēc tam tiku atkal pie savas klases, viņiem bija taju valodas stunda, kur Mink paralēli skolotājas runāšanai centās iemācīt man, kā veidot jautājumus. Tālāk gājām uz vācu valodu, tur šodien bija grupu darbs un mana grupa bija ļoti laimīga, ka es viņiem biju. Un man arī nebija grūti palīdzēt ;) Ātri izpildījām uzdevumu un tad es viņiem atkal pamācīju frāzītes latviski, kas viņiem vienmēr sagādā milzīgu prieku. Un tad ar māsas klasi bija aikido nodarbība. Nu tik smieklīgi, visi kaut ko kaujās, vārtās pa zemi, bet tā vispār ļoti forši, skolotājs arī runā normāli angliski, tā kā man patika. Tikai es vēl baidos visus tos paņēmienus no spēka izpildīt, negribās kādu mazo taizemieti salauzt :o :D Šodienas atziņas:
1) man nepatīk sporta uniforma, tajās biksēs ir tiiik karsti,
2) manas kājas ilgi vairs neizturēs sēdēšanu taju stilā - es nesāku pierast, paliek tikai grūtāk un sāpīgāk.
Un vēl par manu viestēti - viņš ir smieklīgs, katru vakaru, kad pēc dušas es eju gulēt, tā viņš sēž pie datora un spēlē biljardu. Tādas nu tās izklaides. :D

Nu jau vairāk kā mēnesis :)

2011-08-03T19:24:00.014+03:00

29/07/11
Šī diena solās būt interesantāka, jo māsai eksāmeni beigušies, tas nozīmē, ka neesmu vienīgā, kurai šodien ir brīvdiena. Tā nu mamma mūs palaida brīvsolī uz Bangkoku.

Ceļu sākām ar garu braucienu busiņā, kura šoferis visu laiku pīpināja, lai brīdinātu pasažierus, ka tuvojas (viņiem nepastāv nekādi kursēšanas grafiki). Bet pēc tam ar Skytrain nonācām galamērķī Siam Square, kas principā ir liels iepirkšanās rajons un galvenā jauniešu tikšanās, atpūtas vieta. Māsa tur ļoti bieži neatrodas, jo tas ir tālu no mājām, tāpēc gaidām viņas draudzeni. Pa to laiku māsa visu laiku kaifo par skolniekiem armijas uniformās, jo `viņi ir tik stipri`. :D Tad ieradās draudzene Tank, kura šodien izrādījās draugs (kārtējā mistika ar tiem viņu dzimumiem), bet bija vismaz kāds, kas saprot, kur iet un ko darīt. Tā nu pastaigājāmies, izbaudīju silto dienu, kamēr abas manas sabiedrotās staigāja pa ēnu un uztraucās par mani. :D Un tad paēdām vietā, kur priekšā noliek atkal kaut kādu trauku un tad pats var likt visas sastāvdaļas virsū un gatavot, tā interesanti.

Pēc tam vēl nopirkām saules brilles mūsu pludmales braucienam un devāmies mājās, kur pa ceļam piedzīvoju pirmo kārtīgo lietu, tā, ka mašīnas riepas līdz pusei ūdenī un iela pie mājas izskatās pēc upes.

Bet mājās sakrāmējām somas, lai dotos uz Koh Chang, un skatījāmies filmas ar māsu, lai neaizmigtu līdz izbraukšanai.
Hm, šodien vēl pamanīju vienu lietu, kas manī izmainījusies kopš neesmu Latvijā - man vairs nav astkarība no ķemmes un es viņu nenēsāju visur sev līdzi. :D Nezinu, kāpēc, bet te tas viss tā kaut kā vienkāršāk.

30/07/11
Pēc diez gan neērtā nakts brauciena ap 6:40 esam uz kuģīša, kas mūs nogādās Koh Chang. 40 minūšu brauciens, stipra kafija un esam klāt mazajā paradīzē. Diemžēl tā mūs sagaida ar mākoņiem un lietu. Bet saliņa vienalga ir skaista, kalnaina, ar šauriem, līkumotiem, mērkaķu apsēstiem ceļiem, kuri nogādā mūs lieliskākajā kempingā. Tik skaista vieta - mūsu mājiņas atradās burtiski pludmalē, jo paisuma laikā līdz ūdenim nebija jāiet pat 10 metri. Un tās palmas! :)

Iekārtojāmies istabiņās un gājām peldēt. Ūdens jau ļoti silts, tikai zeme pilna ar koraļļiem, tāpēc viegli varēja sagriezt kājas, tā nu padzīvojāmies tur celīšu dziļumā, bet pēc tam gājām uz baseinu.

Pirms šī brauciena biju izdomājusi, ka turpmāk bildes taisīšu tikai pati (tātad mani tur virsū neredzēt), jo, kad taizemieši fotografē, tad galvenais ir, lai redz seju, bet skaistais fons ir vienaldzīgs. Protams, mans plāns izgāzās, jo saplīsa fotoaparāts. Par to arī kādu laiku pagruzījos. Bet pēc pusdienām, kad māsa izdomāja skatīties televizoru, es gāju ārā uz skaistajām, palmas zarā iesietajām šūpolēm baudīt paisuma viļņus zem kājām ar lielisku mūziku austiņās.

Tās atkal bija vienas no neaprakstāmajām sajūtām, bet nu labas, protams, ļoti labas. :) Un vispār Pans (mazais brālis) ir tāds prikols, tāpat viss, ko viņš dara ir smieklīgi, bet vēl viņam man neizprotamā veidā izdodās jebkuras bikses vienmēr uzvilkt tā, lai dibens līstu ārā. Es tikai smejos! :D :D Vēlāk uz salu atbrauca arī mammas māsa ar draudzeni. Mammas māsa teica, ka grib iet peldēt un vilkt bikini. Nu beidzot! Es visu laiku baidījos vilkt savu normālo peldkostīmu, ka tik neaizskaru kaut kādas kultūras normas. Bet, kad abas ar saviem `bikini` gājām peldēt, tad izrādījās, ka viņa ar to saprot divdaļīgu peldkostīmu, kur augšā ir maiciņa, bet apakšā īsi svārciņi. Tā nu pāris minūtes paklausījos jautrus komentārus `sexy` un `you are so slim`, bet pēc tam jau viss bija kārtībā. :D Pēc peldes māsai bija zvanījis AFS un piedāvājis braukt apmaiņas programmā uz Ķīnu, bet viņa negrib uz Ķīnu tā kā gaidīšana turpinās. Man tikai bail, ka būdama šitik izvēlīga, viņa beigās nekur neaizbrauks. Vēlāk visi kopā devāmies uz vakariņām perfektākajā vietā - ēdām jūras veltes pie pašas jūras, sēdējām uz spilveniem un apkārt smaržoja vīraks. Bet man taču saplīsa fotoaparāts, tāpēc jūs to neredzēsiet :D Ā, vēl šodienas lietus un vēja radītie lielie viļņi izjauca mūsu plānus par niršanu un braukšanu ar kanoe, ktaču vakarā tie viļņi tik skaisti šalca aiz loga. :) Vēl pirms gulēšanas māsa bišķiņ palūdz Budu, kas man ļoti patīk šajā procesā, ka tas nekādā nav uzbāzīgs un netraucē man, nebudistei, baudīt vakaru. Pēc tam ar māsu iekodām čipsus, padzērām koliņu un gājām gulēt, tāds mierīgs, jauks vakars. Un vispār ir sajūta, ka, lai gan īss, bet šis brauciens tā forši satuvina mani un ģimeni ;)

31/07/11
Otrā diena Ziloņu salā iesākas ar pankūkām brokastīs un došanos pie ziloņiem. Tie mūs bija gatavi stundu vadāt caur skaistu, tropisku mežu. Es mīlu to dabu. Šeit ziņa mammai - te orhidejas kokos aug nevis kaut kādos podiņos. :D Un ziloņi ir tik ļoti jauki dzīvnieki, milzīgi, bet tik mierīgi. Un, kad viņi sper soli, tās kājas izskatās tik mīkstas. Caur mežu arī viņi smieklīgi gāja cauri - ik pa laikam pakasīdami dibenus, astes vai snuķus pret kādu koku vai akmeni. Pēc pastaigas pa mežu no mūsu šofera nopirkām man jauku rokassprādzi ar ziloņiem, kas nesot laimi. Nu pagaidām darbojas! :)

Tad vēl varējām nopirkt banānus un gurķus, lai pabarotu ziloņus un viens tur bija tik jauks - viņš bija iemācījies wai, nu to klanīšanos, ko izmanto sasveicinoties Taizemē, un tad viņš katram cilvēkam pamāja ar galvu. :)

Pēc tam atgriezāmies kempingā, lai sakrāmētos un brauktu tālāk, taču sākās milzīgs negaiss un bija pāris stundas tur jāaizkavējas. Bet man jau negaisi patīk un tā istabiņas stikla siena arī ļoti labi ļāva vērot stihiju. ;) Tad devāmies ceļā uz Pattaya, kur bija plāns paēst jūras veltes. Bet pa ceļam mašīnā ēdu kārtējos gardos augļus - pēc izskata un uzbūves atkal līdzīgi līčēm, bet garšoja pēc granātāboliem, greipfrūtiem, tikai daudz saldāk. Kad ieradāmies Pattayā, sapratu, par ko visi runā. Šī tiešām ir tūristu pilsēta, tāpēc arī tajiem pašiem viņa nemaz nepatīk. Taču man patīk, jo manī laikam ir kaut kāda tūristes būtība. Te bija tāda internacionālā rosība, pie tam visi šeit bija ar vienu mērķi - atpūsties! Bet vai es te gribētu dzīvot vai pavadīt savu apmaiņas gadu? Nezinu gan! Pie tam māsai arī īsti te varētu nepatikt, jo pāris minūšu laikā, ko gājām līdz ēstuvei, viņai nozaga telefonu. Bet tā man atkal bija izdevība pavērot tajus kā cilvēkus un to, kā viņiem patīk runāties, jo par problēmu pāris minūšu laikā zināja jau viss restorāns. :D Pēc tiešām labajām vakariņām braucām tālāk uz mājām. Mini ceļojums bija galā, taču ļoti izdevies un jauks.
Haa, vēl varu pastāstīt, kā mana māsa ir iemīlējusies Džastinā Bīberā, bet Pans visu laiku saka `Justin Biebr sucks, JB gay man`, bet tajā pašā laikā zina visus vārdus viņa dziesmām. Nu smieklīga man ģimene, garlaicīgi nav ne mirkli!

01/08/11
Pēc brīvās nedēļas un mazā izbraukuma nedēļas nogalē šodien uz skolu bija tiešām grūti piecelties. Pie tam nedrīkstējām kavēt kā parasti, jo man paredzēts BEIDZOT teikt runu skolas priekšā. Bet ārā bija pretīgs lietus un, ierodoties skolā, uzzinājām, ka viņu pārcels uz piektdienu. Bet, ja piektdien līs, tad pārcels vēl tālāk. :D Tā nu turpināju savu dienu pēc stundu saraksta, tātad sāku ar taju dejām, kur man šodien bija ieskaite. Nezinu, cik es viņā dabūju, bet bija smieklīgi. Pie tam varu uzsist sev pa plecu, jo bija arī vīriņš, kurš dejoja sliktāk par mani :D Un tad skolotāja izsauca mani un Sanuk (puisi, kurš runā ļoti labi angliski un ir mana labā roka lielā daļā pasākumu, jo tulko visu, kas notiek) klases priekšā, kur mums kaut kādi taju deju soļi pārī bija jārāda. Jūs smietos, ja mani redzētu, tik apjukusi sen nebiju bijusi. Es pati smējos! :D :D Pēc tam ar to pašu klasi biju uz taju valodas nodarbību, kur viņi mācījās dzejoli/dziesmu, kas rakstīta tādā taju valodā, ka viņi paši nezina, ko tas nozīmē. Un tad bija bioloģija, kur mācījāmies par ģenētiku, principā visu to, ko jau pagājšgad iemācījos savā skolā. Tas tā labi, vismaz sapratu, par ko iet runa. ;) Tālāk man beidzot bija pirmā privātā taju valodas nodarbība. Iepazinos ar savu skolotāju, ļoti, ļoti jauka, jauna un mīļa. Sākām atkal no pamatiem ar alfabēta mācīšanos. Bet abas bijām ļoti priecīgas viena ar otru sadarboties. ;) :D Tālāk atšķirībā no citām reizēm pusdienot gāju viena pati, jo iepriekšējā stunda nebija kopā ar kādu klasi. Bet es nesūdzos, mierīgi visu izstaigāju un pat taju valodā pati sev pasūtīju ēdienu. Protams, prasīju, vai tas ir ass. Teica, ka nē. Nopirku un pēc tam svilināju muti. :D Un tad sapratu, ka tik lielā skolā, kur visi mani pazīst, pusdienas vienītī nav iespējamas, tā nu drīz jau attapos viena meitene puišu bariņā. Tas pat bija labi, jo parasti sēžam ar meitenēm, tad nu bija citas tēmas, par ko parunāt. :D Ā un kafejnīcā bija arī pirmais gadījums, par kādu mums stāstīja nometnē, kad viens vīriņš pieskrēja man klāt, piebakstīja un aizskrēja prom. Pat nepaspēju seju redzēt, bet smieklīgi, ka viņi tik ļoti apbrīno baltos cilvēkus, ka grib mums pieskarties. :D Pēc pusdienu pārtraukuma man bija augļu un dārzeņu grebšanas nodarbība. Tad nu mazo meiteņu kompānijā griezu puķītes no sīpoliem.

Man pat viņas iedeva maisiņā līdzi, tad nākamajā stundā (programmēšanā) rādīju visiem klasesbiedriem un viņiem ļoti patika. Bet par programmēšanu, tā bija līdz šim smieklīgākā stunda kopš mācos skolā, jo normāli neko nemācēju izdarīt, abas blakus sēdētājas rakstīja manā vietā un es no savas muļķības vienkārši visu stundu nosmējos. :D Tālāk kā katru dienu man bija taju mūzikas nodarbība, kur Chim turpināja runāt ar mani tikai taju valodā, es neko nesapratu, bet kaut kā jau uz priekšu tikām, līdz beidzot arī Sanuk atnāca un patulkoja. :D Pēc stundām mums bija lielās, ģimeniskās pusdienas itāļu restorānā par godu tam, ka pagājis 1 mēnesis kopš esmu Taizemē nom nom nom. Un tas mēnesis paskrēja tik nenormāli ātri! :o Pēc pusdienām māsa ar mammu iepirka ādu balinošos līdzekļus, piedāvāja man arī. Es, protams, atteicos un izskaidroju to atšķirību, ka Latvijā mums patīk iedeguši cilvēki :D Mājās mani sagaidīja vēl maza pirmā mēneša svinēšanas paradīze - bija sapirkti ļoooti daudz augļi. Mangustāni, visi līčēm līdzīgie, pat smirdīgais duriāns. Par to gan varu pateikt, ka, lai gan atsauksmes ir labas, man viņš nepatīk nemaz, no no no. Bet pārējais gan bija diez gan ideāls! :) Un Pans atkal mani sasmīdināja, jo klausījās Justin Bieber - Baby čipmanku versiju :D

02/08/11
Kārtējā skolas diena, kas iesākās ar taju dejām. Taču tur par laimi pateica, ka man nebūs nākamnedēļ jāuzstājas Mātes dienas pasākumā, jo skolotāja tomēr beidzot sapratusi, ka tas ir pārāk grūti un laiks ir pārāk maz, lai mani normāli sagatavotu. Nenoliegšu, ka biju priecīga, jo nepatīk jau izgāzties skolas priekšā. :D Tā nu šorīt nebija īsti, ko darīt, tāpēc pēc meiteņu pieprasījuma mācīju viņām mūsu Explosion deju soļos, jo viņas visas ir pilnīgā sajūsmā par to, ka esmu karsējmeitene. :D Tālāk stundu sarakstā man ir paredzētas taju zobenu cīņas (haha), bet tās vēl šonedēļ nebija, jo neesmu dabūjusi savu sporta uniformu. Tad atkal taju valodas stunda, turpinām ar alfabētu. Bet pēc tam 3 vācu valodas, taču šodien man nenormāli nāca miegs, tāpēc pat īpaši nevarēju papriecāties, ka skolotājs visu laiku ar mani īpaši cenšas runāt, jo man vienkārši bija slinkums klausīties. Bēt pēc stundām mūzikas nodarbībā atkal atmodos, jo Chim sāka man mācīt jaunu dziesmu uz tā ksilofonam līdzīgā instrumenta, bija interesantāk nekā spēlēt veco. :D Un pēc tam gāju skatīties, kā manas klases karsējas gatavojas sporta dienām, kas būs pēc 3 nedēļām. Jāsaka godīgi - es viņas apbrīnoju. Te viss tiek ņemts tik nopietni, ne tā kā Latvijā, kad skolas pasākumiem visu uzcepām pēdējā brīdī. Te viss tiek slīpēts, domāts un tas, ka palikušas 3 nedēļas, viss ir gandrīz gatavs, bet viņiem vēl liekas, ka ir tik maz laika. Jā, bet viņām tur viss ir jau gatavs, tāpēc es nevaru tā vienkārši tur ielekt iekšā, tāpēc man ir uzdevums izdomāt vēl vienu deju, iemācīt viņām un dejot kā vēl vienu daļu no priekšnesuma. Haha, nu redzēsim kā mums tas sanāks, nevaru iedomāties sevi kā baigo deju skolotāju. Bet vispār skolas diena beidzās ap 17:00 uz pilnīgi pozitīvas nots. Varbūt daļēji arī tāpēc, ka man ir viens klasesbiedrs, kurš pilnīgi katru dienu pasaka man `Hei, Alise, welcome to Thailand!` :D Ar to viņa angļu valoda ir praktiski izsmelta, bet tāpat jauki :D
Un vakarā mani vēl pārsteidza Šķiņķis ar savu jauno frizūru..

03/08/11
Šodiena kārtējo reizi nav parasta skolas diena. Pirmo reizi ar savu klasi sēdēju rīta ceremonijā, kur bija direktores uzruna un gan valsts, gan skolas himna jādzied. Kārtējo reizi mocījos ar to taju sēdēšanu sakrustotām kājām, nav ērti, nemaz. Tad saņēmu kaklā karamu kartiņu ar savu vāru, ko bija sagatavojuši mani klasesbiedri. Tādas bija visiem, jo šodien uz stundām nav jāiet, brauksim skatīties karaļa laivu ceremoniju. Autobusā visi kā uz ballīti sataisījušies, pilns ar ēdienu, kola, uzkodas, pat ledus kaste bija līdzi, par visu padomāts. Tad ieradāmies pie Čauprajas, skatījāmies ceremoniju. Kādas 20 laivas brauca, bija jau skaisti, kaut kāds baigais spēks bija jūtams, kad visi airētāji kopā dziedāja, taču biju gaidījusi kaut ko krāšņāku. Bet tad aizbraucām uz kaut kādu citu vietu, kur sapratu, ka tas, ko redzējām bija tikai treniņš. Tad mums to pašu demonstrēja ārpus ūdens uz tādas kā treniņlaivas, kur bija tikai korpuss un airi. Daudz sīkas detaļas, ko atcerēties ir neiespējami, taču tad arī mums pašiem ļāva izmēģināt. Vienu es pateikšu - viegls darbs viņiem nav. Pie tam viņiem ir no galvas jādzied tas dzejolis/dziesma, ko māca skolā, kur viņi paši nesaprot, ko tas nozīmē. Traki! :D Tad bijām kaut kādā informācijas/muzeja telpā par to laivu parādi, kur stāstītājs kārtējo reizi izmeta kādu joku par mani, jo es nesapratu gandrīz neko no tā garā stāstījuma. :D Tad klasesbiedri piedāvāja iet uz lielveikalu, kas nozīmē jautri pavadīt laiku kopā ar viņiem, es, protams, piekritu, taču bija jāpiezvana māsai, lai sarunātu, kā pēc tam tikt mājās. Izrādījās, ka man beidzies kredīts telefonam, tāpēc, labi, ka draugi tur pat bija, jo pati es to nesaprastu un nezinātu, ko darīt. Tad nu viņi mani izglāba. :D Vispār viņi ir ļoti labi, visu laiku rūpējas par mani, pieskata, lai nepazūdu un ir ļoti forši :) Bet beigu beigās plāns par izklaidēm tomēr atkrita, jo sanāktu pārāk vēlu būt mājās. Jo skolā atgriezāmies tikai ap 17:40. Tātad, jā, es arī palieku par tipiskāku taizemiešu skolnieci, kura sēž skolā līdz 17:00, 18:00 vakarā, jo reāli visa jauniešu dzīve te tiešām griežas ap to. Un man patīk skola, te ir draugi un jautrība. Un arī viņiem patīk skola. Tātad principā mēs vienkārši jūtamies labi! :) Un es beidzot uzrakstīju blogu, aaaah, labs darbiņš padarīts. Čaaaau! :)

Alise says:

2011-07-27T18:58:00.004+03:00

Heei. Šo ierakstu iesākšu ar bildi, kurā redzamas brokastis, ko vienā rītā māsa bija uztaisījusi. Tas tā iesākumam, 2 personām. :D

Un vēl citā rītā man gandrīz normāli izdevās nobildēt geko mūsu vannasistabā. ;)

Bet tālāk par to, kur biju palikusi. Tātad šī ir mana brīvā nedēļa no skolas, tāpēc varētu domāt, ka es te baudu dzīvi, ceļoju un tā. Bet nekas tamlīdzīgs nenotiek, jo pārējiem jau tā dzīve napstājas - māsai un brālim tāpat jāiet uz skolu, jāmācās eksāmeniem, tētim jāstrādā, tā kā nav vienkārši laika. Tāpēc pārsvarā dzīvojos pa māju, atpūšos. Un gaidu sestdienu, jo tad brauksim uz pludmali, ye ye ye! :) Par šodienu varu pastāstīt, ka ap pusdienas laiku savācām māsu no skolas un aizbraucām uz kaut kādu milzīgu tirgu. Tur pat vairākus ārzemniekus redzēju. Tirgū arī sapirkām uzkodas, kuras vēlāk notiesājām uz laivas. Jā, pēkšņi radās ideja, ka jābrauc ar laivu ekskursijā pa upi, kas bija pie tirgus. Protams, kad man saka, ka brauksim māsai pakaļ uz skolu, tad es neiedomājos paņemt fotoaparātu līdzi, tāpēc arī šoreiz jāiztiek ar telefona bildēm :D

Braucienā mums stāstīja visādu informāciju par mājām, kas atrodas upes krastos, bet es, protams, sapratu tikai to, ko māsa man pārtulkoja. Kad bijām nonākuši līdz punktam, kad jāgriežas atpakaļ, atkal barojām kaut kādas milzīgas zivis, tā viņiem laikam populāra atrakcija. Lai brauciens būtu interesantāks, atpakaļceļā saplīsa mūsu laiva, tāpēc dabūjām gaidīt citu un pārsēsties. Bet vispār uz upes tāds miers, pie tam, kad gids vairs nerunāja, tad uzlika kaut kādu taizemiešu mūziku, bija labi. Tad atgriezāmies mājās, māsa uzzināja, ka uzņemta kaut kādā apmaiņas programmā uz Ameriku, bija ļoti priecīga, taču tētis negrib, lai viņa tur brauc, jo tas ir ļoti dārgi. Viņš saka, lai gaida vēl atbildi no AFS. Tad nu jā, māsa, protams, grib uz Ameriku, tāpēc šovakar dabūju arī dzirdēt, kā viņa ar mammu taizemiski strīdas un tā. Bet es jau neko tur nevaru padarīt, lai paši tiek galā. Kas vēl tāds? Ā, es oficiāli pasludinu Šķiņķi par smieklīgāko suni pasaulē, jo viņš kādu pusstundu izklaidējās ķerot savu asti. :D Tas pagaidām viss, čau!

Es skatos ziepeni.

2011-07-24T18:00:00.005+03:00

Jau iepriekš atvainojos, ja šajā rakstā pārāk bieži tiek pieminēts ēdiens. Bet brokastis bija tik fantastiskā vietā, ka to nevar neaprakstīt. Tātad, izbraucot no mājas, māsa teica, ka brauksim ēst nūdeles. Nu labi, bet kurš tad varētu iedomāties, ka mēs viņas ēdīsim Čauprajas krastā (milzīga upe, kura tek cauri Bangkokai)? Pat ne krastā, bet virs ūdens! Vieta varbūt jums varētu likties lēta, netīra, bet man viņa šķiet tik perfekta. Brokastojām, sēžot uz dēļiem, kur pa šķirbām redzams ūdens. Vienā pusē blakus gatavo ēdienu, otrā pusē ir atklāts ūdens.

Vēl tajā vietā bija interesanti, ka pašiem bija jāuzraksta uz lapiņas, ko gribam ēst, nekādi viesmīļi, nekas. Un tad vēl mamma bija paņēmusi maizi līdzi, lai, gaidot ēdienu, varētu pabarot tās miljons zivis, kuras peldēja mums zem kājām.

Tad ēdām lieliskas nūdeles un pēc tam arī kaut kādu kokosriekstu gardumu.

Un visa tā atmosfēra - hmm, jā, tā ir īstā Taizeme, tāda, kāda man viņa tik ļoti patīk! :) Pēc tam tāpat pa turieni pastaigājām un citā vietā pabarojām kaut kādas mazās haizivis (nu vismaz 60cm garas), kuras tur arī bija miljons. Un tad iegājām templī, tētis mums katram nopirka jau iepriekš ārā sagatavoto komplektu - sveci, vīrakus, lotosa ziedu un zelta papīru/folliju, ar ko aplīmēt Budas statujas. Es zinu, ka es neko nesaprotu no visām viņu reliģijas lietām, bet man tāpat tik ļoti patīk. Jau vīraka smarža vien ir tik laba, bet kad tam visam klāt nāk vēl tas miers, ko var just tempļos. Ir laba sajūta, ļoti! Ā, šī tempļa priekšā bija smieklīgs veidojums - kaut kāds robotveidīgais, ar skeletgalvu, kurš runāja kaut kādu tekstu un visi meta naudu blakus novietotajā ziedojumu kastē. Katrā ziņā tādus pie tempļiem parasti neredz :D

Atpakaļceļā uz mājām ar māsu pieteicāmies street dance nodarbībām. Nākamsvētdien laikam sāksim, jau nevaru sagaidīt. Vienīgi žēl, ka tikai reizi nedēļā, bet nu tā jau ir, tāpat pietiek, ko darīt. Tad vēl nopirkām man jaunas iešļūcenes, jo savādāk ar savām siksniņkurpēm visu laiku bremzēju, jo tā kā tās kurpes tik bieži jāvelk nost un atpakaļ kājās, tad visiem vienmēr bija uz mani jāgaida. :D Bet, protams, manai gigantiskajai eiropietes pēdai nevarēja atrast īsto izmēru tām, kuras biju noskatījusi, tāpēc tagad man ir jaukas vīriešu iešļūcenes :D Viens teikums par mājām - jau kādu laiku nesaprotu, kas notiek, bet laikam mammas māsa tagad dzīvo ar mums. Tad bija vakariņas kaut kādā tikko atvērtā restorānā, kur ēdu japāņu ēdienus nom nom nom. Un pēc tam atkal aizgājām uz tirgu pēc gardumiem, kuriem kā parasti nezin, kas bija sastāvā, bet garšoja lieliski pie tam bija ļoti skaisti iesaiņoti banānu lapās. Bet galvenais ir tas, ka gājām tur cauri, spīdēja tāda rietoša saule un man izgāja tādas labās tirpiņas caur kauliem un taureņojās vēders, jo es esmu Taizemē. TAIZEMĒ!!! Un te ir tik labi, nu nopietni, es nejokoju, man patīk ļoti, ļoti. :) Kas vēl? Jā, es zinu, ka manam bratanam patiktu Pans (mans Taizemes bračka) - nu tik smieklīgs puika, to nevar aprakstīt, bet viņš ir stilīgs :D Un tagad paskatīšos istabā televizoru ar skaistiem taju puišiem un turpināšu neko nesaprast no tā, ko viņi tur runā :D Arlabunakti!

23

2011-07-23T18:12:00.001+03:00

Šorīt pamodos ap 6:00. Laikam jau pieradums no skolas. Taču ir sestdiena, tāpēc gulēju tālāk un, kad mamma mani modināja, tad bija tiiiiik grūti piecelties. Bet, kad tas izdarīts, braucām pakaļ māsai uz kaut kādu augstskolu, kur viņai bija eksāmens. Tur lielākais piedzīvojums bija tas, kā mamma noparkojās. Es jau tā katru dienu apbrīnoju viņas braukšanas spējas, jo pie mūsu mājas iebraukt ar mašīnu arī ir diez gan nereāli, bet viņi tur paspēj vēl 3 mašīnām vietu atrast. Tā nu šodien mamma vienkārši izkāpa ārā un pārstūma 2 citas mašīnas, lai atbrīvotu vietu. Lielisks skats! :D :D Pēc tam satikām māsu un viņas draudzeni Ning, abām tāds neizsakāmais prieks, bija nokārtojušas eksāmenu. Un tad braucām pusdienās. Šodien man kaut kā ļoti gribējās ēst, tāpēc, kad biju pieveikusi saldo ēdienu, māsa smējās un prasīja, kur tas viss palika. :D Tālāk bija paredzēta bungu nodarbība, taču tas skolotājs ir reāli nūģīgs, jo.. Kā 24 gadīgs cilvēks var nemācēt angliski pateikt nu pilnīgi neko? Man liekās, ka mana mamma (īstā, Latvijā, kura praktiski neko nezina angliski), saprot vairāk. Tā nu nonācām pie slēdziena, ka pārāk grūti iet mums ar to komunikāciju, tāpēc bungu nodarbības man laikam nebūs. It kā varu spēlēt kopā ar māsu (viņa ģitāru, es bungas) un tad, kad viņam būs laiks, tad atnāks pārbaudīt, kā mums iet. Bet nu stulbi, galīgi neiepriecināja mani. Bet tie gardumi, ko nopirkām netālajā tirgū, gan visu uzlaboja.

Varbūt tas ēdiens neizskatās īpaši skaisti, pat dīvaini, taču mēli var norīt. Es nezinu, ko viņi tur tik labu liek iekšā, bet tur ir kaut kāda maģija! :D Pie tam es īpaši šeit neaizraujos ar asiem ēdieniem, jo viņi te ir pārāk asi, bet šeit vai nu bija neizdevušies tie pipari vai kā, bet varēju ēst viņus kā maizi. Bet vispār šodien nekas interesants laikam nenotika. Gaidu nākamo nedēļas nogali, jo tad iespējams brauksim uz pludmali! :)

FRANCE

2011-07-22T19:03:00.001+03:00

Tā kā šodien skolā franču valodas klasei bija pasākums un man tur jāpiedalās, tad cēlos vēl pirms 6:00 un biju arī laikā gatava. Taču māsai šorīt galīgi tik ātri negāja, tāpēc kavējām vēl vairāk kā citas reizes. :D Ierados skolā, saģērbos un tad Folk man uzlika grimu.

Bija tā savādi, ka to dara puisis, lai gan esmu mazliet apjukusi, vai viņš vispār ir puisis. Viņš runā un izskatās tā, taču viņam ir bijis arī meitenīgais periods. Nu, es nevaru saprast, bet īstenībā tas ir pilnīgi vienalga, jo galvenais, ka cilvēks ir labs. Tā mēs tur visi gatavojāmies, meitenes krāsojās, taisīja matus - arī man bija paredzētas lokas, taču mati kārtējo reizi pretojās, tāpēc paliku pie saviem taisnajiem. Varu pateikt tikai vienu - Taizemē svinību un pasākumu lietas ņem nopietni. Skolā bija uzbūvēta mēle, ļoti kvalitatīvi viss izgaismots, cilvēki visu laiku sazinājās starp stāviem ar rācijām, lai zinātu, kas un kur notiek. Mani skolas biedri bija tiiik skaisti. Laikam tas, ka ikdienā jāvalkā skolas uniformas, viņiem kaut kā palīdz būt stilīgākiem, jo visi tiešām tik labi ģērbjas. Piedodiet, bet Latvijas jaunatne pat uz pusi netur līdzi. Protams, bija pa vidu arī kādi 3 mazie ladyboy/transvestīti ar parūkām, kleitās, papēžu kurpēs, bet man pat tas šeit patīk. Visiem ir tik brīva attieksme pret tādām lietām. Un jau atkal, viņi ir tik jauki cilvēki! :) Bet tālāk par pasākumu. Tātad mans uzdevums bija kā modelei iet pa mēli un nenokrist.

Ja jūs zinātu, kāds man bija uztraukums, drausmas. Bet nu bija jau arī iemesls, tik daudz skolas biedri skatījās, fotogrāfēja (bildes dabūšu vēlāk), negribēju taču izgāzties. Un tad kad uzkāpu uz skatuves un visi sāka spiegt, bija tik jauki, lai gan tāpat, nokāpjot lejā, kājas vēl nebeidza trīcēt. :D Protams, arī šodien ar pusi skolas paspēju nobildēties, tik nogurdinoši. :D

Un tad visu atlikušo dienas daļu pavadīju ar franču valodas klasi, tā kā stundas atkal nesanāca apmeklēt. Līdz apmēram 16:10 sēdēju skolā, jo Folk mācīja man valodu un viņam tik labi sanāca, tā vienkārši mācēja man visu paskaidrot, ka ar tādu labo garastākli devos mājās. Un mašīnā mani un māsu sagaidīja skaisti uzservētas pusdienas un melleņu siera kūka nom nom nom. Vēl ar māsu aizgājām nopirkt, ko padzerties un varēju izbaudīt, cik tomēr patīkami ir būt ārzemniecei taizemiešu skolas uniformā, kad garām brauc mašīna ar skaistiem taju puišiem un pa logu sauc `Hello!` :) :D Jā, pēc tam khong nodarbība, gandrīz tikām galā ar visu skaņdarbu, tā kā drīz jau mācēšu kaut ko, ko var arī cilvēkiem rādīt. Kas vēl tāds? Nākamā nedēļa laikam atkal būs atpūtā, jo pārējiem skolēniem ir kaut kādi starpsemestra eksāmeni, kuri man, protams, nav jāraksta. Būs vairāk laika mācīties taju vārdiņus. Eiii, dzīve iet tikai uz augšu! Čau!

rang gai = body

2011-07-21T18:55:00.003+03:00

Katrs rīts man skolā sākas ar taju mūzikas vai deju nodarbību. Šorīt tās bija dejas, jo izrādās, ka kaut kad augusta sākumā man jau būs jāuzstājas. Un es varu pateikt tikai to, ka man ir bail, jo tas īstenībā ir nenormāli grūti. Mani pirksti un rokas nav pieradušas pie tādām kustībām, tā kā būs jāpasvīst. Pēc tam man bija tikšanās ar Ajaan Ju, viņa gribēja vairāk uzzināt par Latviju, manu ģimeni, tā nu mēs sēdējām un runājāmies. Vēl arī pārtaisījām manu stundu sarakstu, kurš ir gaaandrīz kārtībā. ;D Tad viņa teica, lai atnāku, pasēžu viņas vadītā stundā ar M4 (10.klase Latvijā). Tas bija pilnīgi bezjēdzīgi un garlaicīgi. Bet pēc tam gan diena pavērsās labāka, jo gāju uz mākslas, zīmēšanas nodarbību, pie ļoti jaukas skolotājas. Tā mēs tur 2 mācību stundas darbojāmies un bija forši, tāds miers tajā stundā. Un dabūju arī savu pirmo atzīmi (A, protams, augstāko :D) un pirmo mājas darbu.

Pēc tam atkal taju dejas kopā ar M6/2 (12.klase), kur par laimi arī atradās puisis, kurš runā angliski. Bet arī tie cilvēki, kuri nerunā angliski, ir ļoooti jauki :) Tālāk beidzot tiku pie savas klases, taču viņiem bija brīvstunda. Tāpēc sēdējām vācu valodas kabinetā, un viņi man šodien iemācīja visādas ķermeņa daļas taju valodā. Pēc tam bija arī īstā vācu valodas stunda, kur dabūju savu otro mājasdarbu, kurš ir galīgi viegls. :) Tad viņiem visiem ir tāda stunda, kad var izvēlēties, kādās aktivitātēs iesaistīties. Taču man tajā laikā no šodienas ir paredzētas aikido nodarbības (kaut kāda pašaissardzība, cīņas, katrā ziņā tur bija trenažieri un bišķiņ jāsāk rūpēties par savu figūru). Bet tās šodien nenotika, jo skolotājam bija kaut kāds eksāmens. Tāpēc gāju ar dažiem no saviem klases biedriem uz rokdarbiem, tur mēs locījām salvetes, bet jautrākais bija tas, ka es viņiem mācīju latviešu valodu. Tik mīlīgs akcents un visiem tādi prieki, ka tagad māk pateikt `Kā tev iet? Labi! Es tevi mīlu!` :)) Bet pēc šīs nodarbības man bija jāiet pie vēl vienas citas M6 klases un jāgatavojas viņu rītdienas franču valodas pasākumam. Ko es tur darīšu? Staigāšu pa mēli kā modele un rādīšu kleitu. Būs smieklīgi. Šodien uzvilku papēžu kurpes un vispār jutos 2metrīga. :D Vakarā mājās atkal ieradās tā AFS brīvprātīgā, kura izvēlējās man manu ģimeni, es jau domāju, ka atkal mani pārbauda. Bet šoreiz viņa bija ieradusies pie māsas, jo viņa ir tikusi jau diez gan tālu atlasē, lai tiktu mācīties uz Itāliju. Tad nu viņas tur ilgi un gari runājās, kamēr es mācījos no galvas ķermeņa daļas, krāsas, ciparus un citas lietas.

Un pēc tam māsa mani pārbaudīja un biju ļoti priecīga, ka visu arī gandrīz atceros. :) Mm, un noslēgumā gribu pateikt, ka mamma šodien man iemācīja pareizi nomizot kaut kādus perfektus augļus, kuri izskatās kā līčes, bet garšo kā melones. Fan dii ka!

My dear classmates!

2011-07-20T17:18:00.000+03:00

Šorīt skolā ierados bez kavēšanas, pat brokastis paspēju normāli mājās paēst. Pāris neskaidras minūtes pasēdēju mūzikas klasē un tad satiku Ajaan Ju (viņa man tāda kā mamma skolā, visu laiku rūpējās). Tad viņa mani nelaida pie manas klases, kā biju paredzējusi, bet mēs ilgi, ILGI izstaigājām visu skolu, mani iepazīstināja ar miljons skolotājiem, kuriem tāpat vārdus neatcerēšos. Pēkšņi viņa mani iepazīstināja ar puisi Folk, kurš pagājšgad bijis apmaiņas programmā Brazīlijā. Tad nu es ar viņu runājos, viņš teica, ka saprotot, kā es jūtos, jo Brazīlijā arī visi uz viņu esot skatījušies, jo viņš ir aziāts. Un tad, nezinu kāpēc, man bija jāiet jāpasēž viņu franču valodas stundā. Pēc tam atkal gāju pie Ajaan Ju, kura bija sagatavojusi man stundu sarakstu. Taču man viņš īsti nepatīk, baigi daudz brīva laika, kurā vienai pašai jāsēž bibliotēkā vai kaut kur citur, kā arī, manuprāt, pārāk bieži ieplānotas tikšanās ar manām kontaktpersonām. Tāpēc, rīt runāšu, lai tur kaut ko pamaina. Piemēram, šodien tāpat neturējos pie tā saraksta, bet sēdēju savai klasei līdzi angļu valodā un matemātikā. Un sapratu, ka es mierīgi varētu mācīties arī matemātiku ar savu klasi kopā, jo nu fakts ir tāds, ka viņiem te viss tomēr ir vieglākā līmenī un tā skaitļu valoda jau vienāda, tā kā visu šodien mācēju. Pat pie tāfeles biju. :) Ko es ar to gribēju pateikt? Ka man patīk mana klase un man nav vajadzīgs tik daudz brīvā laika, labāk ar viņiem kopā sēžu stundās. Pēc tam pusdienās piefiksēju, ka skolai pat glāzes un šķīvji visi ir vienādi un ar skolas emblēmu virsū. Pēc tam vēl viena vācu valodas stunda, tas skolotājs ir tiešām labs, visu laiku kaut ko smieklīgu vāciski stāsta un es vienīgā tā līdz galam saprotu. :D Un tad gāju uz mūzikas kabinetu kopā ar klasesbiedru Chin, kurš man mācīja spēlēt kaut kādu taju mūzikas instrumentu, līdzīgu ksilofonam, bet nosaukumu neatceros. Un jā, secināju, ka manas rokas galīgi neklausa - atsevišķi sanāk labi, bet kopā vienmēr kaut ko aizsitu garām. :D Tad kārtējās lielās pusdienas ar mammu, pēc kurām sapratu, ka kaut kas jādara lietas labā. Tā nu manā šodienas kontā 120 presītes, 50 pietupieni, vēl 10 reizes piepumpējos un kārtīgi izstaipījos. Tātad rīt nevarēšu pakustēties, bet labā ziņa, ka nevarēšu pakustēties nevis no tā, ka kārtējo reizi būšu pārēdusies, bet gan no tā, ka kaut ko esmu darījusi. :) Labi, jauku jums dienu/vakaru - es iešu pamācīties un gulēt!

Deutsch.

2011-07-19T17:27:00.000+03:00

Rīts sākās ar kavēšanos no manas puses, jo, nezinu kāpēc, biju izdomājusi matus mazgāt no rīta. Tātad dušas laiks dubultojās un uz skolu atkal bija jāsteidzās. Taču ar visu to mamma vēl paspēja pa ceļam piestāt pie mūka un kaut ko ziedot. Tā vienkārši, ceļa malā uz asfalta viņi tur darbojās, interesanti pavērot. Ierados skolā un Ajaan Mod paziņoja, ka tomēr šodien nebūs jāsaka runa. Kādā citā dienā šonedēļ. Mans individuālais stundu saraksts arī nav gatavs, tāpēc visu dienu varu vienkārši iet uz stundām ar savu klasi, iepazīties un vispār iegūt pirmo iespaidu par mācīšanos Taizemē. Pirmā stunda bija dabaszinības, kur man uzreiz iedeva kaudzi ar papīriem taju valodā, no kuriem neko nesapratu. Tad meitenes prezentēja kaut kādu darbu. Un pēc tam skolotājs rādījā bildes no Kaupansa un visi ļooooti aizrautīgi smējās, kas viņš gandrīz katrā bildē pievilka kādu neizdevušos sejas izteiksmi vai pozu. Tā nu lielāko daļu no stundas pavadījām jautrībā un labākais, ka to iesāka skolotājs. Taču tajā laikā, kad viņš kaut ko stāstīja, klase nepievērsa nekādu lielo uzmanību. Viņi gan arī īpaši netrokšņoja, visi vienkārši darīja savas lietas, katrā ziņā stundas šeit aizrit citādāk kā esmu pieradusi Latvijā. Un tad viņiem bija kaut kāds tests par stundā dzirdēto un viņi visi tik smieklīgi atklāti špikoja, to pat nevar izstāstīt. Piemēram, meitene, kas sēdēja pašā priekšā gandrīz pie skolotāja, vienkārši aizrāpoja uz klases otru galu pie draudzenes, apsēdās, uzrakstīja visu un atgriezās savā vietā. Un viņa nebija vienīgā, kas maina savu vietu tajā stundā. :D Pēc tam sekoja vācu valoda. No rīta jau sapriecājos, kad man teica, ka 5 stundas nedēļā būs vācu valoda, pie tam vienā no tām pie īsta vācieša. Bet, kad sākās stunda, sapratu, ka liela mācīšanās jau te nebūs, jo es saprotu visu, bet viņi gandrīz neko. Bet viņi laikam arī baigi necenšas, jo mana blakussēdētāja Mink, vienkārši pateica, ka šī ir garlaicīga stunda un sāka man mācīt frāzītes taju valodā. Es neiebildu, jo arī nebija ļoti aizraujoši, lai gan vācu skolotājs tiešām jauks vīriņš. ;) Un tad sekoja vēl 2 vācu valodas pie taizemiešu vācu valodas skolotāja, viņš brīnumainā kārtā ļoti labi runā vāciski, bez īpaša akcenta un vispār arī bija diez gan stilīgs. Un tad otrās stundas beigās viņš lika man iepazīstināt klasi ar sevi. Vāciski. Tātad elementāri priekš manis. Un pēc tam taju valodā, lai arī viņi saprot. :D Un man bija tāds prieks, ka tos pāris teikumus, ko pateicu vāciski, arī mācēju pārtulkot. :) Tad sekoja kaut kāda mistiska stunda, tā arī nesapratu - taju valoda vai taju literatūra vai vēl kaut kas cits. Bet nu viņi tur dziedāja kaut kādu dziesmu, kas acīmredzot, ne tikai man likās smieklīga, bet viņiem arī, jo visa stunda atkal pagāja jautrībā. Un pēc tās bija tāda kā brīvā stunda, kad gājām vienkārši vienā kabinetā, sēdējām, katrs darīja, ko grib, man iemācīja vēl pāris vārdiņus un tā. Bet tā stunda ir interesanta, tur jāsēž bez skolotāja, vienkārši tāpat. Pie tam viņa ir pēdējā, kad it kā varētu iet mājās ātrāk. Bet nē, visiem šeit patīk uzturēties skolā, jo te ir draugi, tāpēc pat pēc tās stundas kādu laiciņu vienkārši sēdējām ārā pie galdiem. Jā, man arī patīk skola! :) Un visam pa vidu paspēju vēl paēst normālas pusdienas par 0.32Ls un nopirkt gumijas lācīšus vēl par 0.16Ls. Vārdu sakot, cenas Taizemē tiešām ir neaptveramas! Hmm, kas vēl tāds? Ā, interesanti likās, ka skolā iekšā ir arī veikals, nu tā, ka nevis vienkārši kafejnīcā var kaut ko nopirkt, bet īsts veikals. Un tad pēc skolas satiku māsu, viņai šodien kaut kāds superlabais, smaidīgais garastāvoklis (vēl vairāk kā citas reizes). Man liekās, ka viņai tur kaut kāds sirdsāķis vārdā Tank ir. Savādāk viņa diez vai būtu tik atkarīga no telefona un tik laimīgi nesmaidītu ekrānā. :D Tas arī principā viss no manis šovakar. Gribēju tikai pateikt, ka man patīk tā padarīšana ar uniformām - no rītiem ir tik ļoti viegli, ka nav, jādomā, ko vilkt mugurā! :) Un tas, ka stundās sēžam bez kurpēm un zeķītēs, visu mācīšanos, manuprāt, padara mājīgāku. Uz redzīti! :)

Kun gamlang tam alai yuu?*

2011-07-18T17:14:00.002+03:00

*Ko tu dari?

-Es nedaru neko pietiekami interesantu, lai būtu, par ko te uzrakstīt. Parasta diena mājās, pamācījos vārdiņus. Tad aizbraucu uz khong nodarbību, turpinājām mācīties skaņdarbu, ko pagājšreiz iesākām. Mājās māsa atkal mācīja valodu, dažas frāzītes, kā piemēram, svarīgo `Hong naam yu nai?` (kur ir tualete?). Un vispār vēl aizvien jūtos nogurusi no vakardienas sēdēšanas skolā, jo bišķiņ sāp mugura un kājas arī jūtu.
Ko es ar to gribēju pateikt? Nedomājiet, ka man iet slikti. Vienkārši ir dienas, kad nekas īpašs nenotiek, tāpēc neuztraucieties, ja uz kādu laiku šeit pazūd ieraksti.

Uzlikšu sev stereomood.com chillout mūziku un iešu gulēt - rīt skolā runa!

yim=smaidi

2011-07-17T19:05:00.010+03:00

Lai gan šodien ir svētdiena, modinātājs skanēja 6:00, jo bija jādodas uz skolu. Nezinu, kāpēc, bet biju izdomājusi, ka skolā ir kaut kāds pasākums ar franču valodas klasi. Bet nē. Pēc lielā ātrumā pavadīta brauciena (jo kavējām) un pieturas ar augļu nopirkšanu ziedojumiem ar viesmammu beidzot ieradāmies skolā, kur mūs sagaidīja atkal kaut kāda budistu ceremonija, ja nemaldos tad vēl aizvien saistībā ar Kaupansa. Tā nu mani atkal pārģērba - šoreiz no liela, sarkana auduma gabala tika uzmeistarotas tautiskās bikses.

Tad mūzikas kabinetā mūs sagaidīja 10 mūki, kuri atkal skandēja tās pašas ritmiskās mantras, kuras vienmēr (laikam būs jāiemācās no galvas, jo pārējie visi jau, protams, zina), un atkal apšļakstīja mūs ar svēto, veiksmi nesošo ūdeni. Pēc tam īsa mūzikas skolotāja runa, kur bija arī kaut kas par mani, jo visi pēkšņi uz mani atskatījās, bet es tikai smaidīju un tēloju, ka visu saprotu, jā, jā, mhm. :D Arī šodien satiku savu mazo draudzeni Nong Mai, kura 5dien palīdzēja uzkrāsoties, un pie pusdienām viņa man rādīja bildes ar savu draugu, tā kā nav nemaz tā Taizeme tik konservatīva, kā mums nometnē mēģināja iebaidīt. Viņai šodien jādejo, bet viņa aizmirsusi noņemt nagu laku un tas man tik ļoti lika justies kā mājās, kad uz Gaujas koncīšiem jānoņem nagu laka, bet dažreiz piemirstas. Un vispār jaunieši laikam visur pasaulē ir vienādi, tikai šie atšķirībā no vairuma latviešiem daudz vairāk mīl savu valsti. ;) Tāpat pusdienu pauzē, sēžot gaitenī, Nong Mai rāda man savus deju soļus dziesmai Who Run the World - laikam viņu klases karsējmeitenēm pie tās būs priekšnesums. Izskatās jau labi! :) Tad viņa vēl dziedāja un vispār ir tik talantīga un maza, skaista meitene.

Un tad pēkšņi viņa man paziņo, ka ir `Mis Teen Thailand`! :D Lūk, tur arī laikam atslēga, kāpēc viņa ir tik talantīga, skaista un visādi citādi stilīga. Tātad es te tagad pazīstu mazo slavenību :D Pēc pauzes turpinās ceremonija, visur dedzina vīraku, kas man ļoti patīk - mammu, gatavojies, ka maijā arī mana istaba kūpēs un smaržos ;) Taču lai arī cik skaista nebūtu visa ceremonija, pieklājīgā sēdēšana ir tik mokoša. Nopietni! Tagad, kad šo rakstu ir vakars un pagājušas jau daudzas stundas, taču manas kājas vienalga vēl sāp. Turpinot par ceremoniju - to visu vada skolotājs vārdā Palm, kurš arī zina visus svarīgos sīkumus, procesus, darbības un ir boss. Tātad pēc viņa ziņas visi saziedotie augļi, pārtikas produkti tiek iegriezti, lai Buda viņiem tā kā tiktu klāt un svētītu. Šo man pastāstīja puisis vārdā Sanuk, kurš ļoti labi runā angiski un šķiet, ka būs man labs palīgs skolā. Mēs gan neejam vienā klasē, bet es atceros viņa vārdu, kas nozīmē, ka būsim draugi, jo man ar visiem tiem vārdiem vēl aizvien iet pagrūti. :D Tā mēs visi sēžam mūzikas kabinetā un es turpinu būt neizpratnē, kāpēc esmu ieģērbta tāpat kā taju dejotājas, kurām šodien jāuzstājas.

Sanuk pēc tam pastāstīja, ka esot domāts, ka es arī dejošu. Es viņam teicu, ka es taču nemāku. Bet viņš atbildēja, ka citas meitenes aizmugurē arī neesot mācējušas. Kā tad es to varēju zināt? :D Bet īstenībā labi - neapkaunoju sevi visādu svešu cilvēku priekšā, jo tās meitenes, kura dejoja man priekšā, vietā man būtu kauns, jo man visu laiku bija jāuzmanās, ka viņa man neuzkāpj virsū vai neizdara vēl kaut ko muļķīgu, jo viņa nu galīgi nebija trenējusies. Bet kopumā jau skaisti, tās dejas tik mierīgas.

Pēc tam sekoja vienas meitenes solo deja, ūūū, tur skudriņas skrēja - viņa kustējās kā tāda čūska, tik lokani, bet reizē mierīgi, tā izjuta mūziku. Pilnīgi var skatīties un iegrimt kaut kādā transā, bija labi. ;) Pēc dejām viss iepriekš iegrieztais ēdiens tiek uzservēts, lai vēlāk cilvēki to ēstu, tādā veidā uzņemot veiksmi. Tad bija jāveic ziedojumi, kur katram iedeva bļodu, kurā iekšā svece, vīraks un vēl pašam jāieliek nauda (24BHT ~ 37sant.). Skolotājs Palm iemērc ūdenī vīraku, apšļaksta manu galvu, uz mirkli uzliek man galvā tādu zelta cepuri arī veiksmei, uz pieres uzliek kaut kādus mālainus punktus un tad vēl iedod lapu/puķi, kas jāaizliek aiz auss. Šeit jau es paspēju izgāzties, jo aizliku to lapu aiz nepareizās auss un vispār manas ausis nebija tai paredzētas, laikam pārāk atļukušas, jo lapa visu laiku krita nost. :D Bet nu pēc visiem tiem sīkumiem, šodienas ceremonijas un rituāliem varu justies tik apgarota un veiksmīga - jauki! :)

Ja tikai tās kājas tā nesāpētu, jo arī uz to ziedošanas rituālu pie skolotāja bija jāiet uz ceļiem, tik sāpīgi. Vēl varu pateikt, ka starp visām lūgšanām un darbībām bija mūzika, kur sākumā spēlēja kaut kādi profesionāļi, tad skolotāji un tad pārstāvji no skolas. Ja godīgi, tad pēdējie patika vislabāk, jo viņos kaut kāda baigā dzīvība iekšā un meitene arī ļoti skaisti dziedāja. Bet kad ceremonijas oficiālā daļa bija beigusies, satiku brāli meitenei, kura mācījusies manā skolā un bijusi apmaiņas programmā Latvijā. Viņa ļoti gribot ar mani satikties un, protams, ka es arī to gribu ;) Tad izrādījās, ka kādam puisim tur ir dzimšanas diena, kas nozīmē, ka būs jāēd.

Mēs iznīcinājām daaaudz kūkas, bet bija tik jautri un labi, ka nemaz negribējās domāt, ka varbūt to vēl vienu gabaliņu nevajag. :D :D Bet nevajadzēja! Jo mamma pēc tam izdomāja, ka varētu iekost virtuļus nom nom nom. :D

Un pa to laiku vēl varu iestarpināt, cik te viss ir lēts, jo, piemēram, par 0.37Ls var iegādāties jebkuru no miljons veidiem 2l Fantu ;D Kas vēl šodien tāds notika? Ā jā, visa mana pasaule apgriezās kājām gaisā, jo izrādās, ka mūsu suni nemaz nesauc Šķiņķis. Ham ir viņa nickname, īstajā vārdā viņš ir Hamburger :D Bet sirdī viņš man vienmēr paliks Šķiņķis - pie tam šodien vēl 5x puffīgāks kā parasti, jo bija pie friziera :D

Pie tā paša friziera arī satikām manu khong (taju sitamā instrumenta) skolotāju ar viņas suni, kurš bija resnākais un smieklīgākais čiuaua (nu tas maziņais, ko liek somiņās) kādu esmu redzējusi. Nopietni - uz tā mazā skeletiņa bija tik daudz miesas, cik būtu jābūt uz 4, 5 tādiem. :D Tad ar ģimeni aizgājām vakariņās, kur varēja pārēst jēgu par 2Ls un vēl paklausīties dzīvo mūziku. Tā gan nebija īpaši jautra, taču visu izglāba māsa ar saviem jokiem, par Pana (viesbrāļa) draudzenīti. Nezinu, kas tur un kā, bet viņš ļoti smieklīgi dusmojās. :D Mamma vēl paspēja pārsteigt ar piedāvājumu iet uz kaut kādām hip hopa nodarbībām, no kura noteikti neatteikšos. Dzīve iet tikai uz augšu un tagad es teikšu jums `fan dii`! Arlabunakti!

Progress.

2011-07-16T18:28:00.004+03:00

Šodien māsai jāiet uz skolu, tētis darbā, mamma kaut kur izbraukusi, tāpēc rītu pavadu mājās ar brāli un viņa mazo brālēnu Pit, kurš ir tāds pats ar dzīvi apmierināts, apaļīgs puika kā mans brālis. Un viņam ir ļoti jauks viens priekšzobs, otrs vēl nav izaudzis. :D Tā nu abi skatās filmu SuckSeed, droši vien jau kādu 10 reizi, jo visus tekstus no galvas zina un runā līdzi. ;) Tā kā man bija tāds brīvāks laiks, tad izdomāju, ka jāsāk kaut kā ķerties klāt tai valodai, tāpēc ierakusies vārdnīcā, ābecē un vēl kaut kādā grāmatā mēģināju tikt ar sevi galā - liku zilbi pie zilbes, burtus pie vārdiem un cīnījos.

Kā vēlāk izrādījās, tad diez gan sekmīgi, jo gandrīz visi vārdi, kuriem biju atšifrējusi izrunu, bija pareizi. Tātad es esmu uz īstā ceļa, lai sāktu lasīt! :) Kā es to zinu? Jo māsa vakarā arī bija izdomājusi, ka sāks mani mācīt, tad nu viņa visu pārbaudīja, iemācīja man vēl dažas frāzes, izdomājām man runu, ko otrdien laikam jāsaka skolas priekšā. Vispār šodien tāda produktīva diena. Ā jā, vēl es biju uz bungu nodarbību. Taču vispirms jāpastāsta, kā mani nenormāli sakoda insekti tajā vietā, kur ar mammu ēdām vakariņas - es jau tā pilnīgi noteikti neesmu odu fane, bet nu šeit viens uzstādīja rekordu un pumpa bija vismaz 2Ls lielumā. Es pat brīnos, kā man te izdodas necelt paniku, bet laikam jau prāts saprot, neviens taču tāpat nesapratīs, kāpēc es čīkstu un trakoju. Un vēl mums te mazliet sanāca smieklīgi valodas barjeras dēļ, jo izrādījās, ka viesmamma ir paēdusi un sapratusi, ka es gribu 2 porcijas. :D Tas bija smagi, bet tā nu bez lielas odu kodumu kasīšanas un ar pārpildītu kuņģi beidzot nonācām līdz bungu nodarbībai. Tur priekšā jau bija mazais brālis un 24 gadus vecais skolotājs Nat, kurš principā nerunā angliski. Tāpēc es tā nopietnāk sākšu mācīties tikai nākamnedēļ, jo tad nāks māsa līdzi un tulkos. :D Bet skolotājs šķiet labs, jo šodien jau paspēja man iemācīt samērā grūtu ritmu. Jā, bungu nodarbībā vispār forši, tādas atmiņas par Vindas laikiem, jo tas būcenis, kur mēģinājām noteikti nebija lielāks un vispār atmosfēra laba. :) Kad atgriezāmies mājās, pirmais, ko virtuvē ieraudzīju, bija geko (nu tā mazā ķirzaka), bet viņi ir pārāk ātri, lai uztaisītu bildi. :D Āā, šodien vēl nobrīnījos par to, cik taizemieši ir staipīgi - es pamēģināju sēdēt ar sakrustotām kājām kā mazais brālis, taču tas bija vienkārši nereāli. Un te es negribu izklausīties iedomīga, bet, ja man (kas pieradusi Latvijā skaitīties diez gan lokana ar visiem Exīša špagatiem utt.) tas ir nereāli, tad kurš vispār to var?! :D
Bet tas jau laikam nav svarīgi, svarīgi ir tas, ka šodien arī brālis sāka ar mani runāt, jo 1) no rīta viņam bija jāparāda man, kur ir brokastis, ko mamma atstājusi, 2) mums tagad ir kopīgs hobijs un kopīgs bungu skolotājs, tā kā būs, par ko parunāt.
Un, lai iepriecinātu jūs ar kaut ko krāsaināku - lūk, skats no mana balkona. Nesūdzos, ka starp kaimiņu mājām aug banānu koki, palmas vai tamlīdzīgi augi. ;D

Piektdienāāā!

2011-07-15T19:58:00.001+03:00

Pirmais, ko šorīt pamostoties un ejot dušā, nebija vācu kaimiņu balsis, bet gan manu viesvecāku lūgšanās par godu tiem pašiem 3 mēnešiem budisma kalendārā un Kaupansa. Tā nu savā mājā, mazgājoties, varēju dzirdēt tās pašas mantras, ko vakardien skolā un templī, tajā pašā foršajā ritmā. Pēc tam māsa paziņoja, ka mēs uz templi šodien nedosimies, tāpēc varu vilkt, ko gribu, mani aizvedīs citur. Ciemos ieradās mammas māsa, kura bija izdomājusi, ka mani, brāli un māsu jāaizved uz atrakciju parku Dream World.

Bija labs, lai gan Canadas Wonderland ar milzu amerikāņu kalniņiem laikam grūti pārspēt. Lai vai kā, šodien sapratu, ka noteikti neesmu no spiedzējām karuseļos - es visu laiku smējos, tāds kņudeklis vēderā. :D
Un re kā paspēju pasēdēt vienītī uz pārīšu soliņa iemīlējusies savā Taizemē. ;) :D

Vēl māsai izdevās mani pierunāt uz atrakcijām, kur pēc tam ārā iznācām pilnīgi slapjas, bet bija ideāli, jo ūdens silts un tieši laikā karstai dienai ;) Pēc tam braucām atpakaļ uz māju - jāsaka, ka mammas māsa ir daudz bailīgāka braucēja par mammu, pārkārtoties citā joslā viņai bija tāds pārbaudījums, pat māsa ķiķināja :D Vēl parēķināju, ka šeit benzīns maksā apmēram 57santīmi litrā, tas tikai tā starp citu. Un vēl par mammas māsu varu pateikt, ka viņai ir trakākie smiekli kādus esmu dzirdējusi, tie nav vienkārši smieklīgi smiekli, bet nopietni traki, tādi haotiskie :D Mājās mūs sagaidīja nenormāla kaudze ar pasūtīto pārtiku un es normāli pārēdos lazanju, mm :) Un tad tētis mani ar māsu veda uz tā klasiskā instrumenta, par kuru rakstīju vakar, nodarbību. Šodien iemācījos pirmo skaņdarbu, bija skaisti, man patika - tas instruments sastāv no maziem gongiem, bet izklausījās kā zvani. Un es nezinu, cik ilgi māsa jau tur trenējās, bet man bija tāds prieks, ka nemaz no viņas neatpalieku. Pirmdien nākamā nodarbība. ;) Tad atbraucām mājās, kur mani pilnīgi nesagatavotu pārsteidza sieviete no AFS, kura bija man piemeklējusi tieši šo ģimeni un tad nu viņa gribēja pārbaudīt, kā mums iet. Tāda dīvaina sajūta, ka pārbauda, kā es dzīvoju, bet nu es varēju teikt visu tikai to labāko, tā kā cerams, ka viņai palika labs iespaids. Un, protams, pirmais, ko no viņas dzirdēju, ka dzīvē es izskatoties garāka nekā bildēs. :D Tā pagāja šī diena, nekas supermega īpašs, ko stāstīt, jau katru dienu nevar būt, taču man bija `sanuk` (jautri, interesanti utt.)!

Kaupansa.

2011-07-14T18:34:00.003+03:00

Oou, kas par dieniņu! Jāsāk iet skolā, tāpēc no rīta skaisti saģērbos savā uniformā un devāmies ceļā. Vai nu es biju par lēnu taisījusies vai kā, bet brokastīm īsti nebija laika, tāpēc paķērām tostermaizes un desiņas 7Eleven veikalā un, protams, es jau paspēju izgāzties un aplieties ar sulu. Bet viesmamma ātri reaģēja ar mitrajām salvetēm un līdz skolai jau viss bija izžuvis un tīrs. ;)

Skolā mani pilnīgi noteikti pārsteidza ar to, ka šodien ir Kaupansa svētki, kas iezīmē 3 mēnešu atturības periodu no alkohola un vispār budistiem kaut kādu atturību. :D Un tas, lūk, nozīmēja, ka man šodien - pirmajā skolas dienā - ir jāvelk taju tautastērps un jāpiedalās. Un, protams, ka man nebija fotoaparāts līdzi uz `vienkāršu skolas dienu`, tāpēc jums, mani fotoatkarīgie draugi, būs vien jāpaciešas, kamēr no citiem dabūšu bildes. Lai vai kā, skolā paspēju iepazīties ar miljons cilvēkiem, taču vārdus atceros diemžēl tikai kādiem maksimums 10. Taču paspēju iepazīties ar skolēniem, kuri apmeklē taju mūzikas stundas, un iepazīstoties viņi ļoti gribēja, lai es parādu kā dejo karsējmeitene no Latvijas. :D Bija samērā dīvaini dejot skolas uniformā, bet, ja jau publika pieprasa.. :D Pēc tam satiku ķīniešu valodas skolotāju, ļoti jaunu, stilīgu, kura kā izrādās man pasniegs kaut ko līdzīgu angļu valodas privātstundām, jo viņa ļoti labi runā angliski, tāpēc mēs vairākas reizes nedēļā tiksimies tieši, lai trenētos runāt. Un tas, manuprāt, ir ļoti ideāli, jo nav šaubu, ka, atgriežoties LV, noderēs eksāmenā. Pēc tam satiku skolotāju, kura man mācīs taju dejas. Viņa arī mani ieģērba tradicionālajā tērpā, taču vēl tur bija tik daudz mīļu, izpalīdzīgu, rūķa auguma palīgu, ka nevaru nepalielīties, piemēram, ar mazo Nong Mai, kura iet 8. klasē, taču uzlika man tādu grimu, ka es vienkārši brīnos, kur viņa to iemācījās, jo es tā nemāku, bet viņai pie tam taču ir aizliegts krāsoties uz skolu. Jā, tā bija ļoti jauka meitenīte, viņa bez visiem `suuai!` (skaista) un `na lak!` (mīlīga), ko neskaitāmas reizes dzirdēju šodien, paspēja pateikt arī, ka viņa manu mīl.

Taji vispār ļoti mīloši, vēl viena cita angļu valodas skolotāja, kura arī būs viena no manām neskaitāmajām kontaktpersonām arī teica, ka esmu ļoti `suuai` un, ka viņa mani mīl. :D Tālāk, kad biju ieģērbta tērpā, kurā nenormāli grūti pastaigāt, jo var paiet tikai ar miniatūriem solīšiem un tipināt, iepazinos ar meitenēm, kuras dejo taju dejas.

Tur man uzreiz uzradās divas draudzenes Pim un Dia, kuras arī visu dienu mani pieskatīja, lai nepazūdu :D Un vispār tik smieklīgi, Dia prasa, vai viņa ir skaista, es saku, ka jā un tad viņai ir tāds neizsakāmais prieks un sajūsma. Protams, arī šajā laikā paspēju ar miljons cilvēkiem sabildēties, dzirdēt `suuai` un `na lak`, tātad šodien nekāda mācīšanās nebija.

Pie tam man tā pirmā skolas diena iekrita interesantā brīdī, jo tā kā budistiem sākas tas gavēnis vai kas nu tas ir, tad tagad ir 4 brīvdienas līdz nākamajai reizei skolā. Jā, nu un tad beidzot ap plkst. 11:00 devāmies uz templi, lai piedalītos sveču ceremonijā. Tur gājām gājienā, es biju goda vietā, uzreiz aiz skolas nosaukuma zīmes nesēja un nesu rokās lielo sveci.

Ieejot templī, mēs kādas 5 reizes apgājām apkārt visai iekšējai teritorijai apkārt, skolas orķestris spēlēja, dejotājas dejoja un bija skaisti.

Tad apsēdāmies, jo bija jāgaida arī cilvēki no citām skolām, lai klausītos mūku ceremonijā. Tur bija neiedomājami karsts, it īpaši līdz potītēm garajos svārkos. Un te atkal izpaudās ļoti atsaucīgie skolas biedri, kuri man īpaši sarūpēja ventilatoru un nolika blakus, es jau tagad arī viņus mīlu ;D

Ai, šodien notika tik daudz, kas, ka grūti atstāstīt sakarīgā secībā, bet centieties saprast. Tātad vēl varu pateikt, ka taju dejotājas visas ļoti grib baltu ādu un cītīgi pūderējās, kamēr es sapņoju par tādu brūnumu kā viņām. (Atkāpe no tēmas - man jau tagad ir trīskāršs gatera iedegums no T-krekla, kleitas un topiņa, tā kā bail pat iedomāties, kāda atbraukšu atpakaļ maijā.) Turpinot par sveču ceremoniju - tiešām skaisti, un tur bija tik jauks vecs mūks, kurš dziedot tās mantras izskatījās, ka aizmigs, taču pēc tam viņš izrādījās galvenais, jo, kad ceremonija beidzās, visi gāja viņam garām, kur viņš mūs apšļakstīja ar ūdeni, droši vien kaut kādu svēto un veiksmīgo - man patika. Man vispār tā budisma lieta patīk, piemēram, vēl es šodien dabūju tādu auduma strēmelīti no mūka apģērba vai vismaz tāda materiāla un tādas pašas krāsas, ko arī varu apsiet ap roku vai piesiet pie atslēgām veiksmei. Tad vēl skolēni, kuri mācās vācu valodas programmā (tajā pašā, kurā būšu es), visu laiku centās ar mani runāt vāciski un to bija vēl 10x grūtāk saprast nekā viņu angļu valodu. Piemēram, šodien atskanēja jautājums `Bist du Buddha?`. Uz ko, protams, atbildēju, ka nē, jo, pat ja es būtu budiste, es neesmu Buda. :D Tad atgriezāmies skolā, tiku atpakaļ savā uniformā, atvadījos no miljons draugiem un Pim un Dia teica, ka es skolā esot kā superzvaigzne. :D

Bet šodien tā arī bija, jo sajūta ir tāda, ka man būtu jābūt bildēm ar visiem pāri par 2000 skolēniem. :D Tad satiku mazo māsu, par kuru man arī liels prieks, jo viņam grib doties kādā apmaiņas programmā, tāpēc visu laiku pilda kaut kādus papīrus. Kad jau domāju, ka braucam mājās, jo biju nogurusi pēc tik nepārspējamas pirmās skolas dienas, izrādījās, ka izmetīsim mazu loku un apskatīsimies, kur māsa mācās spēlēt taju mūzikas instrumentu, tādu ar gongiem, nezinu, kā sauc. Tajā vietā ieraudzīju vienu tādu mazo talanu, puisītim noteikti nebija pat 10 gadi, bet to ksilofonam līdzīgo instrumentu viņš pārvaldīja perfekti, mazās rociņas kustējās tik ātri, ka es pat īsti nepaspēju izsekot. Un tad iepazinos ar māsas skolotāju, kas beidzās ar to, ka rīt man jāatgriežās un jāturpina šodien iesāktais un jāmācās tālāk. Un tas jau atkal ir samērā lieliski, jo pēc tam no māsas uzzināju, ka viņa ir kaut kādas balvas divkārtēja 1. vietas ieguvēja Taizemē, tātad labākā. ;) Vispār šodiena ir pārāk laba, lai to visu aprakstītu un es noteikti esmu aizmirsusi miljons lietas, taču vaigi man sāp no smaidīšanas, tātad viss izdodas! :)

Laosa un otrās nedēļas beigas.

2011-07-13T18:00:00.004+03:00

10/07/11 tā vakarā ap 5iem sākās mans ceļojums pēc vīzas uz Laosu. Vispirms satiku savu ceļa biedru no AFS biroja, kura nickname ir P`Friend. Tātad man tiešām bija laba, draudzīga kompānija. Ieradāmies autoostā, taču izrādījās, ka esam nokavējuši 1. klases VIP busu, tāpēc brauksim ar 2. klases. Varu pateikt, ka busam nebija ne vainas, pat ēst deva, tikai kaut kas man aiz muguras nenormāli klepoja, nu tā patiešām baisi, tā kā pēdējā stundiņa būtu klāt. Tad vēl pa nakti sākās lietus, kaut kā viņš iekļuva autobusā un samērcēja fotosomu, fotoaparātam gan viss kārtībā, bet tāpat stulbi. Ā, piemirsu sacīt, ka autobusa apkalpē bija vismaz 2 transvestīti (vairāk neredzēju, jo iesēdos un gandrīz uzreiz aizmigu). Pēc ļoti nogurdinošā brauciena ap 4:00 no rīta ieradāmies autoostā pie Laosas robežas, kur mums līdz 8:00 bija jāgaida šoferis, kurš mūs tālāk aizvedīs uz Laosu. Tātad aiz garlaicības gājām pastaigāt pa nakts tirgu, kas man šoreiz ļoooti nepatika, jo gaļas stendi smirdēja vienkārši drausmīgi, taču P`Friend vismaz nopirka sev kreklu par 35BHT ~ 0.53Ls. Kamēr gaidījām, novērojām vēl smieklīgi uzbāzīgos tuktuk šoferīšus, kuri visu rītu skrēja pie autobusiem, kā kāds jauns ieradās autoostā. :D Bet vispār bijām nokļuvuši pilnīgi noteikti neglītajā Taizemes daļā, jo cilvēki, ko redzēju salīdzinoši mazajā autoostā bija drausmīgi - viens pilnīgi ķerts vīriņš ar gariem kāju nagiem un šķidru bārdu, kur nevarēja saprast, uz kurieni viņš skatās, tāpat arī vīrietis ar kaut kādu drausmīgu slimību, ka visi kauli kaut kā jocīgi izliekti un vēl jau bija arī dažādi punduri. Katrā ziņā tas nebija skaistākais rīts. Bet nu viņi jau neko ļaunu nedarīja, tāpēc nebija iemesla panikai. Jā, autoostā pirmo reizi sastapos arī ar tradicionālo taju tualeti. Un, kamēr biju tur, palaidu garām, kā visi klausās himnu, tikai dzirdēju to pa gabalu. Pēc tam ar P`Friend gājām paēst brokastis, šī daļa man patīk. Tā bija tik jauka vieta, ēstuve principā bija puse no īpašnieku/pavāru/viesmīļu dzīvojamās istabas. Un tur pasniedza perfektas nūdeles! Tālāk gājām uzņemt man bildes priekš vīzas, kas, protams, bija drausmīgi, ņemot vērā īsti negulēto nakti, dušas iztrūkumu un to, ka izskatījos pēc nikna, sasvīduša puisīša. :D Kad to izdarījām, tad beidzot klāt bija arī busiņš ar ļoti jauku, smaidošu taju/laosiešu šoferi, kurš mūs nogādāja Taizemes imigrācijas dienestā Laosā (vēl aizvien nesaprotu, kāpēc tas nav Taizemē). Starp citu, ierodoties Laosā sajūta gandrīz kā mājās - no lielā karstuma ne miņas un mašīnām stūre arī pareizajā pusē. :D Lai vai kā, ceļojuma mērķis bija vīza, tāpēc nācās 3 stundas sēdēt un gaidīt rindā, lai viņai pieteiktos. Tur vispār interesanti gāja, jo ieradāmies pie tā Imigrācijas dienesta, kur mūs sagaidīja kaut kādi 3 vīriņi, kas sēdēja ārā, pie plastmasas galdiem un aizpildīja manu veidlapu - kaut kas jau tur nelikās tīrs, jau padomāju, ka dabūšu kaut kādu pagrīdes vīzu. Tāpēc, kad iegājām iekšā, lai sāktu gaidīt rindā, sākām visu pārbaudīt, nekas drausmīgs jau nebija, bet pāris vietas kļūdainas vai neprecīzas, tāpēc labāk pati ar savu roku visu uzrakstīju vēlreiz. Gaidot rindā, pēc garā brauciena sanāca pāris reizes atlūzt, bet tad beidzot atdevu papīrus un līdz nākamajai dienai biju brīva. Pēc tam paēdām pusdienas vietā, kur nez kāpēc mazliet smirdēja pēc atejas, taču ēdiens bija gards, vienīgais tik ass, ka normāli apdedzināju muti. Tad ar P`Friend izdomājām, ka sightseeing atstāsim uz vēlāku laiku, jo noteikti vajag pagulēt. Tas tiešām bija ideāls plāns, tik laba diendusa sen nebija bijusi. Tad vakarā ap 19:00 gājām vakariņās un pēc pikantajām pusdienām man mazliet sāpēja vēders, tāpēc vakariņā PICA!! :) Pagaršoju arī lipīgos rīsus, kas tik raksturīgi Taizemes ziemeļu daļai un Laosai, taču parastie labāki :D Pēc tam ar P`Friend vienkārši staigājam pa pilsētu, tā laikam arī viņam bija pirmā reize tur, tāpēc visu laiku kaut ko nevarējām atrast. Pilsētu laikam sauca Vang Vieng, taču tā katrā ziņā bija ļoti maza un nekas ievērības cienīgs tur nebija. Vienīgais bija ļoti stilīgas ēstuves uz trotuāriem, kur principā uz zemes nolikti matrači un tādi zemi galdi un vidū kaut kāds cepamais aparāts. Bet nākamajā dienā braucot pa to ielu no tā visa ne miņas. Tad vēl redzēju ielasmeitu, šī jau ar skatieniem bija nopētījusi manu ceļabiedru, bet tad laikam pamanīja mani un saprata, ka nebūs aršana. Bet šitajā pasaules malā vispār baigi grūti saprast, jo varbūt tas arī bija transvestīts. Grūti uzķert to atšķirību starp geju un ladyboy un starp ladyboy un transvestītu. :D Tad atgriezāmies mūsu naktsmītnē un ap 22:00 gāju gulēt. No rīta istabā mani pārsteidza pāris kukaiņi, taču ātri tiku ar viņiem galā. Brokastis arī bija pilnīgi mistiskā vietā un es ļoti izgāzos, jo nemācēju normāli ēst ar irbulīšiem. Un brokastīs deva dzert ūdeni ar tēju, taču tā tēja tur bija tikai krāsai :D Pēc tam atkal satiekam mūsu šoferi, busiņā P`Friend stāsta, ka pēc vakardienas pastaigas viņam esot kājā bijuši krampji - man jau šķiet, ka tik daudz nestaigājām, bet varētu būt, ka viņš kā taizemietis nav pieradis, jo viņi pārsvarā sēž telpās pie saviem kondicionieriem. :D Tad mūs vadāja apkārt pa dažādām vietām, jo imigrācijas dienestu ver vaļā tikai 13:00.

Tā nu bijām kaut kādā templī, protams, visnepiemērotākajā brīdī, jo es ar saviem šortiem, iešļūcenēm un maiciņu galīgi nebiju gatavojusies vērot budas, bet te par laimi tas nebija tik svarīgi kā Grand Palace. Nākamajā apskates punktā bija ļoti daudz stilīgi vīriņi ar printeriem kaklā, jo viņi piedāvāja uz vietas taisīt fotogrāfijas. :D Tad ātri vēl iekodām pusdienas ļoti skaistā vietā pie Mekongas, vienīgais mīnuss, ka kokosrieksti krita uz galvas. Nu labi, uz jumta, taču troksnis tāpat liels. :D

Un beidzot bija pienācis laiks, kad varēju dabūt savu vīzu - ja jūs zinātu, cik tā ir laba sajūta! :) Un tagad arī varējām braukt atpakaļ uz Taizemi, kur, teikšu godīgi, man patīk labāk. ;) Atkal bija jāgaida autobuss garajam braucienam uz Bangkoku, tāpēc paēdām vakariņas Mekongas otrā krastā - ēdu kaut kādu raksturīgo ēdienu Naam Nuang un springrolls (šeit speciāli atkāpe Līžai - springrolls dziesmu svētkos @wokitoki man garšoja labāk :D). Tad sekoja mans pirmais brauciens ar tuktuk - nesaprotu, kāpēc viņi tik populāri tūristu vidū, ne tur ērti ne kā, ar taxi par to pašu naudu lielāks komforts :p Bet nu nokļuvām autoostā, tur šoreiz paspējām uz 1. klases autobusu, taču jāsaka, ka barošana labāka bija 2. klases busā, jo šitajā deva kaut ko ar kaut ko gaļīgu vidū. :D Tad nu beidzot ap 4:00 ierados Bangkokā, vecāki jau bija pakaļ, ap 5:00 biju mājās un viesmamma ļāva man vēl noslinkot un šodien neiet uz skolu, lai izguļos pēc brauciena.

Tā nu šodien es mazgāju zobus un jau kārtējo reizi domāju par to, vai man kaimiņos gadījumā nedzīvo vācieši, jo skaidri nevarēja saprast, bet likās, ka dzirdu pazīstamu valodu. Šodien uzprasīju viesmāsai, viņa teica, ka jā. Tātad varbūt kaut kad ar viņiem arī iepazīšos. :) Un vēl es tā padomāju.. Kāda ir iespēja, ka es neuzbarošos, ja mēs te katru dienu dzeram visādus saldējuma kokteiļus utt.? Būtu jāsāk taisīt presītes, taču istabā par maz vieta manam uzbarotajam ķermenim :D Vēl šodien biju līdzi māsai uz ģitāras nodabību un tas beidzās ar to, ka sākot ar šo vai nākamo sestdienu es apmeklēšu bungu nodarbības, nezinu gan kā man tur ies, jo mācīs jau droši vien taju valodā, bet tāpat prieks. :) Rīt nopirkšu vārdnīcu, lai varu ātrāk sākt mācīties visādus vārdus un sarunāties un rīt arī sākšu iet skolā. Tātad es tiešām sāku te tā kārtīgi iedzīvoties un īstenībā ir pagājušas 2 nedēļas, kas ir puse no mēneša un mēnesis ir ļoti daudz, tāpēc šķiet, ka gads tiešām paskries!

Arlabunakti!

Ķeksis.

2011-07-09T19:54:00.003+03:00

Rītu iesāku ar slinkošanu. Māsa tomēr šodien neies uz skolu, jo viņas draudzene neiet un viņai arī slinkums. Tad nu paēdam, paskatāmies kaut kādu deju šovu, Karate Kid un tad man piedāvāja paspēlēt bungas. Iemēģināju jaunās mājas bungas, tā jau labi, tikai nenormāli karsts tajā telpā, ilgi nevarēju paspēlēt ;) Mamma aizbrauca uz templi, mājās esam tikai bērni un mazais brālis vēl aizvien ar mani nerunā (nu, jo nemāk angliski), tikai ik pa laikam no citas istabas facebookā uzraksta Hello vai Hi :D Viņš vispār ir smieklīgs, visu laiku kaut ko dungo vai arī meklē internetā par saviem cīkstoņiem, par kuriem ir manāmi safanojies. Un vēl viņam ir ļoti smieklīga balss, tāda aizsmakusi, ne tā kā 10 gadīgam bērnam :D Pēc tam atkal izbaudu, ka mamma ir mājsaimniece, jo vienmēr ir kaut kas svaigi uzšmorēts, uzcepts, izvārīts. Pēc pusdienām mani ar māsu aizved uz koncertu, tur satiekam vēl kaut kādu radinieci, taču es visus tos vārdus nemāku izrunāt un nevaru arī atcerēties

:D Bija ļooooti skaists Taizemes filharmonijas orķestra un kaut kāda superlieliska saksofonista koncerts. Pēc tam māsa pierunāja, lai paprasu viņam autogrāfu. To arī izdarīju, viņš prasīja, vai esmu no Amerikas. Teicu, ka no Eiropas. Latvijas. Un tad viņš tāds ļoti pārsteigts teica, ka 2 cilvēki orķestrī esot no Latvijas, man esot noteikti ar viņiem jāsasveicinās. Jā, tā nu es biju Taizemē, ar kaut kādu lielisku saksofonistu no ASV, savām 2 galvastiesu īsākajām taju draudzenītēm un gāju satikt latviešus. Tā jau neko daudz ar viņiem neparunāju, bet pats fakts kā tāds ļoti stilīgs. :)) Tad braucām mājās, sākās lielais lietus, bet iekšā jau gaidīja daaaudz radinieki, jo viena no viesmāsas māsīcām pabeigusi augstskolu, rīt esot izlaidums un tad lielās svinības mūsu mājās. Tā nu varēju visu vakaru atkal muļķīgi smaidīt aiz savas nesaprašanas. :D Pēc tam ar māsu paskatījāmies Glee un tagad atkal jāiet gulēt. Šodien nebija nekas baigi sakrājies, ko stāstīt, bet diena jau, protams, tā pat bija ļoti jauka, jo man šeit patīk. :)

Tirdzinieks.

2011-07-08T18:21:00.001+03:00

Kaut gan māsai šodien skola sākās vēlāk, 9:00 tāpat kaut kā grūti bija piecelties. Bet nu, kad tas izdarīts, ar māsu, mammu un māsas draudzeni Ning aizbraucām uz tirgu. Tāpat vien pastaigāt, mamma sev jaunas, ļoti skaistas kurpes nopirka, tad vēl pāris perfektus saldējuma kokteiļus paņēmām un vispār tur smaržoja ideāli. Tālāk braucām uz skolu, jo man bija jāparunā par vīzu. Bet Mod bija kaut kur pazudis vai aizņemts stundās, tāpēc sanāca vienkārši pasēdēt skolā, iepazīties ar māsas draudziņiem un tā. Pirmā bija stunda datorklasē, tur tā interesanti sanāca, ka vienā brīdī paskatos uz durvju pusi un tur vesels bariņš ar pamatskolniecēm saspiedies un skatās uz mani, un sāk ķiķināt, kad es paskatos uz viņām. Jā, es skolā laikam būšu kaut kāds brīnumiņš. :D Tad satiku savu otru kontaktpersonu Ju, viņa pastāstīja, ka sakarā ar vīzu man būšot jābrauc laikam uz Laosu, kas ir 12 stundu garš, nenormāli nogurdinošs bauciens autobusā. Bet pati Ju ļoti mīļa, vienmēr smaida un tā. Vēl viņa teica, ka nākamceturtdien esot kaut kāda sveču ceremonija, lieli svētki, tāpēc viņi plāno mani ieģērbt taju tautas tērpā un grib, lai es arī dejoju. Jāskatās, kā viņi domā iemācīt man dejot tik ātri. :D Pēc tam gājām uz kaut kādu citu māsas stundu, tur visi pilnīgi neko nedarīja, tā īsti arī nesapratu, kāpēc viņi tur sēž, jo skolotāja tur nebija, viņi vienkārši pavadīja laiku kopā - spēlēja ģitāru, smējās, tā jau forši. Bet nu tur būs tādas problēmas man, jo viņi praktiski neviens nerun angliski. Vienīgais puisis no kaut kādām vecākām klasēm, kurš pagājšgad bijis apmaiņas programmā Meksikā, diez gan labi runāja, bet viņš atkal bija ļoti skeptisks attiecībā uz taju valodas mācīšanos, jo viņ esot draugs no Anglijas, kurš 20 gadus šeit dzīvo, bet nemāk runāt. Nekas, es teicu, ka centīšos :D Tajā pēdējā māsas stundā arī oficiāli iepazinos ar pirmajiem ladyboy, principā ļoti jauki cilvēki, tādi paši smieklīgie bērni kā pārējie, vienīgais tas, ka viņi bija puikas ieģērbušies meiteņu uniformās un ar garākiem matiem. Bet es pat nezinu, domāju, ka būs kaut kā jocīgi, bet lielāks kultūršoks man ir tas, ka meitenēm ir tik spalvainas kājas. Lai nu kā, bet šito kultūras daļu sev nepieņemšu :D :D Pēc stundām mamma mūs aizveda uz veikalu, tur aizgājām paēst uz japāņu restorānu. Tādu, kur priekšā ir maza plītiņa, tev noliek ūdens trauku, viss vārās un tad pa lenti iet visādas sastāvdaļas, ko pati varu tur pagatavot. Tā jau labs, tikai es ritīgi izgāzos, jo neesmu nekāda labā pavāre un gribēju izmēģināt kaut ko jaunu un tad sanāca tā, ka mute deg no mērcītes asuma, taču zivs ir bez garšas. :D Bet kopumā labi, man vispār ar mazo māsu patīk pavdīt laiku. Viņa reāli ir ģimenes lepnums, visu iznes uz sevi - runā ar mani angliski, ved apkārt, iepazīstina ar draugiem. Un par to angļu valodu, ja viņai vēl būtu lielāks vārdu krājums, būtu ideāli, jo par brīnumu viņai ir ļoooti laba izruna, bez briesmīga taju akcenta. :D Tad vēl viņa man stāstīja, kā viņai patīkot tas puisis, kurš bija Meksikā, ka viņš esot tik `hot&cute`, tik smieklīgi šito bija klausīties. Eu, bratan, es nemaz nezināju, ka ir tik forši, ja ir mazā māsa! :D Pēc tam aizgājām uz kino, tur noskatījāmies Transformers 3. Pirms seansa, protams, skanēja himna, lai godinātu karali, tas tā diez gan stilīgi. Ā jā un pēc tam uzreiz palaida kolas reklāmu :D Pēc filmas atbraucām mājās, man pastāstīja, ka svētdien laikam jābrauc uz Laosu, ap 17:00 un tas būs 12 stundu brauciens, tā kā sanāk, ka pirmdien varbūt pat netikšu uz skolu. Tas nav jauki, jo šodien dabūju visu uniformu ar uzšūto vārdu, kas tagad smuki karājas skapī un gaida mani. Bet tad jau redzēs. Arlabunakti!

Turpinām.

2011-07-07T17:56:00.002+03:00

Trrrr, trr, trrr - pulkstens ir 6:00 un es mostos, lai pavadītu māsu uz skolu. Brokastīs mani pārsteidz ar desiņām, olām un tostermaizi (biju gaidījusi rīsus), bet galvenokārt ar to, ka varēju lietot nazi, jo principā Taizemē tā ir ļoti reta parādība :D Pa ceļam uz skolu sapratu, ka man tā ģimenīte tiešām stilīga, jo mašīnā klausījās mūziku - nu tādu kā Eminem, Paramore, Nickleback un, protams, Justin Bieber, pie tam viesmammai ļoti patika dungot līdzi :D Izdomājām, ka man jāiet apskatīties skolu, tad nu iegāju pa vārtiem, pāris metrus tālāk jau bariņš ar skolēniem sauca `Good morning!`, pēc tam satiku savas kontaktpersonas Mod un Ju, tad vēl iepazinos ar vācu valodas skolotāju, kurš esot ļoooti labs, jo saņēmis princeses (vai karalienes, īsti nezinu) stipendiju un kādu laiku dzīvojis Vācijā. Viņš likās stilīgs, runājām vāciski un bija tāda laba sajūta, ka visu saprotu un māku arī atbildēt. :) Tad Mod mani veda iepazīties ar skolēniem, kuri bijuši kādās apmaiņas programmās, ar dažiem no viņiem jau biju facebookā sarakstījusies, tā kā pilnīgi starp svešajiem netiku iemesta :D Un pēc tam mani iepazīstināja arī ar skolas direktori, tā kā tagad es laikam visus svarīgākos zinu. Viņa bija ļoti jauka sieviete, esot ļoti gudra, jo nesen ieguvusi doktora grādu Taizemes labākajā universitātē (Chulalongkorn), bet, protams, angliski viņa arī mācēja tikai pāris frāzītes. :D Tad gāju atpakaļ pie viesmammas, lai brauktu mājās. Gājām cauri skolas pagalmam, vairāki skolēnu bariņi ļoooti centīgi mani sveicināja, tā kā jā, būšu populāra :D Mod arī teica, ka visas 12. klases ļoti gribot, lai mācos tieši viņu klasē, bet es jau varu tikai vienā mācīties. Un tā būs vācu valodas programma, ja kāds vēl nezina. ;) Tad braucām ar mammu mājās, protams, vēl bija Šķiņķis līdzi (sunim vārds ir Ham, angliski tas ir šķiņķis) un mājās arī tagad esam divatā, jo māsa ar brāli ir skolā, bet tētis darbā. Pēc tam beidzot iekārtojos, saliku visas savas mantas no kofera skapī. Tad viesmamma uztaisīja ēst, nu ļooooti garšīgi, rīsus ar kaut kādu gaļiņu, brokoļiem un vēl vistu. Un pēc tam beidzot izbaudīju to Taizemes mango burvību - jau atkal varu teikt, ka kaut ko tik labu nebiju ēdusi. :)) Tad kādu laiku pasēdēju pie televizora, padzēru Pepsi Cola no bundžas, uz kuras ir bildes ar kaut kādiem Taizemē pazīstamiem mūziķiem. Tā kā garlaicīgi man nav. Ciemos atnākusi mammas māsa, viņa arī nerunā angliski, bet galvenais ir visu laiku smaidīt, rādīt ar pirkstiem, rokām, kaut kā jau komunicējam. Kamēr māsa nav mājās, man labākās attiecības ir ar Šķiņķi - tik smieklīgs suns, viņš īsti nemāk riet, tāpēc visu laiku izklausās, ka viņš šķauda. Un vēl Šķiņķim ļooti patīk kost kājās, rokās, visur :D Starp citu pa šo laiku jau esmu ievērojusi taju trako braukšanas stilu, labi, mana ģimene neko pārgalvīgu nedara, bet piesprādzēties nav vajadzības un tas, ka šoferim klēpī vai uz rokām ir suns, arī netraucē :D Vēl varu pastāstīt, ka man istabā ir +32 grādi. Un vēl man ļoti patīk, kā mamma, māsa un viņas draudzene smejas, tā ritīgi smieklīgi ķiķina, to nevar izstāstīt, tas jāredz. Tā visu dienu divatā dzīvojām pa māju, ā nē, laikam ir vēl mājkaplotāja vai vienkārši kaut kāda sieviete, kas ik pa laikam šeit parādās :D Pēc tam mamma bija ļoti pacentusies sameklēt, kā angliski paprasīt, vai gribu braukt pakaļ māsai uz skolu. Protams, piekritu. Pēc tam kārtējo reizi lieliski paēdu. Atbraucām mājās un tad arī tētis bija pārradies, braucām pēc brāļa uz skolu. Un tad bija lielais mega giga notikums - braucām pirkt man skolas uniformu. Somu jau dabūju pa dienu, tad vakarā nopirkām svārkus, kurpes, sporta botas un blūzes jāgaida līdz rītdienai, jo tur uzšūs manu vārdu (tagad mani sauc Alisa Saksong). Jā, vakars atkal pa veikalu, šoreiz citu, bet arī ritīgi labu - kādi 7 stāvi, tik smuks Bangkokas skats no augšas tumsā. :) Tiku arī pie sava Taizemes telefona nummura un, kamēr brālis, tētis un mamma bija KFC, mēs ar māsu atkal ēdām saldējumu. Man ļooooti patīk mana ģimene, es gan pārsvarā neko nesaprotu, bet tāpat labi. :D Un vai nu visi tie noteikumi, ko mums stāstīja nometnē ir nepareizi vai arī mana ģimene ir kaut kāda supermoderna, jo spēlēties ar kājām ar suni un pieskarties cita gavai netiek uzskatīts par noziegumu. :D Labi, mazie, tagad skatos TV un domāju par gulēšanu. :)

Nedēļa!

2011-07-06T17:35:00.003+03:00

30/06/11

Esmu klāt! Lidojot uz Helsinkiem, pat nepaspēju saprast, ka lidoju, kad jau atkal bija jāpiesprādzējas, lai nosēstos. Tālāk sekoja 5 stundu nīkšana lidostā. Tur paēdu, pasēdēju internetā un neko vērtīgu neizdarīju. Kad jau biju iesēdusies uz lidmašīnā uz Bangkoku, dabūju gaidīt vēl 1h40min, jo, lai paceltos, bija jāsagaida pasažieri no cita reisa, kas bija aizkavējies. Garā lidojuma laikā, protams, skatījos filmas, ēdu un darīju visu, kas nav manas stāstīšanas vērts. Ielidojot Bangkokā, sapratu, ka Taizeme man ir īstā vieta, jo pat lidosta bija kā mākslas darbs - pilna ar gleznām, dažādām zaļajām zonām ar eksotiskiem augiem. Bet to visu ilgi negaidīju, jo AFS kļūmes dēļ man pašai bija jādodās kārtot sev vīzu. Bilde drausmīga, bet iekšā nu esmu, bagāžu atradu uzreiz, tajā pašā brīdī mani sameklējusi jau bija smaidoša AFS brīvprātīgā, kura iepazīstināja mani ar meitenēm no Somijas, diviem norvēģiem un vienu dānieti. Šajā pašā kompānijā arī devāmies uz autobusu, kurš mūs veda tālāk. Izejot no lidostas, ķermenis sajūt karstumu un mitro gaisu, bet man te tiešām patīk, tāpēc nekas netraucē. Ar ideālo kondicionieri aprīkotajā autobusā braucām cauri pilsētai - palmas, kokosrieksti, karaļa bildes, karogi, ēkas, kuru ārpusē atstātas novilktās kurpes, greznas augstceltnes un sīkas būdiņas - šeit katra vieta ir fotogrāfijas vērta un es gribētu, lai man acīs ir webkameras, lai jūs to visu varētu redzēt, jo tas vienkārši nav izstāstāms. Pēc aptuveni stundas brauciena esam klāt vietā, kur līdz pat 6.jūnijam notiek orientācijas nometne. Tā ir kādas augstskolas teritorija, kura ietver arī viesnīcu, mazu, templim līdzīgu celtni un daudz ko citu.

Paspējam ienest koferus, un sākas pirmais negaiss manā Taizemes gadā. Iekšā sāku iepazīties ar cilvēkiem, brīvprātīgie mums piešķīra viesnīcas istabu atslēgas. Tur jau pirmais piedzīvojums, jo vācu meitene, ar kuru man paredzēts dzīvot, ļoti, ļoti gribēja dzīvot ar citu meiteni no Vācijas, kas man liekas ļoti garlaicīgi, ja viņa dodas apmaiņas programmā un nevēlas iepazīties ar citu kultūru pārstāvjiem. Bet es esmu tikai priecīga, jo tagad tiku pie superīgas itāļu dzīvesbiedres Dorothea.

Ar itāļiem vispār pārsvarā turos kopā, jo tur vienkārši ir kaut kāds kontakts. Piemēram, vācieši visi draudzējas savā starpā, bet itāļi savā starpā un ar visiem (vai vismaz mani, bet tas arī der!). Jā, un pirmajā vakarā jau iepazinos ar meiteni no Itālijas vārdā Alise, kura patiesībā līdz 6 gadu vecumam dzīvoja Latvijā un māk arī labi runāt latviski, tātad pasaule ir tiešām nereāli maza! :) Tā visi apmaiņas skolēni sēžam konferenču zālē, gaidam vakariņas. Tur radušās problēmas, jāgaida, tāpēc mums tiek dotas uzkodas - maize ar rozīnēm un piens, kurš negaršo tā it kā būtu nācis no govs, drīzāk no kazas. Diez gan baisi un nebja pati labākā pirmā thai food pieredze. :D Pēc kāda laika beidzot tiekam ēst un jāsaka, ka rīsi ar vistiņu bija pilnīgi perfekti, uzreiz sapratu to taju ēdiena burvību, par ko visi runā. Pēc tam ļoti nogurušas pēc lidojuma abas ar Dorothea gājām uz istabu, iegāju perfektā dušā un tad jau gulēt. Pirmās dienas atziņa: es pilnīgi noteikti esmu savā īstajā vietā!

01/07/11

Modinātājs skan 8:00, jo 9:00 jau sākas visas nometnes aktivitātes. Brokastīs rīsu zupa, kurai pats var pievienot visu, ko vēlas, kas man tiešām patīk Taizemes ēšanas procesā. Pēc tam mums piešķir lielas aploksnes ar taju valodas grāmatu iesācējiem, taju etiķetes rokasgrāmatu, nākamo dienu programmu un dažādiem citiem papīriem. Mūs iepazīstina ar dažādiem garlaicīgiem noteikumiem un tā pēkšņi jau pulkstens rāda 12:30 un klāt pusdienas. Jau atkal nemācēšu precīzi izstāstīt, kas ir tas, ko ēdu, bet katrā ziņā tā pagaidām ir mīļākā daļa no manas Taizemes. Pēc tam visi atkal pulcējāmies konferenču zālē, lai dalītos ar savām cerībām un raizēm par gaidāmo gadu/semestri/trimestri (kā kuram) un lai uzzinātu pāris praktiskas lietas, piemēram, kā jārīkojas taju tradicionālajā tualetē (jā, jā, tas nav tik vienkārši un pašsaprotami, tāpēc bez instrukcijām īsti neiztikt). Pēc tam mums paziņo, kā rīt jāģērbjas, jo dosimies uz Lielo pili un Prakeo vatu, kas ir viena no ievērojamākajām celtnēm Taizemē un svētākais templis valstī. Tālāk 2 stundu brīvais laiks, kurā apstaigājam patiešām milzīgo un ļoti skaisto universitātes teritoriju. Vēlāk vakariņas, kā jau parasti - supergaršīgas un vēl aizvien nezinu, kas viņās ir :D Pēc tam paredzētā sagaidīšanas ballīte tika atcelta, toties bija foršs vakars ar maniem itāļu draudziņiem Martu, Dinu, Jean Ephrem un Dorothea - Martas nummuriņā spēlējām visādas spēles, runājām, viņi dziedāja man itāļu dziesmas un bija jautri. Šodienas sajūtas: galvā pilnīga putra, jo domāju latviski, apkārt dzirdu pārsvarā itāļu, taju un angļu valodu, taču ar dažiem jāpaspēj parunāt arī vāciski. Crazyyyyy! :)

02/07/11

Šodien jāceļas agri, jo jau 7:30 jādodas ceļā uz bijušo karaļa rezidenci un templi. Laikam jābeidz atkārtoties, bet kārtējo reizi ideāli paēdu. Laikam jau AFS(another fat student) būs par mani :D Tad sagaidījām autobusu, braucām cauri Bangkokai, AFS brīvprātīgie mums mācīja pāris vienkāršas frāzes taju valodā un skaitīt līdz 10. Pa logu uz katra koka un pie katra staba bija plakāti ar dažādiem premjerministra amata kandidātiem, jo, kā mums vēlāk izstāstīja, rīt esot jaunā premjera vēlēšanas un ļoti nozīmīga diena Taizemei. Viņiem viss, kas saistīts ar politiku ir ļoti nozīmīgs. Pie Lielās pils mūs jau sagaida neatlaidīgi tirgoņi, taču mēs viņiem paejam garām un ieejas biļetes saņemam rindā, kas paredzēta Taizemes pilsoņiem - tāda laba sajūta :) Lielās pils un Prakeo vata komplekss ir tiešām iespaidīgs, to pat grūti aprakstīt. Visur zelta un detaļām bagātās ēkas mijas ar smalki apcirptiem kociņiem, lotosa ziediem. Viss šķiet veidots tā, lai saglabātu līdzsvaru. Taču visas celtnes ir tik greznas, ka jūtos kā pilnīgi citā pasaulē.

Un esmu jau arī! Apkārt smaržo vīraks, dodamies iekšā templī, lai apskatītu Smaragda Budu. Pirms ieejas tiek novilkti apavi, tālāk dodos zeķēs. Pie ieejas daru to, ko visi - paņemu lotosa ziedu, iemērcu apzeltītajā bļodā ar ūdeni un samitrinu savu galvu. Vēl nezinu, kāpēc tieši tā jādara, bet gan jau kaut ko labu no tā iegūšu un kādreiz arī sapratīšu.

Kad beidzot ieeju iekšā, mums liek apsēsties. Tā nu diez gan lielā klusumā, perfektā caurvējā sēžu un vēroju to lielo, milzīgo mākslas darbu. Sienas, griesti, viss bija apgleznots, bet pašā telpas centrā, tādā kā kalna piramīdas virsotnē atrodas slavenais Smaragda Buda, kurš, ņemot vērā, ka ir lietus sezona, ieģērbts zeltītā mūka talārā un galvassegā. Statuja nemaz nav tik liela, kā varētu domāt, taču pamatne, uz kuras tā novietota, ir gana iespaidīga - jau atkal viss zeltā, daudz mazāku Budas statuju, briesmoņu un citu rakstūrīgu tēlu. Kad tā kādu brīdi pasēdēts, dodamies ārā, tad mums tiek dots laiks, lai paši apstaigātu visu milzīgo teritoriju, uzņemtu bildes. Ārā milzīgs karstums, taču par laimi saule beidzot paslēpusies aiz mākoņiem, lai gan man tāpat te patīk. Pēc brīvā laika tiekamies, lai dotos uz autobusu, bet tas vairāk kā stundu kavējas, tāda nu ir problēma ar Taizemes trako satiksmi. Pēc tam gan ielecam iekšā, dabūjam kārtējās gardās pusdienas un atgriežamies viesnīcā/universitātē. Šodienas programmai tas ir viss, tāpēc tālāk jau n-to reizi ieeju dušiņā, jo tā ir mana labākā draudzene šeit, palasu informāciju par Taizemi, aizeju uz veikalu, kur satieku pirmo `ladyboy`, kurš ir ceļā, lai kļūtu par transvestītu - veikala pārdevējs ar sprādzēm matos, laineri uz acīm, sieviešu džinsos un laiviņās. Tālāk eju vakariņās, kur viss ir pilnīgi perfekts, tik daudz garneļu savā mūžā neesmu ēdusi kā šajās pāris dienās un augļi vispār ideāli - nu TĀDI ananāsi!! :D Un vai tas mani padara kaut cik par veģetārieti, ja gaļīgajam ēdienam klāt lieku arī visus tos veģetāros brīnumus? :D Ok, es zinu, ka nē, bet tie arī tik gardi! Pēc tam ar vakardienas kompāniju ballīte šoreiz mūsu istabiņā un gulēt. Un vēl viens mans novērojums: tā kā ir lietus sezona šeit katru dienu ~18:00 sākas negaiss un drīz jau arī paliek tumšs. Tā lūk!

03/07/11

Mostamies 8:55. Rīta duša. Aizeju brokastīs. Dorothea beidzot sataisās, aizeju brokastīs vēlreiz :D Pēc tam mūs sadala 4 grupās pa reģioniem, kur dzīvosim. Tad brīvprātīgie iepazīstina ar tam raksturīgo. Bija ritīgi jauki, ka viena no brīvprātīgajām bija arī viena no skolotājiem, kuri šogad viesojās Latvijā, tāpēc varējām mazliet parunāt, kā viņai gāja tur, kā man iet šeit un kopumā ļoti forši. :) Pēc tam pauzīte, iedzeram kafiju, ieēdam bulciņas un dodamies atpakaļ. Tikšanās ar Taizemes Kultūras ministrijas pārstāvjiem, kur mums stāsta par dažādām uzvedības normām, māca sasveicināšanos `wai` un dažādas lietas, kas jāievēro, piemēram, ejot garām skolotājiem, jāatceras, ka nekad nedrīkst atrasties augstākā līmenī kā viņš, tāpēc, ja skolotājs sēž uz grīdas (jo taizemieši bieži sēž uz grīdas, arī mēs lielāko daļu nometnes lekciju laika pavadām tieši tur), skolēnam jānometas ceļos un jāpaiet viņam garām uz ceļiem. Skolotāji vispār Taizemē tiek turēti tādā cieņā, kas latviešiem varētu būt ļoooti grūti saprotams. Un visi tie sīkumi, ko mums iemācīja, ir tik interesanti. Te tiešām ir pilnīgi cita pasaule, ar citiem uzskatiem, bet galvenais - viņi visu laiku smaida, tas ir tik uzkrītoši un jauki! :) Pēc 2 aizraujošām stundām dodamies pusdienās, tur šoreiz nestāstīšu, ko ēdu, bet, cik stilīgs galdiņš mums bija. Tātad kopā sēdēja 3 itāļi, 1 francūzis, 2 vācietes, 1 amerikāniete, es un 1 beļģiete - jā, un visi runājam un ir tik stilīgi, ka varu atrasties tik draudzīgā un internacionālā kompānijā, milzīgs nometnes pluss, vienīgais nav iespējams visiem 100+ cilvēkiem vārdus atcerēties. Pēc tam 2 stundas kopā ar brīvprātīgajiem, kuri šeit atšķirībā no AFS Latvijā teiktā ir ļoti jauni, visi kādreiz bijuši programmā uz citu valsti un ļoti aktīvi. Tā nu spēlējām dažādas spēles, dziedājām un vispār man iet ļoti labi, neviena slikta brīža. Pēc tam vakariņas un tikšanās ar skolotājām, kuras māca taju valodu. Viena no viņām tik smieklīgi runāja, tā kā kaut kādu politisku valsts uzrunu teiktu, ritīgi nopietni un emocionāli. Mācījāmies skaitīt un pēc tam dziesmu par ziloņiem. :D Vakarā ar itāļiem atkal iesēdējām, viņi visu laiku dzied un tulko man savas dziesmas, tik smieklīgi - piemēram, par sievieti, kura taisa kafiju no piena, sāls, taureņu spārniem utt. Tad vēl par kaut kādu resnu cilvēku, kur visi, izņemot mani, zināja soļus tai dejai, nu iet jautri, Ephremam būs arī video :D

04/07/11

Nometnē visiem iestājies zināms pagurums, nu, izņemot crazy, crazy amerikānieti Mia, kura no sava pozitīvisma un zinātkāres liekas bišķiņ zem ripām. :D Ceļamies 8:30, brīvprātīgās vēl pieklauvē pie durvīm, pārbauda, vai esam augšā. Tad brokastis, kārtējās spēles un rīta rosme. Tad tiekam sadalīti grupās, mana grupa vispirms iet uz 3 lekcijām par "Do`s & Don`ts", viesģimenēm un skolām. Tad kārtējā pauzīte ar karsto šokolādi un kūciņām, ļoti foršu sarunu ar 2 brīvprātīgajām, kuras pašas bijušas ASV un Itālijā un pēc tam jau sākas ~3h gara nodarbība taju valodā. Citiem jau, protams, interesanti un ļoti labi, ka AFS tieši šogad izdomājis, ka kaut ko tādu vajag (citus gadus nometne ilga tikai 3 dienas), bet man bija +/- ļoooti garlaicīgi, jo Ged jau Latvijā bija paspējusi man to visu iemācīt, pie tam no tās pašas grāmatas. Bet atkārtošana ir zināšanu māte, vai ne? ;) Un ar to valodas mācīšanos vispār būs tik interesanti, nu tā kā maazajiem bērniem, ka jāmācās rakstīt burti un alfabēts. Piemēram, šodien mums rādīja video alfabēta dziesmai ar dziedošu, dejojošu cāli, kurš spēlē elektrisko ģitāru. :D Un vēl pa šīm dienām esmu jau pieradusi, taču vecākās paaudzes tajiem ir tik smieklīgs, taču jauks akcents, runājot angliski. Savā valodā viņi pieraduši `r` aizstāt ar `l`, tāpēc bieži nākas dzirdēt kaut ko tādu kā `lemebel to be considelate, thai people ale vely plotective` utt. Kā arī (nezinu kāpēc) pārsvarā visi viņi saka nevis `ask`, bet `aks`. Bet visu var saprast, ir labi! :D Pēc valodas stundām atkal aktivitātes no brīvprātīgajiem - es nesaprotu, kur viņi visu to spēku ņem, jo man šodien ir uznācis miegainums. Bet pozitīvais šajās dienās ir tas, ka es te kļūstu daudz, daudz pārliecinātāka par savu angļu valodu, varu vārīties ar visiem, visu saprast, pie tam paspēju arī itāļiem visu laiku iemācīt kādu jaunu vārdu. Cerams, pēc gada būšu ne tikai taju, bet arī angļu valodas pavēlniece. :D Vēl, lai jūs būtu pilnīgā lietas kursā, varu pateikt, ka nometnē ir arī viens vientuļnieks, puisis no Ungārijas, kurš visu laiku kaut kur vienītī staigā. Es jau gribētu parunāt, bet savu iespēju palaidu garām, jo, braucot uz viesnīcu no tempļa, sēdējām kopā, bet es izgāzos un aizmigu. :D Nekas, vakariņās ar itāļu draugiem uzaicinājām viņu sēdēt pie mums, bet viņš tāpat pārsvarā klusēja un, kad bija paēdis, pēkšņi pazuda, kaut gan pārējie vēl palikām sēdēt un runāties. Jā, bet uzdevums izpildīts, mēs vismaz mēģinājām. Pēc tam atkal spēles un dziesmas taju valodā, visu laiku mūs cenšās turēt nomodā un aktīvus. Tālāk sekoja laikam jau ierastā pasēdēšana, taču šoreiz itāļi visu laiku centās runāt angliski, jo AFS ir noraizējies par to, ka viņu angļu valoda ir tik slikta, bet skolās viņi tiks ievietoti angļu valodas programmās. Tāpēc rīt viņiem būs pārbaude, lai saprastu, cik laba ir viņu valoda un viņi gribēja trenēties. Skatījāmies TV taju valodā, bija kaut kāda šausmu filma, tik smieklīga. :D Un tagad pulkstens rāda 23:03, pienācis naktsmiera laiks, Dorothea ir dušā un es dzirdu, kā viņa dzied dziesmu par ziloņiem. Jāā, tā mums iet, arlabunakti! :)

05/07/11

Kā jau pierasts ceļamies agri, sākām pēdējo pilno nometnes dienu, jo jau rīt tiksimies ar ģimenēm. Sākumā 3h ilga taju valodas nodarbība, skolotāja centās mūs sagatavot runai, kas būs kādā no pirmajām dienām jāsaka visas skolas priekšā (jā, jārunā taju valodā ~2500 skolēnu un arī skolotāju priekšā). Viņiem, protams, nāksies samierināties tikai ar manu vārdu, vecumu, valsti, no kurienes nāku, tekstu, ka priecājos ar viņiem iepazīties un to, ka pavadīšu šeit 1 gadu. Nu jā un arī sasveicināšanās (sa-wad-dee ka). Tad pusdienas ar ļoti foršu meiteni no Beļģijas. Pēc tam lekcijas par puišu-meiteņu attiecībām, veselību un higiēnu un dažādām lietām, kas varētu radīt kultūršoku vai kādas problēmas. Neko ļooti jaunu atkal neuzzināju, tāpēc visu laiku tāda miegaina staigāju apkārt. Šeit kaut ko pierakstīt arī sāk apnikt. :D Nē, taču, būs labi, take it easy! ;) Pēc tam kārtējās aktivitātes. Bet šoriez bija tiiiiiik labs!! Spēlējām `9.c sēšanās spēli` (tie, kam vajag, sapratīs). Un pēc tam Pii Aam (galvenais no brīvprātīgajiem) tik foršu runu teica, daudzi arī raudāja, tad mums ļāva vēl pašiem izteikties, kā gāja šajās dienās. Un tās sajūtas bija jau tādas it kā gads būtu pagājis un no visiem tiem draugiem jāatvadās, crazy, bet jauki. :) Tad mums deva laiku izpausties un paust visu savu mīlestību savai lielajai AFS ģimenei un jāāā, Dorothea raudāja un teica, ka esmu labākā istabas biedrene, bet es varu teikt, ka man ar viņu arī tiešām paveicies. :) Visi šeit ir tik draudzīgi un šis vakars tiešām kaut kāds īpašs. Pēc tam gāju pajautāt citai no AFS personāla, kas un kā notiek ar manu vīzu, vai ir kāds progress. Tad viņa tur sāka visiem zvanīt utt., katrā ziņā pagaidām esmu bez dokumentiem, vīzas, tā kā varbūt tiekamies jau pēc nedēļas. :D Nē, visu viņi nokārtos, tikai jāpagaida. ;) Pēc visa tā eju ārā, kur pretī ir milzīgā itāļu grupa, visi dzied un vispār viņi ir tik jauki! :) Ā jā, un tad mums paziņoja, ka rīt katrai valstij esot jāsagatavo priekšnesums talantu šovam - labi jau, ka esmu vienīgā no Latvijas! :D Tā nu itālietes teica, ka glābšot mani, bet principā nevienam nekas nav padomā, dzīvosim redzēsim, rītdiena rādīs, kas jādara :D Pēc daudzajām bildēm, protams, aicinājumiem facebookā gājām uz istabu, atkal sakārtoju koferi. Tad līdz ~1:30 ar Dorothea sēdējām istabā, runājāmies. Es tā jūtu, ka pēc Taizemes būs jāsāk plānot brauciens uz Turīnu! :) Pēc tam gulēt, jo jāgaida rītdiena ar jauniem piedzīvojumiem! Koop kun ka! Paldies (par uzmanību, mazie)! :*

06/07/11

Šorīt piecelties nemaz nebija grūti, jo lieli notikumi priekšā. Tagad pa īstam sāksies tas gads - āāā, excited! No rīta uztaisījām dāvanu Mia (tai mazliet trakajai meitenei no ASV, par kuru runā visa nometne), jo viņai šodien dzimpo. Pēc tam bija no darbība, kur izvērtējām šajā nedēļā paveikto. Pa to laiku daži jau paspēja satikt savas ģimenes, bet es vēl taupos vēlākam. :D Tad apsveicām Mia, viņa, protams, bija ļooooti priecīga un sajūta tāda, kā būtu kaut kādu ļoti labu darbu izdarījusi :D Pēc tam bija brīvais laiks, ja nu kāds vēl nebūtu sakrāmējis koferi. Pa to laiku skolēni no Latīņamerikas valstīm mums mācīja salsu dejot, tik pozitīvi :)

Tālāk mūs sadalīja pa grupām, atkarībā no tā, kurš ir mūsu hosting centre. Kā jau ar mani bieži gadās - tiku izcelta, varēju atkal justies īpaša, jo mani aizmirsa ielikt sarakstā. :D Bet nekas, to ātri nokārtoju un tad jau sākās mūsu sagaidīšanas ceremonija. Nu tik jauki, visas mūsu kontaktpersonas uztaisīja tādus milzīgus vārtus, ar rozēm un tik mīļi. Pēc tam katru pa vienam sauca priekšā, mums kaklā uzlika orhideju virtenes (mammai patiktu) un tikāmies ar savu kontaktpersonu. Man tika vīriņš vārdā Mod, ļoti jauks, smaidīgs, manā skolā mācot angļu valodu, taču man šķiet, ka es angliski saprotu labāk kā viņš. :D

Pēc tam beidzot ieraudzīju savu ģimenīti - māsa ir mazāka nekā izskatījās, mamma, tētis, brālis tieši tādi kā domāju, vēl tur bija māsas labākā draudzene un mazais suņuks, kuram ļoti patīk visu laiku man kost. :D Ģimene ir ļooooti jauka, visu laiku smaida, tiešām, tikai problēma tā, ka viņi man sagādāja mega pārsteigumu, jo angliski runā tikai māsa :D Bet jeb kurā gadījumā viņi ir superīgi. Āāā, man uzdāvināja milzīgu lāci, kā sagaidīšanas dāvanu, tik mīļi :) Tad atbraucām mājās, noliku mantas un braucām uz Bangkoku paēst.

Zinājāt, ka garneles var izmantot, lai pagatavotu perfektu saldo ēdienu? Vienkārši ideāls! Un jā, te jau sāku just, ka nometne tiešām bija noderīga, jo savādāk nebūtu gatava tam, cik viņi ir devīgi. Piemēram, mēs katrs pasūtījām savu ēdienu un tad visi deva viens otram nogaršot. Es nezinu, Latvijā tā nenotiek. :D Jā, un vēl tajiem ir raksturīgi, ka viņi nuu izklaidējās, pavada brīvo laiku lielveikalā. Tagad es saprotu, kāpēc. Tas, kur bijām mēs, skaistuma ziņā īpaši neatpalika no kaut kādas Vecrīgas (protams, tas nebija līdzīgi), jo visur bija kaut kādas skulptūras, strūklakas, zaļās zonas. Un vispār tas veikals nebija kā veikals, drīzāk tiešām kā pilsēta, jo staigājām pa dažādām ielām, virs galvas bija zilas debesis un viss tiešām skaisti izdomāts, tur var labi atpūsties. 5dien ar viesmāsu un viņas draudzeni laikam iesim uz kino un tāpat atkal pačillot pa veikalu. ;) Pēc tam baucām mājās, pēkšņi māsai zvana un piedāvā biļetes uz Taizemes labākās rokgrupas koncertu. Protams, ka es piekritu braukt! Viņi esot superīgi, visiem patīk un būšot labi. Bet tas kaut kad nākammēnes. Atpakaļceļā nobraucām gar manu skolu - tiešām milzīga! :o Un atgriezāmies mājās. Pēc kārtējās lieliskās dušiņas (jo ārā šajā laikā, kad it kā jau iestājusies nakts, bija +34 grādi) uzdāvināju ģimenei savas dāvaniņas no Latvijas, viņiem ļoti patika, vai vismaz viņi ļoti labi māk izlikties. :D Pēc tam man parādīja, kā darbojas televizors, gaisa kondicionieris, kafijas automāts un tādus sīkumus. Ā, vispār dzīvoju 2stāvīgā mājā, zaļā krāsā, te ir daudz istabas, par kurām vēl neko nezinu. Manai istabai ir balkons un te ir milzīga divguļamā gulta, tā kā es te bišķiņ priecājos. Jā, tagad plāns iet gulēt un tad jau redzēs, ko rītdiena nesīs, jo ar to sazināšanos būs baaaigi grūti. Bet ne tak, es zinu, ka es varu! Čauuu :*

Whaaaaaaaaaaaat?

2011-06-28T22:42:00.003+03:00

Vēl vakar man mājās bija pilnīgi neplānotā atvadu ballīte, taču sajūtas, ka kaut kur jādodās, pilnīgi nekādas. Vienīgi tas mini salūts uzrunāja, nu tā - svinam jauno, 2tūkstošTaizemes gadu, manējo! Un tā samīļota arī kādu laiku nebiju, likās jau it kā būtu atbraukusi atpakaļ un sen neredzēta. ;)
Protams, no Kekas jau laikam nekad nevar vienkārši tikt vaļā. Šodien nogādāju vakar aizmirstos peldšortus, tā kārtīgi vēl pa Valmi pačillojām. Bet arī vēl īsti neko nejutu. Nu jā, un tad jau Jancis ar Sinču tur pilnīgi visu parāva vaļā, vuuuuuh, tādas emocijas tiešām no sevis negaidīju. Bet ir labi, JĀBŪT! ;)
Jā, koferis gatavs, 14 kg manam gadam būs tieši tas, kas vajadzīgs. Un rokās turu tēta izprintētās biļetes - lūk, tas ir baisi! Man vairs nav, ko teikt.

Rīt - Taizeme! Čauuuuu! :)

Destination: Bangkok, Thailand. Departure: 29 Jun 2011, 5:40 pm!!!

2011-06-13T19:07:00.005+03:00

15 dienas! Tieši tik laika man palicis šeit Latvijā ar saviem draugiem, māju, ikdienas darbiem un izklaidēm pirms došanās 11 mēnešu garā tripiņā nezināmajā.
Lai gan tas viss vairs nemaz nav tik nezināms un neskaidrs. Laika gaitā ir ienākušas daudzas ziņas, kuras es vienkārši sava slinkuma un pēdējo mirkļu baudīšanas dēļ neesmu šeit publicējusi. Tad nu beidzot saņemos - lai labi lasās! :D

Mēģināšu daudz maz loģiskā secībā visu aprakstīt.
Es dzīvošu mazā ciematā Bang Bua Thong 20km attālumā no galvaspilsētas Bangkokas. Divstāvīgā privātmājā, kur bez manis un ģimenes locekļiem uzturēsies arī suns (spriežot pēc facebook bildēm), nevis kaķis, kā bija rakstīts viestēva aizpildītajā anketā. Man būs sava istaba.
Ģimene. Tēvs Ravipunch (Chang) Saksong ir 44 gadus vecs un strādā kā menedžeris firmā, kas saistīta ar Honda mašīnu izplatīšanu. Māte Julalux (Boom) Saksong ir 40 gadus veca mājsaimniece. Man būs māsa Benyathip (Pare) Saksong, kurai ir 15 gadi un ar kuru mācīšos vienā skolā, kā arī mazais, 11gadīgais brālis Papinwit (Punch) Saksong. Lai neviens nebūtu apjucis, paskaidroju, ka iekavās norādītie vārdi ir cilvēku iesaukas, kuras sarunājoties izmanto biežāk kā viņu īstos vārdus. Tie esot pārāk gari un tā vienkārši Taizemē ir pieņemts. ;) Ģimenē visi kaut mazliet māk angļu valodu, taču vislabāk tas padodas māsai. Lūk, viņi -

Skola. Tā atrodas 25km attālumā no mājām, katru rītu uz turieni tikšu nogādāta ar mašīnu (starp citu mašīnas Taizemē laikam pārvietojas tāpat kā UK un Austrālijā, vismaz stūre ir otrā pusē). Tā uzcelta pirms 16 gadiem par godu karaļa 50 gadu valdīšanai pēc īpaša princeses pasūtījuma. Tajā mācās ap 2000 skolēnu no 7. līdz 12. klasei. Vidusskolas 3 gados arī viņiem ir iespēja izvēlēties, kādu programmu apgūt. Piedāvājumā ir dabaszinību-matemātikas klase, kā arī klases, kurās padziļināti pasniedz angļu, franču, ķīniešu vai vācu valodu. Vēl nezinu, kurā būšu es, taču doma ir par vācu valodas programmu, lai gada laikā arī to pilnībā neaizmirstu. Klasē mācās vidēji 40 skolēni, kas būs liels pārbaudījums pēc manas 11.e ar 18 skolēniem, kuri tāpat nekad visi nebija klāt. :D Skolā jāierodas 7:40 no rīta, lai noklausītos direktora uzrunu un kopīgi visi nodziedātu Taizemes himnu. Stundas sākas 8:10. Katra ilgst 50 minūtes. Tad ir 50 minūšu pusdienu pārtraukums, kuram seko vēl pāris mācību stundas un tad ap plkst. 15:40 tieku mājās (vai vismaz prom no mācībām). Noteikti kaut ko aizmirsu uzrakstīt, bet šeit bilde mazam ieskatam no manas Kanjanapisek Wittayalai Nakhon Pathom -

Un, protams, skolā būs jāvalkā arī formas. Gan ikdienā, gan svētkos. Pat sporta tērpi visiem ir vienādi. Un, ņemot vērā Taizemē izplatītās budisma tradīcijas un uzvedības normas, skolā vai vismaz atsevišķās vietās jāstaigā bez apaviem, tikai zeķēs. Formas -

Uz doto brīdi nevaru iedomāties, ko vēl pastāstīt, taču sava čeļojuma laikā centīšos šeit visu uzturēt aktīvu un rakstīt par visu notiekošo. Ja ir interese, atļauju palasīt! ;)

Tuvākajā plānā man ietilpst vēl pēdējie slinkuma mirkļi Latvijā. Tad vēl 22. jūnijā notiks AFS nometne prombraucošajiem un tikko Latvijā gadu pavadījušajiem apmaiņas skolēniem. Būs interesants un ļoti multikulturāls pasākums. :)
Un tad jau lielās grūtības ar kofera krāmēšanu, jo 20kg + rokas bagāža nemaz nav tas, ar ko Latvijā pierasts dzīvot 11 mēnešus no vietas. :D Bet būs labi. Tad jau bučas visiem mīļajiem un hops lidmašīnā. Vispirms uz Helsinkiem un tad tālāk 10 stundu lidojums uz Bangkoku. Tur sākumā nometne ar visiem, kas nākamo gadu pavadīs Taizemē un tālāk jau pie ģimenes un jaunās ikdienas.

Tas tā īsumā pagaidām viss. Gaidiet jaunumus!

hi there

2011-05-23T21:59:00.002+03:00

Es laikam neesmu radīta blogošanai, jo šeit kaut kā viss ir ļoti pamiris.
Taču gribēju vienkārši pateikt, cik labi man pēdējā laikā iet - sākot ar dzimšanas dienu un beidzot kaut vai ar vienkāršu pastaigu pa Valmieru. Principā es jūtu, ka šis mēnesis būs labāks nekā jebkad būtu gaidījusi. :) Un tad jau Taizeme! :o